Nacionālās jubilejas un piemiņas monētas līdz ar eiro ienākšanu nepazudīs – Latvijas Banka tās turpinās kalt, bet jau ar eiro nominālu, stāsta centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Visas eirozonas valstis turpina izlaist jubilejas monētas ar eiro nominālu, jo to kolekcionēšana kļuvusi par populāru hobiju, nereti visai ģimenei. Tajā ir arī sava daļa nostaļģijas pēc aizgājušā laika naudām, piemēram, frankiem, markām, norāda centrālās bankas pārstāvis.
Latvijas naudas vēsturē pirmās jubilejas un piemiņas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika LB gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau deviņdesmit vienu jubilejas un piemiņas monētu. Visvairāk ir sudraba monētu, bet vairākas sevišķas monētas kaltas arī zeltā, kā arī izmantoti tādi retāk izmantoti materiāli kā niobijs, dzintars un granīts.
Jubilejas vai piemiņas monēta ir viens veids, kā pārējai pasaulei stāstīt (un sev atgādināt) par Latvijas vērtībām, veidojot tās tēlu, uzsver centrālās bankas pārstāvis. Ceļojot, šīs monētas nes informāciju par mūsu valsti, tajās kaltajiem simboliem jābūt nolasāmiem, saprotamiem arī citviet Eiropā un pasaulē. Jāpiebilst arī – šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis, bet tās nebūtu izdevīgi izmantot norēķinos: to pārdošanas cena un visbiežāk arī kalšanai izmantotā dārgmetāla cena ir lielāka par nominālvērtību, skaidro M. Grāvītis.
Nacionālās monētu programmas veltām paši būtiskākajiem Latvijas notikumiem un vērtībām. Rīgas astoņsimtgade tika iemūžināta astoņu sudraba monētu sērijā, veltot pa vienai katram Rīgas gadsimtam. Latvijai veltīta pati apjomīgākā monētu programma Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības. Tā sastāv no 12 monētām, kuras sadalītas 4 sērijās – Pamati, Laiks, Cilvēki un Valsts.
Par pieprasījumu. 2008.gadā - krīzes sākumos, kad daļa cilvēku meklēja alternatīvas ieguldījumu iespējas, pieprasījums pēc dārgmetālos kaltajām jubilejas un piemiņas monētām strauji pieauga. Krīzes gados pieprasījums pēc tām gan atslāba, bet reizē ar finanšu krīzes pārvarēšanu un pakāpenisku pirktspējas pieaugumu, tas pamazām atjaunojas.