Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Digitālo banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos Bigbank paziņojis par obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo 10–20 miljonu eiro apjomu.

Investori var pieteikties uz Bigbank desmit gadu nenodrošinātām subordinētajām obligācijām ar gada procentu likmi 8%, kas maksājama reizi ceturksnī. Parakstīšanās periods sākas šodien un beidzas 16. septembrī.

Bigbank plāno kotēt obligācijas Tallinas biržas Nasdaq Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank specializējas kredītu jomā un šobrīd sniedz digitālās bankas pakalpojumus deviņās Eiropas valstīs. Jau vairākus gadus Bigbank ir viena no visstraujāk augošajām bankām Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā. Vēlamies turpināt straujo izaugsmi arī hipotekāro un korporatīvo kredītu jomā. Šīs transakcijas un piedāvājuma vispārējais mērķis ir nostiprināt grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, lai finansētu grupas budžetu un izaugsmi, kā paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā," skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts), "mūsu plāns – kotēt emitējamās obligācijas Nasdaq Tallinas Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā un tādējādi iegūt publiski kotēta uzņēmuma statusu – būs svarīgs kvalitātes zīmogs, kas palīdzēs mums popularizēt savu banku un tās banku produktus vēl plašākā mērogā gan potenciālo klientu, gan sabiedrības vidū.”

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Uz Bigbank nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās piektdien, 24.novembrī, saņemts septiņas reizes vairāk investoru pieteikumu par noteikto limitu.

Banka izmantoja tiesības sākotnēji plānoto 3 miljonu vietā palielināt emisijas bāzes apjomu līdz kopumā 5 miljoniem eiro. Paredzams, ka jauno Bigbank obligāciju tirdzniecība Nasdaq Tallinn fondu biržā tiks uzsākta piektdien, 1. decembrī.

Piedāvājumā piedalījās 1847 investori, kuri pieteicās uz subordinētām obligācijām par kopējo summu 21,6 miljoni eiro. Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts) pateicās visiem iesaistītajiem investoriem par uzticību bankas stratēģijai un izaugsmes perspektīvām. "Emisijas un kotēšanas rezultāti liecina, ka investori aizvien ir pārliecināti par Bigbank nākotnes plāniem. Esam patiesi gandarīti par lielo privāto investoru interesi, un tāpēc mēs viņiem devām priekšroku. Pateicoties ieņēmumiem, kas gūti no obligāciju emisijas, Bigbank var turpināt īstenot savu biznesa stratēģiju, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz kapitālu. Atbilstoši mūsu stratēģijai mēs plānojam turpināt izaugsmi it īpaši mājokļu un biznesa kredītu produktu jomā," komentēja Martins Lants.

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Bigbank Latvijas filiāles neto peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 3,9 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma vēsturē, informē bankas pārstāvji.

Bigbank grupas kopējais apgrozījums palielinājās par 4%, salīdzinot ar 2018. gada beigām, un sasniedza 547,2 miljonus eiro, bet pašu kapitāls palielinājās par 6%, līdz 128,6 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka Bigbank kapitalizācijas līmenis ir augsts.

«Otrajā ceturksnī Bigbank grupas līmenī sākām vairāk koncentrēties uz uzņēmumiem paredzēto produktu un pakalpojumu attīstību, un izveidojām korporatīvo banku atzaru, par kura vadītāju kļuva Ingo Poders. Mēs arī ieviesām maza apmēra aizdevumus uzņēmumiem Igaunijā un Nest bankas informācijas sistēmu Latvijā, kas ļauj uzlabot klientu pieredzi aizvien vairāk valstīs. Tagad Nest pilnā apjomā darbojas visās Bigbank pārstāvētajās valstīs, izņemot Igauniju, kur tā tiks ieviesta pavisam drīz,» ar paveikto iepazīstina Bigbank vadītājs Martins Lants.

Digitālajos kanālos piedāvāto banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos “Bigbank” šodien paziņoja par jaunu obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 7% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pieteikšanās periods sākas šodien, 14.maijā, un noslēdzas 24.maijā. “Bigbank” plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

““Bigbank” turpina strauju izaugsmi gan mājokļa, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sāk piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Pašreizējais obligāciju piedāvājums ir otrais mūsu 30 miljonu eiro obligāciju programmā, kuras mērķis ir nostiprināt un optimizēt grupas kapitāla struktūru. No obligāciju emisijas gūtos ieņēmumus plānojam izmantot, lai segtu papildu kredītrisku, kas rodas, pieaugot grupas korporatīvo un mājokļa kredītu portfelim Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī lai ievērotu kapitāla regulējošās prasības,” skaidro Lants.

Bigbank grupa šogad turpina uzrādīt spēcīgu izaugsmi - 3. ceturksnī banka nopelnījusi 14,3 miljonus eiro, kas ir par 17,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

2022. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa ir 28,4 miljoni eiro jeb par 5,3 miljoniem eiro (+23,0 %) vairāk nekā gadu iepriekš.

«Neraugoties uz nemierīgo ārējo vidi, mums ir pamats būt apmierinātiem ar Bigbank trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Periodu raksturoja spēcīgs kredītportfeļa pieaugums, tā kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās un laba peļņa,» finanšu rādītājus komentē Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pēc viņa teiktā, 3. ceturksnī kredītportfelis visvairāk audzis uzņēmumu kredītu un mājokļu kredītu sektorā, kas ir viens no būtiskākajiem bankas biznesa stratēģijas mērķiem.

«Ar Euribor saistīto kredītu produktu pārdošanas apjoma pieaugums palīdz mums diversificēt mūsu portfeli, kas pozitīvi ietekmē peļņu situācijā, kad procentu likmes pieaug un noguldījumu pieņemšana kļūst dārgāka nekā iepriekš,» viņš piebilda.

“Bigbank” Latvijā turpina paplašināt produktu portfeli, uzsākot privātpersonām piedāvāt “Visa” kredītkarti, kas ir viens no vairākiem jaunajiem pakalpojumiem, ko kredītiestāde ir ieviesusi šogad, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš piebilst, ka “Bigbank” mērķtiecīgi virzās uz to, lai no specializētas aizdevumu bankas, kļūtu par finanšu iestādi ar gana plašu un elastīgu pakalpojumu klāstu kā fiziskām, tā arī juridiskajām personām.

“Mēs esam novērojuši, ka Latvijas banku klientu pieeja finanšu pakalpojumiem ir sākusi mainīties, proti, ir arvien lielāka vēlme pēc aktīvu diversifikācijas jeb nevēlēšanās būt piesaistītiem tikai pie vienas bankas. Manuprāt, šī konkurence ir veselīga, kā arī tā izglīto klientu, motivē paraudzīties apkārt, salīdzināt. Hipotekāro kredītu segments to lieliski apliecina. Līdzko tika sakārtots normatīvais regulējums, informāciju par piedāvājumiem atļāva publiskot, tā tirgus arī sāka pašregulēties, kas galu galā nāk par labu patērētājam,” skaidro Surgofts.

Bigbank Latvijas filiāle finansējusi divu objektu iegādi Latvijā, piešķirot aizdevumu diviem Lumi Retail Property Fund piederošiem uzņēmumiem.

Viens no tiem iegādājās ēku Rīgā, Tilta ielā 32, bet otrs – Vienības gatvē 95. Abos izveidots lielveikals ar vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais abos ir mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi. Kopējā aizdevumu summa pārsniedz 3 miljonus eiro.

Banka Bigbank paplašinājusi pakalpojumu klāstu ar Baltijas līmenī saskaņotu investīciju aizdevumu apkalpošanu starptautiski strādājošiem uzņēmumiem. Izmantojot jauno finanšu produktu, Igaunijas Lumi Capital grupā ietilpstošā fonda Lumi Retail Property Fund meitas uzņēmumi jau veikuši nekustamā īpašuma darījumus Latvijā, un interese par investīciju aizdevumu aizvien pieaug.

Lumi Retail Property Fund iegādājas lielveikalus un tirdzniecības centrus, kas atrodas pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju mājām, lai iepirkšanās vieta būtu maksimāli viegli sasniedzama. Fonds aktīvi meklē jaunas investīciju iespējas, un sadarbības nodibināšana ar Bigbank ļauj ātri un elastīgi risināt finansējuma jautājumu.

Specializētā kredītu banka "Bigbank Latvijā" aizvadījusi veiksmīgu 2019.gadu, uzstādot jaunus rekordus izsniegto kredītu un peļņas apjomā.

Turklāt bankai izdevies ievērojami paaugstināt darbības efektivitāti, vidēji uz katru darbinieku nopelnot par 20% vairāk naudas nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā "Bigbank Latvijā" izsniedza lielāko kredītu kopsummu kompānijas vēsturē - 57,789 miljonus eiro. Turklāt ienākumu nenesošo aktīvu (NPL) portfeli līdz gada beigām bija izdevies samazināt līdz 5,6%, kas ir par 42% mazāk nekā 2017. gada nogalē. Pirms diviem gadiem ienākumus nenesa 9,6% no visiem aizdevumiem.

Sekmīgi īstenojot attīstības stratēģiju, paaugstinot darba efektivitāti un pārdomāti saimniekojot, Bigbank 2019. gadā pat augošu darbaspēka izmaksu un inflācijas apstākļos izdevies sasniegt jaunu peļņas rekordu. Gada laikā Latvijā nopelnīti 11,470 miljoni eiro, kas ir par 4,69 miljoniem eiro jeb 70% vairāk nekā pirms diviem gadiem.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Veiktās pārmaiņas banku sektorā ir apjomīgas, un šobrīd runājam par cita veida tirgus struktūru nekā iepriekšējos gados, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Patlaban tirgū ir 4-5 universālās bankas, kas sniedz plaša spektra un citi specializēti finanšu pakalpojuma sniedzēji, tostarp, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas pārējās bankas, tirgū strādā arī citi infrastruktūras nodrošinātāji, tehnoloģiju uzņēmumi, kas apkalpo finanšu sektoru, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji – tas ir tās, kā mēs arī ārvalstīs skaidrojam pašreizējo struktūru tirgū, viņa uzsvēra.

Tiesa gan, katrs no spēlētājiem, kas iepriekš apkalpoja starptautiskos klientus, atrodas uz sava laika nogriežņa - daži pārmaiņas sākuši ātrāk, daži vēlāk, taču specializētas nišas bankas pastāv visās ES valstīs un ir pieprasījums pēc dažādiem bankas pakalpojumiem, tādēļ tikai Latvijā strādājošo banku vadību ziņā ir tas, cik veiksmīgi beigsies ar jauno biznesa modeļu realizāciju, viņa piebilda.

Latvijā veiktie finanšu nozares pasākumi ir tik strikti, jo mūsu valstij pārmetums ir par sistēmisku naudas atmazgāšanas organizēšanu, nevienai citai Eiropas Savienības valstij tādu pārmetumu nav, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Tas nozīmē, ka mūsu finanšu sistēmas pārstāvji piedalījušies ne tikai pārskaitot šo naudu, bet līdzekļu iepludināšanas sistēmā. Nevienai valstij tādu pārmetumu nav, tādēļ tas ir jārisina,» viņš sacīja.«Partneri, salīdzinot Latvijas banku sektoru, mēdz pieminēt Šveici vai Luksemburgu. Taču, ikvienam iedzīvotājam, ienākot kādā no šīm bankām ar koferīti ar 5 miljoniem un lūgumu šo naudu legalizēt, nākamā rīcība būtu podziņas piespiešana un policijas atnākšana arests, Latvijā tā nebija,» uzsvēra J. Reirs.

«Līdz ar to Latvijā pieņemtie mēri ir stingrāki nekā citviet, bet visi tie vērsti uz to, lai starptautiskie partneri mums noticētu, kaut vai finanšu institūcijas, pieejamo resursu izmaksas ir būtiskas un šeit zaudējam,» sacīja ministrs.

Latvijai ir ļoti labas izredzes dabūt labu Moneyval novērtējumu, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» pauda Saeimas finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Tas, cik daudz pēdējā laikā Latvija ir izdarījusi - neviena valsts neko tamlīdzīgu nav spējusi paveikt, attiecībā uz likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu, risku apzināšanu un ievērošanu, viņš sacīja.

«Tādēļ domāju, ka Moneyval novērtējums būs pozitīvs un ceru ka varēsim atgriezties normālā situācijā. Pēdējais pusotrs gads bijis traumējošs – gan bankām, gan valsts sektoram. Būtisks aspekts novērtējuma saņemšanā ir mūsu sabiedrotie, un ceru, ka no lielākā sabiedrotā varētu būt laba rekomendācija kas lielā mērā izšķirs šo vērtējumu,» viņš piebilda.

Tajā pašā laikā G. Eglītis atzina, ka situācija tirgū nekad vairs nebūs tāda kā bija un 9 miljardi eiro, kas pēdējā gada laikā aizplūdis no banka sektora, ir liels apjoms, banku sektors nebūs tāds kā iepriekš. Bankas izdarījušas daudz lai mazinātu AML riskus, un, manuprāt, Latvija varētu būt čempione AML jautājumos, uzskata G. Eglītis.

Bigbank Latvijas filiāle noslēgusi līdz šim vērienīgāko nekustamā īpašuma finansēšanas darījumu, izsniedzot nekustamā īpašuma attīstītājam Hepsor 2,25 miljonus eiro aizdevumu, informē uzņēmumā.

Rīgas klusajā centrā, Strēlnieku ielā 4b topošajā ēkā būs pieejami 50 dzīvokļi ar gala apdari un četras biroju telpas ar kopējo platību 1662 kvadrātmetru. Sešstāvu celtne aizņems 965 kvadrātmetru teritoriju Dzirnavu, Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielu krustojumā. Projektu plānots pabeigt 2020.gada maijā, un tā kopējās izmaksas būs ap 4,2 miljoniem eiro.

«Ar šo darījumu Bigbank apliecina nopietnos nodomus aktīvi līdzdarboties Latvijas nekustamā īpašuma nozares izaugsmes veicināšanā. Gada sākumā sagatavojām piedāvājumu uzņēmumiem, kas paredz iespēju aizņemties līdz pat 3,5 miljoniem eiro uz termiņu līdz 24 mēnešiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā, un šobrīd strādājam ar vairākiem interesentiem. Darījumam ar Hepsor drīzumā sekos vairāki citi nozīmīgi projekti, kā rezultātā Rīgā un citās Latvijas pilsētās būs aizvien vairāk estētisku, pārdomātu un dzīvošanai patīkamu dzīvojamo māju un modernām prasībām atbilstošu biroju kompleksu,» sola Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Ģirts Kurmis.

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Bigbank aizdevumu portfelis 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir palielinājies par 11,9 % jeb 44,1 miljonu eiro, informē bankas pārstāvji. No tiem 19,2 miljonus eiro veido pieaugums 3. ceturksnī.

Bankas tīrā peļņa 3. ceturksnī bija 4,6 miljoni eiro. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos tā ir palielinājusies līdz 15 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2,2 miljoniem eiro tai pašā pagājušā gada periodā pieaugums veido 17,5 %. Bigbank bilances kopsumma ir palielinājusies līdz 512,2 miljoniem eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 46 miljoniem eiro jeb 9,9 %.

Pārliecinošie finanšu rezultāti pirmām kārtām ir saistīti ar sekmīgu operatīvo aizdevumu portfeļa izaugsmi un neefektīvā portfeļa samazinājumu. Tas nozīmē, ka kopējais aizdevumu portfelis ir kvalitatīvāks un bankas darbības rezultāti kopumā ir labāki, skaidro AS Bigbank valdes priekšsēdētājs Svens Raba.

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Lai arī dīzeļdegvielas cena Latvijā kopš marta vidus pārsniedz 95. markas benzīna cenu, vieglo pasažieru automašīnu pircēji joprojām sliecas izvēlēties transporta līdzekļus ar dīzeļa dzinēju, informē "Bigbank Latvija" pārstāvji.

Līdz ar to mazāk degvielas patērējošo «dīzeļus» īpatsvars uz Latvijas ceļiem turpina pieaugt, kamēr lielākā daļā Rietumeiropas valstu novērojama pretēja tendence.

Saskaņā ar CSDD datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 13 534 vieglie pasažieru auto ar dīzeļa dzinēju, kas ir par 7,6% vairāk nekā šajā periodā pirms gada. Reģistrēto benzīna dzinēju automašīnu skaits šogad audzis straujāk - par 11,8%, taču kopējais skaits ir ievērojami zemāks.

Gada pirmajā trimestrī reģistrēta 5491 automašīna. 2022. gada 1. ceturkšņa noslēgumā pa Latvijas ceļiem brauca 496 464 vieglo pasažieru automašīnu ar dīzeļa dzinēju un 220 285 ar benzīna. Tādējādi dīzeļdegvielas mašīnu īpatsvars sasniedzis 65,2% no visiem vieglajiem pasažieru auto, kamēr benzīna nokrities līdz 28,9%.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nosvinējis spāru svētkus pašu būvētai daudzdzīvokļu projekta Moho Garden otrajai deviņstāvu ēkai Mežaparkā, Mežezera ielā.

Tajā top 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kurus ekspluatācijā plānots nodot šajā ziemā. Projekta pirmās ēkas būvniecība drīzumā tiks pilnībā pabeigta, un tajā vairāk nekā trešā daļa jauno mājokļu ir ieguvusi savus īpašniekus. Kopumā projektā Moho Garden uzņēmums investējis vismaz 17 miljonus eiro.

"Siltais laiks ir veicinājis jauno mājokļu meklētāju aktivitāti, un šobrīd īpaša interese ir vērojama par trīs un četru istabu dzīvokļiem. Esam gandarīti, ka Kaamos Grupas ietvaros izdevies radīt vēl vienu energoefektīvu un augstvērtīgu projektu Mežaparka apkaimē plānotajā laikā un kvalitātē," norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Inovatīvs mārketinga tehnoloģiju jaunuzņēmums Analytical Alley, kas izmanto mākslīgo intelektu uzņēmuma datu analīzē, ir piesaistījis finansējumu 700 000 eiro apmērā.

Līdzekļi tiks ieguldīti mākslīgā intelekta rīka izveidē ar mērķi pilnveidot un optimizēt uzņēmumu mārketinga procesus. Pašlaik uzņēmumā darbojas 15 cilvēku komanda no Baltijas valstīm, kas plāno paplašināt savu darbību visā Eiropā.

Analytical Alley piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu, kas apvieno uzņēmuma mārketinga un biznesa darbības datu analīzi, lai radītu personalizētus rīcības plānus, kas veicina uzņēmējdarbības veiksmīgumu. Šī pieeja ne tikai optimizē pārdošanas un mārketinga stratēģijas, bet arī veicina abu darbības jomu sinerģiju, nodrošinot augstāku efektivitāti un rezultātu sasniegšanu.

Mārketinga aktivitātes ir ļoti svarīgas uzņēmuma izaugsmei, taču vidēji 40% ieguldītie līdzekļi tajās tiek iztērēti nelietderīgi. "Mūsdienu ekonomiskajā situācijā uzņēmumi atļauties izmest naudu vējā. Pasaulē, kurā datu analītika ir attīstījusies līdz jaunam līmenim, visām mārketinga aktivitātēm, sākot ar tradicionālām kampaņām un beidzot ar digitālo reklāmu, ir jāveicina uzņēmumu izaugsme," norāda Analytical Alley izpilddirektors Tanels Rabane (Tanel Rabane). "Mūsu piedāvātais datu kopaina palīdz uzņēmumiem izdarīt skaidrus secinājumus un pieņemt gudrākus lēmumus. Mēs piedāvājam konkrētu ceļvedi, kā dati var kļūt par biznesa izaugsmes atbalstu."

Dienas Bizness kopā ar AS Bigbank rīko finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumu: Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū.

Tiešraides laiks: 9.35 - 15.45

AICINĀM UZDOT JAUTĀJUMUS!

Sli.do #fin2019

Šogad finanšu nozares forumā uzsvaru liksim uz sadarbību, caurspīdīgumu un paredzamību. Foruma ietvaros, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, runās par aktualitātēm globālajā finanšu sektorā un to ietekmi uz Latvijas attīstību, savukārt Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs vērtēs Latvijas finanšu sektora situāciju un iezīmēs stratēģiskās attīstības plānu turpmākajiem gadiem. Programmas turpinājumā nozares eksperti, viedokļu līderi un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par attīstības iespējām finanšu sektorā no dažādiem aspektiem, raugoties uz finanšu investīciju vidi kopumā, nekustamā īpašuma attīstību kā virzienu un finanšu pakalpojumu eksportu.