Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

Latvijas kolekcijas monētas guvušas labus panākumus 9. starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā Monētu zvaigznājs 2015 (Coin Constellation – 2015), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Šonedēļ Maskavā tika paziņoti konkursa rezultāti. Kopumā uz balvām pretendēja 29 valstu centrālās bankas, kaltuves un citas organizācijas, kuras izlaiž kolekcijas monētas, ar 240 monētām un 23 monētu sērijām.

Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā monēta Baltā grāmata atzīta par labāko nominācijā Unikāls idejiskais risinājums (Unique Concept). Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai veltītās 5 eiro sudraba kolekcijas monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monēta veltīta vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem – Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltajai grāmatai.

Latvijas Bankas kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ieguvusi balvu prestižā starptautiskā konkursā «Gada monēta» (Coin of the Year).

Latvijas mākslinieku Pauļa Liepas un Ivara Drulles veidotā monēta atzīta par «Gada mākslinieciskāko monētu» – šāds sasniegums monētu mākslā ir līdzvērtīgs «Oskara» piešķiršanai kinomākslā, skaidro Latvijas Banka.

Apbalvojums tika pasniegts Pasaules naudas izstādē Berlīnē pagājušās nedēļas nogalē.

Konkursu «Gada monēta» rīko ASV numismātikas publikāciju izdevniecība KrausePublications un tās izdotais žurnāls World Coin News. Konkursa žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu no visas pasaules, un katru gadu 10 nominācijās tiek noteiktas pasaules gada labākās monētas.

5 eiro sudraba kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ir cieņas apliecinājums Latvijas uzņēmēju darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu – Ivars Drulle. Monēta «Nacionālais uzņēmējs» izgatavota UABLietuvos monetų kalykla(Lietuva). Monētas aversā iestrādāts QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei («Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!»), bet reversā ir 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas nākamajām paaudzēm jāpiepilda ar savām vērtībām.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Otrdien, 18. novembrī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, atklāta unikāla multimediāla izstāde Naudas dizains. PIN kods, kurā līdz pat 2015. gada 15. februārim varēs iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un tagad arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā, informē Latvijas Bankas un GORS pārstāvji.

Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes Latgales vēstniecībā GORS sniegs stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Digitālās slīdrādes ievedīs naudas dizaina autoru – gleznotāju, instalāciju autoru, grāmatu ilustratoru, tēlnieku un daudzu citu mākslas nozaru pārstāvju darbistabās, monitorā atdzīvosies mums tik mīļās 1 lata monētas ar īpašu dizainu, bet pie interaktīvā darbagalda kopā ar māksliniekiem varēs zīmēt savu monētu.

Multimediālā izstāde Naudas dizains. PIN kods parāda visas 20 gadu laikā radītās naudas zīmes, to tapšanas vēsturi, kādu romantisku mītu par mākslinieku un viņa mūzu, arī nesen kaltās eiro monētas un tikko tapušās skices tām monētām, kuras pavisam drīz ieraudzīsim gan Latvijā, gan visās Eirosistēmas valstīs.

Latvijas Banka otrdien, 12.aprīlī, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu, kas veltīta finanšu pratības tēmai, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlots stilizēts finanšu pratības un pārticības koks.

Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī - 25 monētas) tikai internetā - tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 12.aprīļa plkst.12.

Monētas "Finanšu pratība" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā - 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8,8 eiro.

Lai monētas varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai - pieci suvenīriesaiņojumi un viens tīstoklis.

Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Banka sāks sudraba kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» tirdzniecība.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts «Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!». Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts «Walka», zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma «Visiem latviešiem!»teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Latvijas Banka otrdien, 28. martā, sāks tirgot kolekcijas monētu Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā šīs sērijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi tika izlaista 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tapa kolekcijas monēta Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš.

Monēta veltīta pasakai Vecīša cimdiņš, kuras morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām. Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski. Proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.

Latvijas Banka ceturtdien, 4. septembrī, laidīs apgrozībā latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796) 300 gadu jubilejā veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversa sižets ņemts no G. F. Stendera (saukts par Veco Stenderu) «Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas» pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.

Izcilākais Vecā Stendera darbs ir Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei par labāko atzīts Grobiņas novadā dzīvojošās 10 gadu vecās Elizabetes Kanderes darbs, kas pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kura tiks izlaista 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu 100 gadu jubileju, informē centrālā banka.

Konkursā izvēlēti 20 labākie darbi, kuru autori – bērni no visas Latvijas – 2017. gada 31. martā pulcēsies svinīgā apbalvošanas ceremonijā un darbu izstādes atklāšanā Latvijas Bankā. Pasākumā, uz kuru aicināti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tiks prezentēts 1. vietu ieguvušais zīmējums un tā autore pastāstīs par darba ieceri un zīmējuma tapšanu.

Konkursā tika iesniegts rekordliels darbu skaits. Tajā piedalījās 6742 bērni ar vairāk nekā 10 000 zīmējumu. Darbus vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija.

Lai veicinātu bērnu radošumu un zināšanas par Latvijas vēstures norisēm un mūsdienām, kā arī lai atzīmētu Latvijas Republikas 100 gadu jubileju, Latvijas Banka izsludināja bērnu zīmējumu atklāto konkursu eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei. Konkursā tika aicināti piedalīties bērni, kuri vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Latvijas Banka rudenī plāno izlaist basketbola tēmai veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Monēta gaidāma šā gada novembrī, un tās grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa. Basketbolam veltītā monēta tiek kalta Itālijas kaltuvē.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas basketbola vīriešu izlases sniegums ir pārsteidzis visus un atgriezis Latvijas basketbolu pasaules elitē. Tāpat 2023.gadā apritēs 100 gadu kopš Latvijas Basketbola savienības dibināšanas. Ņemot vērā šo notikumu un šī sporta veida panākumus gan šobrīd, gan iepriekš - panākumus 3x3 basketbolā, sieviešu izlases sniegumu un šā sporta veida popularitāti kopumā, plānots izlaist monētu.

Pēc Latvijas Bankā minētā, monēta nes vēstījumu par basketbolu kā stratēģisku spēli. Tajā liela nozīme ir gan komandai, gan spēles stratēģijai, spējai sadarboties un pēc iespējas labāk izmantot komandas stiprās puses.

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, izlaiž latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Kalējs kala debesīs, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.», savukārt aizmugurē – «Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa.»

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Latvijas Banka otrdien, 19. augustā, laiž apgrozībā Baltijas ceļa 25. gadskārtai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.

Monētas grafisko dizainu veidojis Visvaldis Asaris, kam šis ir pirmais darbs monētu mākslā, un ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama pīne ar tajā ievītām lentēm triju Baltijas valstu karogu krāsās, kā arī koka stumbrs ar saknēm.

Monētas sižets veltīts pasaules mērogā unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni 2 miljoni baltiešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē, kas uz 15 minūtēm savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Šī akcija pievērsa visas pasaules uzmanību vēsturiskajai netaisnībai un apliecināja, ka brīvības un neatkarības ideja šo tautu prātos un sirdīs ir dzīva. Nevardarbīgās cīņas leksikonā Atmodas, Tautas frontes, Dziesmotās revolūcijas ietverto vēstījumu nu papildināja vēl viens tautu gribas un sapņu apliecinājums – Baltijas ceļš, vēsta Latvijas Banka. Tas bija kā neformāls referendums, kas okupācijas varai skaidri nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību vēlmē atgūt brīvību un atjaunot reiz atņemto neatkarību.

No Berlīnes muzeja nozagta 100 kilogramus smaga zelta monēta aptuveni 3,8 miljonu eiro vērtībā, pirmdien paziņoja policija.

Policija paziņoja, ka zādzība no Bodes muzeja notikusi ap pusčetriem naktī. Zagļi izmantojuši trepes, lai pārrāptos pāri muzeja sienai un ielauztos ēkā. Trepes pēc tam atrastas pie tuvējā dzelzceļa līnijas.

Sīkākus komentārus par zādzības apstākļiem vai iespējamiem zagļiem policija nesniedz.

Kanādas monēta Lielā kļavas lapa, kas veidota pēc valsts nacionālā simbola parauga, ir viena no pasaules lielākajām zelta monētām. Tās nominālvērtība ir viens miljons Kanādas dolāru (teju 700 000 eiro), bet, ņemot vērā pašreizējās zelta cenas, tā ir vismaz 3,74 miljonus eiro vērta.

Pasaulē ir tikai piecas šāda veida monētas. Kanādas Karaliskā naudas kaltuve monētu izlaida 2007.gadā, tās diametrs ir 53 centimetri un tā ir trīs centimetrus bieza. Monētas priekšpusē ir karalienes Elizabetes II attēls, bet aizmugurē redzamas trīs kļavas lapas.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu jaunas 2 eiro piemiņas monētas «Uzlecošā saule» izgatavošanai, iesaiņošanai un piegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 45 tūkstoši eiro.

Iepirkuma uzvarētājam monēta jāpiegādā 84 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 16.aprīlim.

Portāls DB Latvijas Bankā uzzināja, ka šogad plānots izlaist piecas kolekcijas monētas, kas tiks veltītas Latvijas kultūras dižgariem, vēstures notikumiem un dabai. Šajā gadā plānotās monētas ir: Kārļa Skalbes literārajai pasakai «Kaķīša dzirnavas» veltīta monēta, Niklāva Strunkes daiļradei veltīta monēta, Latvijas dabai veltīta monēta «Meža veltes», Latvijas neatkarības cīņām veltīta monēta un Inovatīvā monēta. Monētu izlaišanas datumi tiks paziņoti neilgi pirms dienas, kad tās būs pieejamas iegādei.

Kolekcijas monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš pirmā tirāžas daļa (5000 monētas) ir izpārdota vai rezervēta vēlākai izpirkšanai, informē Latvijas Banka

Otra tirāžas daļa (vēl 5000 monētu) nonāks pie pircējiem tuvāko mēnešu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidusi tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.