Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2013 atzīta Šūpuļa monēta, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6200 cilvēku, bet par Šūpuļa monētu balsojuši 1700 . Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Māksliniece A. Paegle svinīgās ceremonijas laikā pastāstīja, ka Šūpuļa monētas ideju lolojusi jau kopš bērnības, kad zīmēti sapņu putni. Šie motīvi pārceļojuši uz sudrabā kalto monētu, kas pēdējā gada laikā plaši iecienīta kā raudzību dāvana.

I. Rimšēvičs norādīja, ka 2013. bija nozīmīgs gads Latvijas Bankas un monētu mākslas jomā – tika atzīmēta lata 20 gadu un Latvijas Bankas 90 gadu jubileja. Vienlaikus ar gatavošanos eiro ieviešanai tika turpināta Latvijas kolekcijas monētu izlaišana, un šajā darbā Latvijas Banka panākusi tik augsta līmeņa kvalitāti, ka nu jau kļuvis grūti apmierināt milzīgo pieprasījumu.

Starptautiskajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē, informēja centrālā banka.

Konkurss Pasaules gada monēta esot līdzvērtīgs monētu mākslas Oskaru piešķiršanai.

Konkursa otrajā kārtā dažādās kategorijās (piemēram, labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta utt.) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Kopumā otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētu, t.sk. monētu Rihards Vāgners, bet rezultātus plānots publiskot 2015. gada janvārī.

Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs.

Gadskārtējā aptaujā noskaidrota Latvijas gada monēta 2012 – par to kļuvusi pērn atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa Sudraba pieclatnieks, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atjaunotā lata 20 gadu jubilejai veltīto pasākumu ietvaros veiktajā sabiedrības aptaujā Mana monēta iedzīvotāji visbiežāk no 92 Latvijas jubilejas un piemiņas monētām minējuši Dzintara monētu. 2010. gadā Somijas kaltuvē Rahapaja Oy izgatavotās sudraba monētas, kurā iestrādāts dzintars, autors ir mākslinieks Aigars Bikše.

Otrā biežāk nosauktā ir Latvijas Republikas 75 gadu jubilejai veltītā 100 latu monēta, un trešā – Laimes monēta.

Tāpat šodien tika paziņoti ekspertu grupas izvēlētie uzvarētāji divās nominācijās – Pārsteiguma monēta (jeb inovatīvākā monēta) un Iedvesmas monēta (jeb mākslinieciski augstvērtīgākā monēta).

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. aprīlī, laidīs apgrozībā Šūpuļa monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Jubilejas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

LB skaidro, ka monēta veidota kā raudzību dāvana.

Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, bet aizmugurē pelīte ar pūralādi, lejā – uzraksts 1 lats.

Jubilejas monēta Šūpuļa monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir 32,92 lati.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā latviešu literatūras klasiķim Rūdolfam Blaumanim veltītu jubilejas monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monēta radīta, jo šis ir Tālavas taurētāja, Nāves ēnā un Skroderdienu Silmačos autora 150. jubilejas gads. Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Rumānijas kaltuvē Regia Autonomǎ Monetǎria Statului Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmas Eiropas sudraba programma ietvaros.

Monētas priekšpusē koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas. Monētas aizmugurē attēlots Rūdolfa Blaumaņa portrets un tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi.

Jubilejas monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 32,92 lati.

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei par labāko atzīts Grobiņas novadā dzīvojošās 10 gadu vecās Elizabetes Kanderes darbs, kas pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kura tiks izlaista 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu 100 gadu jubileju, informē centrālā banka.

Konkursā izvēlēti 20 labākie darbi, kuru autori – bērni no visas Latvijas – 2017. gada 31. martā pulcēsies svinīgā apbalvošanas ceremonijā un darbu izstādes atklāšanā Latvijas Bankā. Pasākumā, uz kuru aicināti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tiks prezentēts 1. vietu ieguvušais zīmējums un tā autore pastāstīs par darba ieceri un zīmējuma tapšanu.

Konkursā tika iesniegts rekordliels darbu skaits. Tajā piedalījās 6742 bērni ar vairāk nekā 10 000 zīmējumu. Darbus vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija.

Lai veicinātu bērnu radošumu un zināšanas par Latvijas vēstures norisēm un mūsdienām, kā arī lai atzīmētu Latvijas Republikas 100 gadu jubileju, Latvijas Banka izsludināja bērnu zīmējumu atklāto konkursu eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei. Konkursā tika aicināti piedalīties bērni, kuri vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu – sudrabā kaltu lasi, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Sudraba laša grafisko dizainu veidojis apgrozības vienlatnieka autors Gunārs Lūsis, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

«Lasis parasti dzīvo desmit gadus, bet mūsējais, vesels un nedevalvējies, ir sasniedzis cienījamus divdesmit. Šis sudraba izdevums tad ir arī mans sveiciens jubilāram,» stāsta G. Lūsis.

Martā atjaunotajam latam ir apaļa gadskārta, un šajā reizē LB nokalusi viena lata apgrozības monētas repliku – sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību.

Trešdien Latvijas Banka laida klajā pirmo eiro kolekcijas jubilejas monētu, kas veltīta Ainažu jūrskolai, un pircēju interese par to bijusi liela, informē centrālā banka.

Dažas stundas pēc tam, kad LB kasēs to sāka piedāvāt, monēta ir izpirkta. LB pārstāvji norāda, ka bankas kasēs monēta vairs nebūs nopērkama.

5 eiro sudraba kolekcijas monētas mākslinieks ir Ivars Drulle, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.Uz monētas redzami četri burukuģi, kā arī kompass ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem.

Monēta veltīta Ainažu jūrskolas dibināšanas jubilejai. Ainažu jūrskolai bija būtiska loma gan jūrniecības attīstībā, gan kopumā nācijas pašapziņas veidošanā. Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, skaidro LB.

Šī ir pirmā Latvijas eiro kolekcijas monēta (lata dārgmetāla monētas, kas pēc būtības ir mākslas darbs, saucām par jubilejas un piemiņas monētām). Šādi tiek turpināta kolekcijas monētu izlaišana ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Arī plānotais kolekcijas monētu skaits saglabājas iepriekšējais – 5–6 monētas gadā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības un ārvalstu kolekcionāru interesi.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Latvijas Banka izsludinājusi iepirkumu par trīs 2 eiro piemiņas monētu izgatavošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Monētas jāizgatavo 14 mēnešu laikā, bet pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18.aprīlim. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 210 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas 2 eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018. gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā, informē Latvijas Banka.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, triju Baltijas valstu centrālās bankas − Eesti Pank, Latvijas Banka un Lietuvos bankas – plāno 2018. gada sākumā izlaist 2 eiro piemiņas monētu ar kopīgu dizainu. Šī monēta gan Baltijas valstu, gan visas eiro zonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā.

Triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas 2 eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018. gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā, informē Latvijas Banka.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, triju Baltijas valstu centrālās bankas − Eesti Pank, Latvijas Banka un Lietuvos bankas – plāno 2018. gada sākumā izlaist 2 eiro piemiņas monētu ar kopīgu dizainu. Šī monēta gan Baltijas valstu, gan visas eiro zonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā.

Latvijas Banka kopā ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā uzsākusi priekšdarbus šīs monētas dizaina izvēlei, jo visas trīs valstis sniegs savas idejas 2 eiro piemiņas monētas dizainam. Latvijā iecerēts šīs idejas rast uzaicinātu mākslinieku konkursā. Tādējādi kopumā tautas balsojumam šopavasar tiks piedāvātas sešas monētas idejas (pa divām no katras valsts). Balsojums notiks speciālā interneta vietnē, par kuru tiks paziņots atsevišķi.

Latvijas Banka trešdien, 3.jūlijā, laidīs apgrozībā komponistam Jāzepam Vītolam veltītu jubilejas monētu ar moto Gaismu sauca, gaisma ausa, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir sveiciens J. Vītola 150. dzimšanas dienā. Monētas grafisko dizainu veidojis Aivars Priedīte, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Jāzeps Vītols (1863–1948) līdz Latvijas valsts tapšanai ilgus gadus bija Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, pusmūžā atgriezies dzimtenē, lika jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni, izveidojot konservatoriju un izaudzināja muziķu plejādi, skaidro LB.

J. Vītola mūzikā ir daudz gaismas – gan solodziesmās, gan kordziesmās, visaktuālāk gaismas ceļi zīmēti kordziesmā Gaismas pils (1900), kas ir viens no Dziesmusvētku spēcīgākajiem simboliem, norāda centrālā banka, uzsverot, ka tā savulaik lielā kopkora dziedāta arī paša J. Vītola diriģējumā.

Latvijas Banka otrdien, 17. jūnijā, laidīs apgrozībā Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.Uz monētas redzams grāmatas vāka atveids un Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas ilustrācijas.

Monēta veltīta latviešu literāta Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltajai grāmatai, kuras pirmā daļa izdevuma veidā pie lasītāja nonāca 1914. gadā, bet otrā – 1921. gadā. Tas ir rakstnieka bērnības atmiņu stāstu apkopojums mazā Janča skatījumā un vienlaikus latviešu lauku dzīves pārskats 19. gs. nogales gaisotnē un četru gadalaiku ritējumā, papildināts ar autora zīmējumiem.

Latvijas Banka emitējusi eiro kolekcijas monētu Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas 100 gadu jubilejas atcerei.

Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka 1. novembrī laidīs apgrozībā jubilejas monētu Sudraba pieclatnieks, kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada formas.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, monētas mākslinieks ir Rihards Zariņš (1869–1939).

Jāatzīmē sakritība, ka šī būs 90. lata jubilejas un piemiņas monēta – tās kaltas tikai atjaunotās valsts laikā. LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvji, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas turpinājās brīvības cīņas, un tikai pēc valstiskuma iekšējas un ārējas nostiprināšanas un diskusijām par tautsaimniecības un finanšu sistēmas veidošanas principiem bija pienācis laiks valsts emisijas bankai un pilnvērtīgai nacionālajai valūtai.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta mākslinieka Mārča Kalniņa darbam Z134M, informē centrālās bankas pārstāvji.

Tagad Latvijas Banka konsultēsies ar kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti darbi ar 54 devīzēm, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija: 2. vietu nolemts nepiešķirt nevienam darbam, 3. vieta piešķirta 2 darbiem – Artūra Analta darbam ar devīzi Valters Caps un Ivara Drulles darbam Šķīvis. Veicināšanas prēmijas piešķirtas 3 darbiem – Artūra Analta darbam Daugava, Tatjanas Raičiņecas un Anetes Šalmas darbam Brīvība 123 un Rūdolfa Strēļa darbam ar devīzi RUZ02.

Konkursa finālam tika izvirzīti 9 darbi.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Otrdien, 23. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītu sudraba kolekcijas monētu «Ģerboņu monēta».

Monēta plašākai sabiedrībai tiks prezentēta pasākumā Rīgas pils Ģerboņu zālē 22. oktobrī, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Kolekcijas monētas «Ģerboņu monēta» mākslinieki ir Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē attēlots Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme. Monētas aizmugurē uz vēsturisko heraldisko figūru – lauvas, grifa un aļņa – fona izvietoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi un uzraksti «Kurzeme», «Vidzeme», «Zemgale» un «Latgale».

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu, informē centrālās bankas pārstāvji, piebilstot, ka monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta 365 ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils filiālēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,31 lats.