Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas Citrus Solutions, kurā ietilpst SIA Citrus Solutions un Citrus Solutions GmbH, neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti liecina, ka 2021. gadā uzņēmuma finanšu darbības rādītāji auguši par 23%, sasniedzot vēsturiski lielāko apgrozījumu – 52,46 miljonus eiro.

2020. gadā apgrozījums bija 42,82 miljoni eiro.

2021. gadā Citrus Solutions piedalījies vairāku vērienīgu projektu īstenošanā, tostarp: projektējis inženiertīklus Orkla ražotnes jaunbūvei Ādažos; projektējis inženiertīklus Alojas Biroji “The Pine” projektam; nodrošinājis Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas jaunbūves celtniecību; veicis Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas elektronisko sakaru tīklu būvniecību; piegādājis transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas, kā arī veicis to modernizāciju un uzturēšanu Valsts Ieņēmumu dienestam; nodrošinājis Tet tīkla projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu, kā arī izvērsis optiskā tīkla būvniecību Vācijā, tai skaitā Ēderanas, Angelnas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionos, kā arī īstenojis citus projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem.

SIA MMS Property Solutions mainījis nosaukumu uz SIA Lidl Latvija, liecina Lursoft dati.

Kompānijas valdē ievēlēti valdes priekšsēdētājs Marius Kibartas un valdes locekļi Mindaugas Falkauskas un Arūnas Dzikas.

SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīga par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, iesniegusi būvniecības ieceres kopumā četrās adresēs Rīgā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Intervijā Radio SWH Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī. Būvvaldē patlaban saskaņoti gan esot tikai divi projekti - Dzelzavas ielā 75b un Anniņmuižas ielā 8A.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Būvfirmas "Citrus Solutions" līdzšinējā izpilddirektore Jūlija Zandersone paziņojusi par lēmumu aiziet no amata, kas saistīts ar interesi attīstīt savu karjeru citā jomā, informē kompānijā.

Zandersone savus amata pienākumus pildīs līdz augusta beigām. Uz jaunā "Citrus Solutions" izpilddirektora amatu izsludināts konkurss. Līdz jauna izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja iecelšanai no 1.septembra tā funkcijas pildīs uzņēmuma projektēšanas dienesta direktors Kārlis Kostjukovs.

Patlaban notiek konkurss uz izpilddirektora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 15.augustam. Jaunajam "Citrus Solutions" vadītājam būs jāīsteno uzņēmuma ambiciozā stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt gan ievērojamu izaugsmi, gan vadīt būvniecības nozari efektivitātes, digitalizācijas un ilgtspējas virzienā.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

#Neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas.

SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīga par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, iesniegusi būvniecības ieceres kopumā četrās adresēs Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Intervijā Radio SWH Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī. Būvvaldē patlaban saskaņoti gan esot tikai divi projekti - Dzelzavas ielā 75b un Anniņmuižas ielā 8A.

Butāns aģentūrai LETA paskaidroja, ka, saņemot būvprojektu iesniegumus, to iesniedzējam nav jānorāda, kāda zīmola veikals tur tiks būvēts. «Mēs nezinām, vai, apstiprinot konkrētu projektu par tirdzniecības vietas būvniecību, tajā tiks izvietots Rimi, Lidl vai kāds cits veikals. Līdz ar to konkrēti pateikt, kur šie veikali būs, mēs arī nevaram,» sacīja Butāns.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Pins un Urbana Smart Solutions ir parakstījuši investīciju vienošanos, lai radītu jaunu kompāniju NextCity

Urbana Smart Solutions un Pins vēlas izmantot savu pieredzi, kopējo komandu un kolektīvās investīcijas, lai padarītu NextCity par starptautisku līderi pilnībā integrētu viedo pilsētu risinājumu iniciatīvām. Lai lietu interneta pieredzi padarītu sociālu, tiks apvienota Urbana Smart Solutions pieredze lietu interneta gala risinājumu izstrādē un Pins pilnībā integrētās mobilo tehnoloģiju aplikācijas, ieskaitot kompānijas pārrobežu valūtu un viedo spēļošanas mehāniku.

Partneru mērķis ir padarīt NextCity par unikālu viedo pilsētu risinājumu, pārklājot trīs galvenās jomas – datu ieguvi, datu savienošanu un sasniegt masveida sabiedrības iesaisti. «Mūsu tīkla komunikācijas infrastruktūra, datu vadība un pielietošana, izmantojot sensoru datus, nodrošinās tehniskās iespējas iegūt un savienot datus pasaules vadošajās viedpilsētās. Mūsu savienības ilgtermiņa vīzija par pilnīgu integrāciju starp ierīcēm, programmatūru un lietotāja uztveri, radot pilnībā jaunu un iesaistošu pieredzi, ir iepriekš neredzēta,» norāda Ivans Ostans (Ivan Ostan), Urbana Smart Solutions dibinātājs un īpašnieks. Pins dibinātājs un vadītājs Gabi Kols (Gabi Kool) uzskata, ka abas kompānijas kopā spēs piedāvāt pilsētām nākamā līmeņa viedumu. «Mēs esam lepni par šo sadarbību, kas mums ļaus spēlēt nozīmīgu lomu, lai pārvērstu viedās pilsētas par realitāti,» viņš teic.