Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts mainījies īpašnieks, 100% uzņēmuma kapitāldaļām nonākot Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā, tāpat ir iecelta arī jauna Plus Punkts valde un padome, liecina Lursoft dati.

Līdz šim SIA Plus Punkts pilnībā piederēja Lihtenšteinā reģistrētai kompānijai Ibofa Establishment, bet laikā no 2001. līdz 2003. gadam – Latvijas uzņēmumam SIA Greis. Jaunās īpašnieces SIA Plus Punkts Holding Ltd dalībnieki ir Rīgā reģistrētā SIA Chardell assets Management Ltd, kurai pieder 51% Plus Punkts Holding Ltd kapitāldaļu, SIA PP Invest (33%) un Dānijā reģistrēta kompānija Urban Investments ApS.

SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts lejupejošas tendences turpinās uzrādīt vēl tuvākos 3 – 4 ceturkšņus, līdz tiks sasniegts ekonomikas cikla zemākais punkts, proti, nākamā gada vidū.

Tā prognozē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Bičevska, atzīstot, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 2009. gada 2. ceturksnī par 18.7 % nerada pārsteigumus. «Zems pieprasījums un finanšu resursu trūkums bija galvenie attīstību bremzējošie faktori visās tautsaimniecības nozarēs, tāpēc nav pārsteigums, ka kopējās pievienotās vērtības nozaru dalījums rāda vairāk vai mazāk strauju gada kritumu gandrīz visos sektoros,» tā viņa.

A. Bičevska skaidroja, ka krituma pamatā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība un uz augstu iekšējo patēriņu balstītā izaugsme iepriekšējos gados. «Tieši iekšzemes pieprasījums un tā stimulētais imports ir piedzīvojis visstraujāko kritumu. Globālā krīze ir daļēji slēgusi arī ārējos tirgus, taču eksporta kritums bijis lēnāks un kopējā eksporta - importa bilance ir būtiski uzlabojusies,» tā Centrālās bankas eksperte.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Aptuveni 90% aptaujāto uzņēmumu īpašnieku un vadītāju uzskata, ka Latvijas ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts vēl ir priekšā.

No tiem 53% uzskata, ka zemākais punkts tiks sasniegts 2010.gadā, savukārt 37% respondentu lēš, ka zemākais punkts tiks sasniegts 2009. gada nogalē. Tikai 3% uzņēmēju pieņem, ka tas jau ir sasniegts šobrīd. Par to liecina SEB bankas veiktais biznesa vides apskats.

Interesanti, ka mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki sava biznesa stāvokli vērtē labāk kā kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī: 91% uzņēmēju (šogad aprīlī – 89%) atzīst, ka uzņēmējdarbības stāvoklis Latvijā ir pasliktinājies, 6% respondentu uzskata, ka palicis tāds pats un 3% norāda, ka situācija pat ir uzlabojusies. Savukārt, novērtējot sava uzņēmuma stāvokli, attiecīgi 76% uzņēmēju uzskata, ka stāvoklis ir pasliktinājies, 16% – saglabājies tāds pats, 5% – uzlabojies.

Zviedrijas uzņēmēju vērtējumā krīzes smagākais laiks ir pagājis, kamēr 53% Latvijas uzņēmēju zemāko punktu gaida 2010. gadā, teikts SEB Bankas biznesa vides apskatā par Latviju un Zviedriju.

Atšķirīgs vietējo uzņēmēju ekonomikas stāvokļa vērtējums Latvijā un Zviedrijā ietekmē arī sava uzņēmuma apgrozījuma prognozes nākamajam ceturksnim - Zviedrijas uzņēmēji, galvenokārt, savā darbībā prognozē pieaugumu, savukārt Latvijas uzņēmēji – apgrozījuma samazinājumu. Tomēr ir novērojamas līdzības, izvirzot par prioritāti uzņēmuma likviditātes uzlabošanos jautājumu.

Zviedrijas mazajos un vidējos uzņēmumos valdošais noskaņojums pašlaik ir daudz cerīgāks salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmēju pausto viedokli: uz jautājumu par to, kad Zviedrijas uzņēmējdarbības vidē varētu sākties augšupeja, katrs piektais aptaujātais uzņēmējs atbildēja, ka šāds pavērsiens jau noticis. 50% uzņēmumu vadītāju pārliecināti, ka valsts ekonomikas augšupeja ir sagaidāma 2009. gada nogalē vai 2010. gada pirmajā pusē. Savukārt Latvijas uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vēl tikai gaida ekonomiskās lejupslīdes zemāko punktu: katrs trešais uzņēmējs (37%) pieņem, ka zemākais punkts tiks sasniegts šī gada nogalē, savukārt 53% uzskata, ka zemākais punkts tiks sasniegts 2010. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī samazinājās par 19%, taču, pēc ekspertu domām, tas nebūt vēl nav lejupslīdes dziļākais punkts. Viņi prognozē, ka ekonomikas krituma zemākasi punkts gaidāms nākamgad otrajā ceturksnī.

«Jau trešajā ceturksnī iezīmējas tendences, kas liecina, ka deflācijas scenārijs strādā, proti, iekšzemes pieprasījums turpina samazināties, kamēr eksports pieaug. Tādējādi kopumā IKP šogad būs samazinājies aptuveni par 18%,» norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Viņš skaidro, ka trešajā ceturksnī privātais patēriņš turpināja strauji samazināties, ko iespaidoja nedrošība, ko rada lielais bezdarbs un nepieciešamība samazināt savas parādsaistības, kā arī neskaidrība, ko rada valdības neizlēmība, pretrunīga komunikācija un nepabeigtās strukturālās reformas. Savukārt valsts budžeta apcirpšana noteica straujāku valsts patēriņa samazinājumu.