Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji apmeklējuši ārvalstis 1 631 000 reizes, kas ir par 8.4% vairāk nekā pagajušajā gada 1. pusgadā. Salīdzinot 2007. gada 1. pusgadu ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šis apmeklējumu skaits bija palielinājies par 9.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Lielākā daļa Latvijas ceļotāju apmeklējuši - Lietuvu (30%), Igauniju (20%), Krieviju (12%) un 8% viesojās Vācijā. Latvijas ceļotāji, kā galvenos ārvalstu apmeklējuma iemeslus, minēja atpūtu un darījumu kārtošanu. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3.8 diennaktis, kas ir vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika posmā (3.2 diennaktis). Tie Latvijas tūristi, kuri ārvalstīs pavadīja vairāk nekā diennakti, tur uzturējās vidēji 8.0 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 7.2 diennaktis).

Pavisam 2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 260.0 milj. latu, kas ir par 22% vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi turp un atpakaļ, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 173.3 milj. latus, bet NVS – 20,9 milj. latu. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārvalstīs ir izdevuši 42 latus.

2008. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ārvalstu ceļotāju apmeklējumu skaits Latvijā palielinājās par 8.7%. Savukārt 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, apmeklējumu skaits bija palielinājies par 15%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes informācija.

2008. gada 1. pusgadā ārvalstu ceļotāji Latviju apmeklējuši 2 488 000 reizes. No kopējā ārvalstu ceļotāju skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.4 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā 1.2 diennaktis). Ceļotāji, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.1 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 3.6 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši no šādām valstīm : 33% bija ieradušies no Lietuvas, 29% - no Igaunijas, 6% - no Krievijas, 6% - no Zviedrijas, 5% - no Somijas un 4% - no Vācijas.

Kā galvenos apmeklējuma iemeslus ārvalstu ceļotāji ir minējuši atpūtu un darījumu kārtošanu.

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Visvairāk naudas Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši ceļotāji no Krievijas, kas Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām, mūsu valstī šā gada pirmajos sešos mēnešos atstājot 30,7 milj. Ls jeb 43,7 milj. EUR, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinoši dāsni bijuši vairākdienu ceļotāji no Norvēģijas, kas Latvijā iztētrējuši 13 milj. Ls (18,5 milj. EUR), Lietuvas – 10,6 milj. Ls (15,1 milj. EUR), kā arī Igaunijas – 8,3 milj. Ls jeb 11,8 milj. EUR.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 185,1 milj. Ls (263,4 milj. EUR), kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Šogad pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji 2,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja ceļotāji no Lietuvas – 34,9%, Igaunijas – 20% un Krievijas – 9,9%, kam sekoja ceļotāji no Zviedrijas – 4,9%, Vācijas un Polijas – 4% no katras.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Latvijas valsts iestādēs un struktūrās aizvadīts vistreknāko algu gads kopš neatkarības atjaunošanas - gada laikā izdevumi atalgojumiem Latvijas ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos kopumā pieauguši par 77 miljoniem latu.

Rekordistes kopējā atalgojuma ziņā pērn ir bijušas ministrijas, kam jārūpējas par ievērojamu skaitu iekšlietu, tiesu iestāžu un izglītības darbinieku, kā arī bruņotajiem spēkiem: Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministrija kopā darbinieku atalgojumam pagājušajā gadā tērējušas vairāk nekā 340 miljonus latu – par 51 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš (kas gan ir mazāks pieaugums nekā 2007. gadā, kad šo struktūru izdevumi algām auga par 65 miljoniem latu).

Vairāk par atalgojuma pieaugumu valsts iestādēs un atalgojuma rekordistu tabulu meklējiet laikrakstā Dienas bizness.

Latvijas iedzīvotāji 2008. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.5 milj. reižu, kas ir par 4% vairāk nekā 2007. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojuma rezultāti.

Latvijas iedzīvotāji jau vairākus gadus visvairāk dodas uz kaimiņvalstīm – uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (16%), un Krievija (11%). Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 76% ceļotāju, bet NVS valstis – 17%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2008.gadā apmeklējuši ārvalstis, 28% bija devušies atpūsties, 27% – apmeklēt draugus un radiniekus, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu nosauca iepirkšanos.

2008. gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 585 milj. Ls, kas ir par 100 milj. Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Lietuvā ceļotāji iztērējuši 114 milj. Ls jeb 19% no kopējiem tēriņiem, Vācijā – 76 milj. Ls (13%) un Krievijā – 33 milj. Ls jeb 6%. Eiropas Savienības valstīs pavisam iztērēti 393 milj.Ls. Mazāk tērēts NVS valstīs – 41 milj.Ls.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo ceturksni, ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 116,8 milj. Ls.

2007.gada 3.ceturksnī ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu šķērsojuši 1780 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 67% Latvijā uzturējušies mazāk nekā 24 stundas. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,6 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4,3 diennaktis (2006. gadā – 4,5 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji. 36% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 17% - no Igaunijas, 8% - no Krievijas, 7% - no Vācijas, 6% - no Zviedrijas, 5%- no Polijas un 3% - no Somijas.

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Pērn valsts kopbudžeta izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 531.1 milj. Ls jeb 3.3 % no iekšzemes kopprodukta.

No Finanšu ministrijā tapušā informatīvā ziņojuma par valsts budžeta izpildi 2009. gadā izriet, ka pērn, salīdzinājumā ar 2007. gadu, ievērojami pasliktinājusies valsts budžeta finansiālā situācija, jo aizpērn valsts budžetā bija 94.7 milj. Ls liels pārpalikums.

Jāatzīmē, ka kopējos 2009. gada valsts kopbudžeta izpildes datus negatīvi ietekmējusi situācija pašvaldību budžetos, proti, kopējais pašvaldību budžetu deficīts sasniedzis 119.2 milj. Ls jeb 0.8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts budžetā plānoto 0.05 % IKP pārpalikuma vietā izveidojies deficīts 2.6 % apmērā no IKP. Turklāt pašvaldību budžeta deficīts ārkārtīgi strauji pieaudzis tieši 2008. gada decembrī, jo pērnā gada pirmajos 11 mēnešos tas bija tikai 4.9 milj. Ls, bet gada pēdējā mēnesī pašvaldību budžeta deficīts Pērn valsts iztērējusi par 531.1 milj. Ls vairāk nekā nopelnījusipieaudzis par 114.3 milj. Ls.

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms 2014. gada 1.ceturksnī pieaudzis par 14%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Apdrošināšanas tirgus izaugsme turpinās gan iekšējā apdrošināšanas tirgū, gan ārzemēs, norāda asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Šī gada 1.ceturksnī apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 50,7 miljonu eiro apmērā, Latvijas iekšējā tirgū – 91,9 miljonu eiro, tādējādi kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 142,7 miljonus eiro.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 21,7 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 46 miljonu eiro apmērā un kopā izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 67,7 miljonus eiro.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.