Ja pirms "Covid-19" epidēmijas bankā par kredītbrīvdienām interesējās vien pāris klienti mēnesī, tad šobrīd jau nedēļas laikā kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem, informē bankas pārstāve Inese Kronberga.

Lielākoties tās bijušas nepieciešamas tieši hipotekārajiem kredītiem. Ņemot vērā ārkārtas situācijas radītās finanšu grūtības, "Luminor" pieejamas kredītbrīvdienas hipotekārajam kredītam līdz sešiem mēnešiem, patēriņa kredītam un līzingam - līdz trīs mēnešiem. Tās tiek piešķirtas, nemainot līguma nosacījumus un bez komisijas maksas.

Redzam, ka šobrīd lielāko interesi izrāda tieši pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmēji. Savukārt skatoties pa nozarēm, dominē klienti, kas strādā tūrisma un dažādās transporta un pārvadājumu jomās.

"Galvenais, aicinām pie mums vērsties, tiklīdz saprot, ka varētu saskarties ar finanšu grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc attālinātām konsultācijām ir pieaudzis gandrīz uz pusi, aicinām klientus būt saprotošiem, ja nākas nedaudz uzgaidīt - konsultantu jauda jau ir palielināta, un noteikti sniegsim atbildi, tiklīdz tas būs iespējams," uzsver Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Reaģējot uz pieaugošajām bažām par Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu un mājsaimniecību ekonomisko situāciju, "Swedbank" visiem klientiem, kuriem līdz šim nav bijušas grūtības veikt kredītmaksājumus, piedāvās kredītbrīvdienas, informē bankā.

Uzņēmumi un privātpersonas varēs pieteikties kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešu ilgām kredītbrīvdienām.

"Mēs vēlamies saviem klientiem palīdzēt pārvarēt šo ārkārtas situāciju, kas daudzām ģimenēm un uzņēmumiem ir nesusi negaidītus sarežģījumus. Kamēr kopīgi ar valsts iestādēm un citām bankām strādājam pie papildu atbalsta pasākumiem, vēlamies saviem klientiem piedāvāt iespēju samazināt ikmēneša kredīta maksājumus bez komisiju un papildu nosacījumu piemērošanas. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai klienti kredītbrīvdienām pieteiktos laikus - pirms kredīta maksājumam iestājas kavējums," norāda Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvij.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam.

Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

"Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Igaunijas valdība obligātajā militārajā dienestā iesauktajiem kompensēs hipotekārā kredīta procentu maksājumu, lai novērstu situācijas, kad jauniesaucamie izvairās no dienesta, bažījoties, ka nespēs izpildīt savas kredītsaistības, jo samaksa par dienestu nav pietiekama.

Tādu kompensācijas mehānismu paredz iekšlietu ministra Hanno Pevkura parakstītais lēmums.

Igaunijas Aizsardzības ministrijā norādīja, ka ikgadējā jauniesaukto aptauja liecina, ka finanšu saistības un kredīti ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši mēģina izvairīties vai nevēlas doties dienestā, jo tas nozīmē, ka ienākumu samazinājuma dēļ viņi nevarētu samaksāt hipotekāro kredītu un procentus.

Lai gan likums neparedz kredītbrīvdienas hipotekārajiem kredītiem obligātā militārā dienesta laikā, kreditētāji piedāvā iespējas kredītņēmējiem obligātā militārā dienesta laikā nemaksāt pamatsummu, tomēr procentu maksājumi joprojām ir jāveic. Turklāt kredītbrīvdienas ierasti nozīmē sliktākus nosacījumus aizņēmējam nākotnē.

Pēdējo trīs nedēļu laikā, kopš "Swedbank" ieviesusi atvieglotus noteikumus pamatsummas atlikšanai jeb kredītbrīvdienām, apstiprināti kopsummā jau gandrīz 3500 pieteikumi no privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir aptuveni 3% no kopējā "Swedbank" kredītņēmēju skaita.

Interese par iespēju atlikt pamatsummas maksājumus saglabājas – pēdējās nedēļas laikā saņemti ap 1500 jauni pieteikumi.

Jau ziņots, ka uzņēmumi un privātpersonas, kuriem līdz šim nav bijušas grūtības veikt kredītmaksājumus, "Swedbank" interneta vietnē swedbank.lv var pieteikties kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešu ilgām kredītbrīvdienām.

Ņemot vērā kopējo situāciju valstī, "Swedbank" ir pieņēmusi lēmumu neveikt nekādas citas izmaiņas līgumos un nepiemērot komisijas maksas par kredītu grozījumiem ne sākoties, ne beidzoties kredītbrīvdienām.

"Mūsu novērojumi liecina, ka interese par kredītbrīvdienām saglabājas un lielākais vairums no pieteikumiem ir pamatoti – klienti jau ir nonākuši maksājumu grūtībās vai potenciālas ienākumu samazināšanās dēļ ir liela iespēja tādas piedzīvot tuvā nākotnē. Apstiprināti tikpat kā visi pieteikumi – atteikuma iemesls var būt vai nu iepriekš piedzīvotas grūtības pildīt līguma nosacījumus, vai paša klienta lēmums tomēr atlikt iespēju pieteikties kredītbrīvdienām uz laiku, kad finansiālā situācija tiešām pasliktināsies," norāda "Swedbank" Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

AS "4finance" ir pieņēmusi vairākus ar kredītu izsniegšanu saistītus lēmumus, kuru mērķis ir palīdzēt ārkārtas stāvokļa dēļ grūtībās nonākušajiem klientiem un veicināt atbildīgu aizņemšanos.

Kompānija kopš marta vidus ir ieviesusi stingrākus kreditēšanas izvērtēšanas nosacījumus, samazinājusi maksimālās izsniedzamās summas un turpina piedāvāt maksājumu pārcelšanu periodā līdz 60 dienām.

Kredītbrīvdienu iespējas esošajiem klientiem

Tiem "Vivus.lv", "Ondo.lv" un "SMScredit.lv" klientiem, kuriem kopš ārkārtējā stāvokļa pasludināšanas 12. martā vairs nav iespēju izpildīt savas kredītsaistības, ir iespēja pārcelt regulāro maksājumu periodā līdz 60 dienām. Atkarībā no konkrētā klienta situācijas un ārkārtas stāvokļa ietekmes uz privātpersonas finanšu stāvokli, izvērtējot katru klientu individuāli, kompānija var lemt arī par maksājumu pārcelšanu garākā termiņā.

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi, liecina jaunākā Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indeksa dati. Tiesa gan, kreditēšanas potenciāls pagaidām neīstenojas praksē, atzīst pati asociācija.

Tādēļ, lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, straujāku attīstību šajā ziņā ierobežojot uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

FNA apkopotie dati indeksu izteiksmē liecina, ka banku vēlme kreditēt pieaug, kur pērn tā sasniegusi 116 indeksa punktus. Turklāt šajā indeksā viens no lielākajiem kāpumiem sasniegts banku spējai, lai gan tā atpaliek no to vēlmes piešķirt kredītus, kur šajā pozīcijā indekss audzis no 100 līdz 155. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt pašu uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un bankas turpina izsniegt jaunus aizdevumus, informē "Swedbank".

Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi.

Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%, trešdien pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Latvijas būvniecībā 2015-2019" diskusijā sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Alianses vadītājs norādīja, ka gada sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos 450-500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka investīcijas būs vien 200-250 miljonu eiro apmērā.

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus 

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas...

"Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un paredzamajiem nosacījumiem," sacīja Vanags.

Viņš pauda viedokli, ka privāto investīciju stimulēšanai būtu nepieciešams ar likumu noteikt kredītbrīvdienas uz ārkārtējās situācijas laiku un trīs mēnešus pēc tās beigām, tāpat jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijām tiem īpašumiem, kuri krīzes dēļ patlaban netiek izmantoti vispār vai netiek izmantoti pilnā apmērā.

Vanags arī minēja, ka patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu par investīcijām. Šos investīciju lēmumus varētu paātrināt atbalsts no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā nomniekus.

"Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un Eiropas Savienības nauda," sacīja Vanags.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Pirmā Covid-19 viļņa ietekmē noteiktā Latvijas banku kredītsaistību atmaksas moratorija laikā līdz šā gada 30. septembrim tika atlikta saistību izpilde par 1,1 miljardu eiro.

Eiropas Banku iestāde (EBI) jau ir publicējusi vadlīnijas, kurās tā atjauno moratoriju kā atbalsta instrumentu grūtībās nonākušiem banku klientiem

EBI atkārtoti ieteic neleģislatīvu moratoriju, kas nozīmē, ka bankas savstarpēji vienojas par pamatsummas atlikšanas nosacījumiem un piedāvā to saviem klientiem, kuri atbilst moratorijā noteiktajiem kritērijiem. Paredzams, ka jaunais moratorijs pēc principiem varētu līdzināties iepriekšējam, bet par kritērijiem bankām vēl jāspriež.

Latvijas Finanšu nozares asociācijai (FNA), kurā apvienots vairums Latvijas banku, informāciju par lēmumu sola tuvākajā laikā.

Grūtības diktē ierobežojumi

Kredītbrīvdienu pieteikumi pirmā Covid-19 viļņa laikā sākuši pieaugt uzreiz pēc šā gada 12. marta par 100 pieteikumiem dienā, apliecina bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Savukārt, sākot no jūnija, kredītbrīvdienu pieteikumu skaits sarucis teju līdz nullei. Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča apliecina līdzīgu stāstu, ka lielākais pieteikumu skaits bijis tieši pirmajā ierobežojumu mēnesī. Savukārt SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka pirmajā krīzē situācijas izpratne ātri mainījusi situāciju un jau aprīļa nogalē jaunu kredītu pieteikumu skaits pārsniedzis kredītbrīvdienu prasītāju skaitu. Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis norāda, ka kredītbrīvdienas nav bijušas nepieciešamas visās nozarēs, piemēram, lauksaimnieki pirmo Covid vilni pārdzīvojuši veiksmīgi.

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.