Investējot divus miljonus eiro, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši” atklājis jaunu pilna servisa uzpildes staciju uz A8 šosejas netālu no Olaines.

Šī ir kopumā jau 64. stacija “Virši” tīklā, kā arī kārtējais solis pretī saspiestās dabasgāzes jeb CNG infrastruktūras attīstībai Latvijā – plānots, ka tuvākajā laikā stacijā būs nodrošināta arī CNG uzpildes iespēja.

“Investīcijas uzņēmuma tīkla tālākā paplašināšanā ir stratēģisks solis, lai ne tikai nodrošinātu ikvienu Latvijas autobraucēju ar kvalitatīvu degvielu un visu nepieciešamo ceļā, bet arī veicinātu tīrākas enerģijas izmantošanu autotransportā. Pavisam drīz mūsu stacija Olaines novadā kļūs par jau piekto publiski pieejamo CNG uzpildes vietu Latvijā, kas sekmēs šī ekonomiski izdevīgāka un videi draudzīgāka degvielas veida popularitātes pieaugumu arī mūsu valstī. Kopumā šogad plānojam uz Latvijas kartes atzīmēt vismaz desmit CNG uzpildes vietas, tādējādi jau pārskatāmā nākotnē nodrošinot plašu pārklājumu visā valsts teritorijā,” pauž “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Energoresursu tirgotājs un iepirkšanās veikalu tīkls AS “Virši-A” atklājis pilna servisa degvielas uzpildes staciju Olainē (“Ievalti”, Jaunolaine, Olaines pagasts) iepretim jau esošajai “Virši” stacijai.

“Mēs aktīvi sekojam līdzi autobraucēju ikdienas paradumiem un ceļu infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu staciju ģeogrāfisko pārklājumu vietās, kur tas mūsu klientiem ir visnepieciešamākais. Šī būs jau 73. “Virši” spēka stacija, tādējādi turpinot mūsu virzību uz uzņēmuma stratēģisko mērķi, kas paredz līdz 2024. gada beigām nodrošināt vismaz 80 degvielas uzpildes staciju tīkla pārklājumu visā Latvijā,” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Jaunatvērtā stacija Olainē strādās visu diennakti un nodrošinās automātiskās degvielas uzpildes iespējas, populārākos degvielas veidus (95. un 98. markas benzīns, dīzeļdegviela), izlejamo vējstiklu šķidrumu, kā arī plašu dzērienu, uzkodu un auto preču klāstu blakus esošajā “Virši” veikalā.

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Jelgavas stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu arī Jelgavas līnijā, informēja uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Jelgavas stacijā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana.

Lai paspētu pabeigt projektu laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Vērienīgā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros būvdarbi jau ir uzsākti piecos pieturas punktos Jūrmalas līnijā un Olaines stacijā. Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās stacijās un pieturas punktos - Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā un Cukurfabrikā.

Latvijas dzelzceļš (LDz) septembrī uzsāks būvdarbus Majoru stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē LDz.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Majoru stacijā pasažieru iekāpšana-izkāpšana abos virzienos notiks no salu platformas.

Virzienā uz Rīgu tiks izbūvēta stiklašķiedras kompozītmateriāla platforma, kas ir vieglāka nekā dzelzsbetona konstrukcijas un piemērotāka krastmalas gruntij. Vienlaicīgi būvdarbi notiks arī Majoru stacijas ēkā. Stacijas ēku pārbūves darbus uzsāks arī Asaros, Lielupē un Babītē. Ēkām, kurām ir kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, darbi ir saskaņoti ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Jūrmalas būvvaldē.

LDz aicina iedzīvotājus un pasažierus izturēties ar izpratni pret iespējamām ar būvniecības darbiem saistītām neērtībām un uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts.

Jaunās, Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojums Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Tās attīstīt būs iespējams Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro:

«Rail Baltica trases novietojums Latvijā tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā to intereses un novadu attīstības potenciālu. Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

Durvis apmeklētājiem vēris pirmais “Virši” veikals Tērbatas ielā, Rīgā, kas darbojas ārpus ierastās degvielas uzpildes staciju vides.

Kopumā veikala izveidē tika ieguldīti aptuveni 130 000 eiro.

“Šim konceptam ir liels potenciāls, tāpēc arī turpmāk piedāvāsim arvien jaunas tirdzniecības vietas un risinājumus,” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Līdz ar jauna koncepta veikala atklāšanu, “Virši” paplašina un modernizē arī savu degvielas uzpildes staciju tīklu. Septembra vidū blakus jau esošajai “Virši” automātiskajai degvielas uzpildes stacijai Rīgā, Satekles ielā, tika atklāta no jauna uzbūvēta veikala ēka, savukārt, 22. septembrī modernizētās un plašās veikala telpās darbu atsāka uzpildes stacija Zīlānos.

Savukārt, oktobra beigās pēc pārbūves un modernizācijas tiks atklāta uzpildes stacija “Sarkandaugava”. Pašlaik notiek arī divu jaunu “Virši” degvielas uzpildes staciju būvniecība, kuras atradīsies Olaines tuvumā, kā arī Rīgā, Viskaļu ielā.

Pēc vērienīgiem pārbūves darbiem atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS “Virši-A” (“Virši”) degvielas uzpildes stacija (DUS) Sarkandaugavā, Tvaika ielā.

Kopumā stacijas rekonstrukcijā uzņēmums investēja 1,5 miljonus eiro, veicot jaunas ēkas būvniecību, degvielas tvertņu nomaiņu, kā arī stacijas teritorijas modernizāciju.

“Jaunā Sarkandaugavas pārvada atklāšana un tai sekojošā transporta plūsmas palielināšanās rosināja mūs veikt būtisku mūsu Sarkandaugavas stacijas pārbūvi. Pēc pusgadu ilgiem darbiem savas durvis autobraucējiem vērusi vēl viena moderna, energoefektīva un klientu ērtībām pielāgota Viršu spēka stacija. Pašlaik aktīvi turpinām tīkla paplašināšanas darbus arī citās vietās Rīgā un Pierīgā. Pavisam nesen atklājām jaunu staciju pie Olaines, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunu staciju Viskaļu ielā Rīgā, savukārt novembrī un decembrī tiek sākts būvniecības process jaunām stacijām Siguldā, kā arī Salaspils tuvumā,” norāda Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas un to aprīkojumu Bulduru stacijā, informē LDz.

Tas nozīmē, ka jau no ceturtdienas 19.novembra pasažieriem būs iespēja izmantot jaunās platformas un vilcienos iekāpt būs vieglāk, bet pilnībā jaunās infrastruktūras ērtības varēs izbaudīt pēc tam, kad tiks iegādāti jaunie vilcieni. Bulduri ir pirmā no 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijām, ko pēc modernizācijas nodod pagaidu ekspluatācijā.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Ātrais ēdinātājs "Hesburger" atklājis savu pirmo restorānu Olainē. Turpinot uzņēmuma attīstību un tīkla paplašināšanos Pierīgā, restorāna izveidē Olainē investēti 1,2 miljoni eiro.

Šī restorāna atklāšana iezīmē arī būtisku notikumu uzņēmuma darbībā Latvijā, jo atklāts 50. "Hesburger" restorāns, informē uzņēmuma attīstības direktore Ieva Salmela.

Līdzās "Hesburger" savu darbību uzsāks arī divi uzņēmuma ilggadējie sadarbības partneri - degvielas uzpildes stacija "Neste" un mazumtirdzniecības uzņēmums "Narvesen".

Skaidrojot, kāpēc par restorāna atvēršanas vietu izvēlēta Olaine, I. Salmela atzīst, ka kopā ar sadarbības partneri "Neste" izvērtējuši iespēju pilsētā stiprināt uzņēmumu pozīcijas, kā arī tās iedzīvotāji ilgstoši izrādījuši pastiprinātu interesi. Viņa arī atklāj, ka tuvākajā laikā uzņēmums neplāno atvērt vēl kādu restorānu apkaimē.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Latvijas degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja "Virši" koncerns šā gada pirmajā pusgadā būtiski kāpinājis peļņu un apgrozījumu - uzņēmuma konsolidētā peļņa augusi par 61% jeb par teju miljonu eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, sasniedzot rekordaugstu peļņu.

Savukārt, "Virši" apgrozījums uzrādījis pieaugumu 20% apmērā, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

2021.gada pirmajā pusgadā uzņēmuma EBITDA sasniedza 4,5 milj. eiro, pieaugot par 31%. Ņemot vērā esošo izaugsmes tendenci, "Virši" vadība uzskata, ka pastāv iespēja sasniegt vismaz 9 milj. EBITDA līmeni 2021.gadā.

Izaugsmi ir sekmējusi "Virši" degvielas uzpildes stacijas (DUS) tīkla paplašināšana, modernizēšana un produktu klāsta attīstīšana. Tajā skaitā pirmajā pusgadā klientiem tika atvērta jauna stacija pie Olaines, kā arī vēl divas saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes vietas. Tāpat tika veikti sagatavošanās darbi divu staciju iegādei Jelgavā un tās apkārtnē, kā arī trīs jaunu staciju celtniecības darbu pabeigšanai 2021.gada otrajā pusē.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Kā norāda Bērziņš, pirmā posma nauda ir domāta savienojumam - pamatlīnijai posmam no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018.gadā un pabeigt līdz 2020.gadam. Tāpat Satiksmes ministrija ir noslēgusi līgumus par plānotā loģistikas centra pie Salaspils izpēti un Centrālās stacijas iespējamās pārbūves skiču projektu. Stacija būs multifunkcionāls mezgls, kas savienos autoostu, 1520 milimetru un 1435 milimetru sliežu stacijas.

«Vai par iedalīto naudu izdosies ko iesākt arī stacijas pārbūvē, varēs vērtēt pēc jaunajām aplēsēm. Kad zināsim tehniskos risinājumus un skices līnijai, tad zināsim precīzākas summas. Atjaunotajam pētījumam saskaņā ar pieteikumu un tehniskajām specifikācijām jābūt gatavam līdz 2016.gada beigām. Tas ir apjomīgs darbs - tur tiek ņemtas vērā ne tikai trīs Baltijas valstu kravu un pasažieru plūsmas prognozes, bet arī ostu un lidostu attīstība un pasaules ekonomikas attīstība, kā arī Krievijas faktors. Šī izmaksu un ieguvumu analīze būs arī jāiesniedz, lai saņemtu nākamā posma līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES),» skaidro kopuzņēmuma pārstāvis.

Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projektā papildu nekādas pieturvietas, izņemot Rīgas Centrālo stacija un lidostu, Latvijas puse ierādīt reģionos nevarēs, taču perspektīvā vilcieni varētu kursēt uz Salacgrīvu un Bausku, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Kopuzņēmuma pārstāvis norāda, ka katra valsts var paredzēt pieturvietas apdzīvotās vietās, kur pa jaunuzbūvētām sliedēm var iet nacionālā līmeņa transports. «Tas neizmaksā tik dārgi. Te ir perspektīva gan Salacgrīvai, gan Bauskai,» uzsver Bērziņš.

Uz jautājumu, vai ir sarunas ar Pasažieru vilcienu (PV), kā šos braucienus varētu nodrošināt, un vai, plānojot jaunu vilcienu pirkšanu, nevajadzētu tos piemērot jaunai trasei, RB Rail valdes loceklis skaidro, ka šajā gadījumā «sliežu platums ir ierobežojošais».

«Jaunie vilcieni, kas ies pa pašreizējām - 1520 milimetru - sliedēm, ir vajadzīgi šodien, kamēr tie, kas brauks pa jaunajām, būs nepieciešami krietni vēlāk. Patlaban šīs abas lietas nebūtu salāgojamas kopā,» secina Bērziņš. Trasi plānots pabeigt 2025.gadā.

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas un Jelgavas līnijās, Latvijas dzelzceļš (LDz) 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, pasažieriem tiks uzbūvētas koka pagaidu platformas – līdz ar to būs mainītas vilciena apstāšanās vietas.

Lai objektu pabeigtu līdz gada beigām un mazāk traucētu vilcienu kustībai, arī šeit darbi notiks sešas dienas nedēļā no plkst. 8 līdz 20.

Šobrīd būvdarbi notiek 11 stacijās un pieturas punktos Jūrmalas līnijā, no kuriem vairākās stacijās jaunās platformas tiek gatavotas nodošanai pagaidu ekspluatācijā. Līdz gada beigām tiks pabeigtas arī stacijas ēkas un uzstādītas pasažieru apziņošanas un videonovērošanas sistēmas. Būvdarbi tuvojas noslēgumam arī Jelgavas un Olaines stacijās, kā arī Cukurfabrikas pieturas punktā.

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Aizvadītājā gadā energoresursu tirgotājs "Virši" (AS "VIRŠI-A" un ar to saistītie grupas uzņēmumi) turpinājis uzņēmuma izaugsmi, gadu noslēdzot ar 5,1 milj. eiro konsolidēto nerevidēto peļņu.

EBITDA jeb uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedzis 13,7 milj. eiro, uzrādot uzņēmuma darbības vēsturē augstāko rezultātu un augot par 11,7% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

"Izaicinošā ģeopolitiskā un ekonomiskā vidē aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja izaugsmi, īstenojot būtiskus projektus gan tīkla paplašināšanā un modernizācijā, gan ar ilgtspēju saistītu projektu realizācijā, kā arī turpinot tirgus daļu palielināšanu degvielas, preču tirdzniecības un enerģētikas segmentos. Kopējais veikto investīciju apjoms pērn sasniedzis 17,5 miljonus eiro, kas ir būtisks ieguldījums uzņēmuma veiksmīgā attīstībā nākotnē," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.