Latvija var!

Latvija var! No zemākā punkta

Jana Gavare Krista Vāvere, Labvakar,18.10.2009

Jaunākais izdevums

Latvijas mēbeļu ražošanā palikuši vairs tikai nedaudzi. Eksportuzņēmuma Wenden Furniture vadītājs Normunds Brēmers pilnīgi noteikti ir paredzējis izdzīvot.

Mēbeļu ražošanas uzņēmumā Jaunpiebalgā Normunds sācis strādāt jau 17 gadu vecumā, galdniecības arodskolas mācību prakses laikā. Viņa pirmais darbs bija dēlīšu krāmēšana no vienas kaudzes otrā. «Arodskolas laikā rūpnīcā pavadīju visas vasaras un prasīju arvien sarežģītākus uzdevumus. Man jau tolaik bija tikai viena doma — gribēju kļūt par šī uzņēmuma direktoru. Pēc sešiem gadiem par to arī kļuvu. Esmu apliecinājums tam, ka cilvēks dzīvē var izdarīt jebko.»

70 % no šodienas jauniešiem, kuri izvēlas studēt uzņēmējdarbības vadību, nav tam piemēroti, uzskata uzņēmējs. «Kad beidzu vidusskolu, viens no maniem dzīves skolotājiem man jautāja, ko es grasos mācīties tālāk. Teicu, ka varētu stāties juristos vai ekonomistos, vai vadības zinībās. Viņš saka: juristus zinu, ekonomistus zinu, vadību nezinu — vai nu cilvēkam ir dotības un viņš var būt vadītājs, vai nevar. Iemācīties to nevar, tāpat kā dziedāt vai zīmēt. Par direktoru kļuvu bez kādām vadības zināšanām. Tā ir tikai dzīves skola.»

Strādā vairāk

Uzņēmēja dotības Normundā atklājušās jau bērnībā, pamatskolas laikā skolasbiedriem tirgojot košļājamās gumijas un novelkamās bildītes. Arī atbildību, ģimenes apstākļu spiestam, viņam nācies uzņemties agrā vecumā. «No astoņu gadu vecuma visas vasaras esmu strādājis — sākumā saldējuma trauciņus mazgāju, tad dārzniecībā ravēju divus kilometrus garās biešu vagas, kas man ļoti nepatika, ganīju govis.»

Visu mūžu palikt par algotu darbinieku Normunds Brēmers nav gribējis tāpēc, ka pats vēlas lemt par savu dzīvi. «Uzņēmējdarbībā viss ir atkarīgs tikai no tevis. Kamēr tev ir kāds priekšnieks, tu vienmēr būsi iepīts viņa un viņa uzņēmuma plānos. Uzņēmējam nākas strādāt daudz vairāk nekā algotam darbiniekam, taču uzņēmējdarbība dod papildu iespēju brīvībai.»

Pašreizējā situācijā Latvijai pietrūkst vadītāju, kuri nestrādā tikai astoņas stundas dienā, bet spēj darbam atdot teju visu savu laiku, vērtē Normunds Brēmers. Viņš pats par darbu domājot no piecelšanās brīža līdz gulētiešanai, starplaikā — 4-5 stundu miegs. «Pietrūkst cilvēku, kas var izdarīt vairāk. Vēl viena dzīves patiesība, ko esmu iemācījies — lai kaut ko sasniegtu, tev vai nu jābūt gudrākam par citiem, vai arī jāstrādā vairāk. Tā kā neko ģeniālu neesmu izdomājis, strādāju vairāk.»

Krīze iemāca

Lai gan šī gada sākumā Wenden Furniture saskārās ar pasūtījumu skaita samazināšanos un apgrozījuma kritumu par 60 %, uzņēmums joprojām strādā ar peļņu. Tas ir bijis iespējams, tikai drastiski samazinot izmaksas. «Izmaksu samazināšana ir notikusi atbilstoši apjomu kritumam. Šogad zālīti pie rūpnīcas neesmu nopļāvis, jo nevaru atļauties to darīt — ne algot tam cilvēku, ne nopirkt degvielu trimmerim. Skatāmies uz katru, vissīkāko izmaksu pozīciju. Lai cik liels būtu kritums, ir jābūt peļņai.»

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā nācies atlaist arī daudzus darbiniekus — aptuveni 60 cilvēkus no 90. «Vienojāmies — tiklīdz uzņēmumam ies labāk, viņi varēs atkal nākt strādāt. Jūtu, ka drīz tas būs iespējams, daļu esam jau pieņēmuši atpakaļ. Tomēr tagad apzinos, ka varam strādāt efektīvāk, to pašu apjomu tādā pašā kvalitātē saražojot ar daudz mazāku cilvēku skaitu. No vienas puses — krīze ir labākais, kas ar mums varēja notikt, jo tā mums iemāca dzīvot un strādāt.»

«Ja uzņēmumam nebūtu kredītsaistību, es teiktu, ka nekādas krīzes nav, viss ir ļoti labi un ir tikai cītīgi jāstrādā,» apgalvo Wenden Furniture vadītājs, skaidrojot, ka kredīti tika ņemti investīcijām tehnoloģijās. «Šie ieguldījumi bija ļoti vajadzīgi. Iekārtās esam investējuši miljonus latu, un uzņēmuma attīstībā tas bija milzīgs solis uz priekšu. Krēslu ražošanā mēs noteikti esam tehnoloģiski efektīvākie Latvijā.»

Krēslu profesionāļi

Wenden Furniture pamatprodukcija ir bērza masīvkoka krēsli un galdi, mazāk — bufetes un gultas. «Krēslu ražošanā esam profesionāļi. Ja būtu iespēja, ražotu tikai tos, tomēr klienti parasti prasa komplektu,» stāsta Normunds Brēmers.

99 % no saražotā tiek eksportēti, uzņēmuma pamattirgus ir Skandināvija. «Preci pārdodam vairumtirgotājiem. Galapircējs, iespējams, uzskata, ka tās ir viņa valstī ražotas, somu vai zviedru mēbeles. Nākotnē gan plānojam izveidot paši savas tirdzniecības vietas. Uzskatu, kas tas ir loģisks attīstības solis, kas būs jāsper. Ja krēsls, ko mēs saražojam, vidēji maksā 30 eiro, tad veikala cena jau ir 175 eiro. Tā ir liela starpība.»

Tikai tad, kad iemācīsimies paši pārdot galapatērētājiem, varēsim ienest Latvijā vairāk naudas, spriež uzņēmējs. «Mēs varam būt pietiekami konkurētspējīgi, varam sasniegt visu to, kas ir Rietumeiropai un pat tikt viņiem priekšā. Vienīgais, kas tam nepieciešams, ir laiks, jo konkurētspēja ir saistīta ar izglītību un attieksmi pret to, ko mēs darām.»

Būs labāk

2008. gadā Wenden Furniture bija sasniedzis 1,6 miljonu latu apgrozījumu. Šī gada skaitļus Normunds Brēmers vēl nenosauc, bet apgalvo, ka pēc lielā pasūtījumu krituma gada sākumā šovasar atkal sajusts kāpums. «Mūsu eksporta tirgi sāk atkopties. Latvijā problēmas būs vēl arī nākamgad, bet tiem, kuri eksportē, nākamais gads noteikti būs labāks par šo.»

Jauni potenciālie eksporta klienti sastapti arī oktobra sākumā notikušajā izstādē Baltic Furniture 2009 Ķīpsalā. «Vismaz viens jauns klients no Somijas ir atrasts, un pirmās kravas varētu būt jau pēc pusotra mēneša. Diemžēl šogad izstādē varēja redzēt, ka no Latvijas mēbeļu ražotājiem maz kas ir palicis. Daudzi ražotāji ir bankrotējuši vai pārveidojuši savas ražotnes. Daļa no bijušo ražotņu vadītājiem tagad nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem. Tie, kas izdzīvos, kļūs tikai stiprāki. Es pilnīgi noteikti esmu paredzējis izdzīvot, lai ko tas prasītu. Šķēršļi ir tikai tāpēc, lai tos pārvarētu,» saka uzņēmējs.

Vajadzīgs uzņēmums

Viņaprāt, valstij vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmumus, kas atrodas lauku rajonos. «Mēs esam tieši tāds uzņēmums, kāds šobrīd ir vajadzīgs valstij — strādājam laukos, ražojam produktu ar lielu pievienoto vērtību un to eksportējam. Nevis pārliekam naudu no manas kabatas jūsējā vietējā tirgū, bet paņemam naudu no ārzemnieka un iztērējam šeit.»

Ražošanas uzņēmumus ar likumdošanu, ar «burkānu» vajadzētu stumt ārā no Rīgas, uzskata Normunds Brēmers. «Pirmkārt, laukos ir liels bezdarbs un uzņēmumi nepieciešami, otrkārt, darbošanās Rīgā rada sarežģījumus visiem. Vienreiz man vajadzēja bērza dēļus, un man tos piegādāja firma, kas atrodas Rīgā. Proti, baļķus ved uz Rīgu, tur tos sazāģē, es nopērku un vedu uz Jaunpiebalgu. Diezgan absurdi, jo tas viss var atrasties laukos, mežam klāt.»

Uzņēmējs no valsts gaida arī nodokļu sistēmas sakārtošanu. «No Jaunpiebalgas līdz Valgai ir 90 km vai pat mazāk. Ja būs situācija, ka strādāt uzņēmējdarbībā tur būs daudz vienkāršāk nekā šeit, tad uzņēmums būs tur. Bizness jau nav sienas un dzelži. Bizness ir zināšanas un informācija, kas atrodas smadzenēs un datoros. Valsts drausmīgi riskē, mēģinādama mani piesiet, lai es te vergoju, jo tas nemaz nav iespējams. Ja uzņēmums ir sakārtots, tad tas var atrasties vienalga kur.»

Satur kopā

Normunds Brēmers, šobrīd 29 gadus vecs, ir vecākais uzņēmuma vadības komandā, kurā iesaistījis savus draugus. «Jaunības entuziasms un maksimālisms, kura virzīti, cilvēki ir gatavi daudz strādāt, ir pluss. Pieredzes trūkums — mīnuss. Neviens uz uzņēmumu nav nācis kā gatavs profesionālis, bet gan uzņēmums ir viņus par tādiem uzaudzinājis. Tas prasa ilgu laiku. Es pats esmu strādājis uzņēmumā, sākot no zemākā punkta, plecu pie pleca, un arī šodien, ja vajag, tad daru strādnieka darbu.»

Par savu svarīgāko uzdevumu vadītājs uzskata uzņēmuma «saturēšanu kopā». «Es uzņēmumu redzu no A līdz Z. Ražojam 80 krēslu veidus, katram krēslam ir 16-20 detaļas, katrai detaļai — 20 vai vairāk dažādu operāciju. Visu to saskaitot kopā, ir simtiem tūkstošu problēmu, kas jārisina. Ir daudz cilvēku, daudz domu, daudz atbildības. Tas viss ir jāsatur kopā. Galvenais ir mērķis. Ja tas ir, tad var cilvēkus motivēt.»

Vizītkarte

Normunds Brēmers

Wenden Furniture valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks

Dzimis 1980. gadā Rīga

Izglītība Rīgas Galdniecības arodvidusskola

Darba pieredze vairāki mēbeļu rūpniecības uzņēmumi

Vaļasprieks mūzika

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.

19. oktobrī — Gada cilvēks lauksaimniecības un pārtikas nozarē, Pure Food padomes priekšsēdētājs un īpašnieks Aivars Žimants.

26. oktobrī — Kārlis Šmits, Pasaules Bankas ekonomists Krievijas makroekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Darbu uzsācis Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts

Db.lv,04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs,22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izdevēji: Lēmums iekasēt papildus 5 santīmus ir nepieņemams

Elīna Pankovska; Egons Mudulis,20.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmkārt, tiks izvērtēti visi tiesiskie aspekti, savu reakciju uz Plus Punkta lēmumu tirdzniecības vietās likt pircējiem piemaksāt piecus santīmus par katru iegādāto laikrakstu vai žurnālu un vairākām citām precēm pauž Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) vadītājs Ivars Zariņš.

Asociācija nekādu protestu vēl nav iesniegusi, taču tās valde sanāks nākamajā trešdienā un tad arī lems, kā reaģēt uz Plus Punkta rīcību.

Vēl tiks runāts ar Plus Punkta vadību, iespējamo asociācijas rīcību komentē I. Zariņš. Viņš arī piebilst: «Ja arī tas neizdosies, tad droši vien rīkosim kaut kādas akcijas.»

«Tas ir nepieņemami, ar mums nekas nav runāts,» par Plus Punkta lēmumu sašutis ir asociācijas valdes priekšēdētāja vietnieks, reģionālo izdevēju pārstāvis Guntars Līcis. To, ka Plus Punkts iepriekš nav informējis asociāciju, apstiprina arī I. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dāņu investora pārstāvis: Plus punkts pārņemts nelikumīgi; gatavo prasību pret Ibofa Establishment

Dienas Bizness,27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksājumu karšu stāsts un ne tikai ... par mērķi un par sekām

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius,28.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)2 būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu3, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir saņēmis būvniecības veikšanai nepieciešamās būvatļaujas un turpina iesāktos projektēšanas darbus gāzes savākšanas punkta Nr. 3 uzlabošanai.

Projekta mērķis ir pārbūvēt tehnoloģiski novecojušo gāzes savākšanas punktu, lai samazinātu tā ietekmi uz vidi un nodrošinātu iespēju tehnoloģiskos procesus vadīt attālināti no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dispečeru telpas.

Plānotais projekts ir viens no apakšprojektiem vērienīgajā Eiropas Savienības kopīgo interešu projektā PCI 8.2.4 “Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošana”, kur līdz 2025. gadam modernizācijā tiks apgūtas investīcijas 88 miljonu eiro apmērā, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā. Gāzes savākšanas punkta uzlabošanas investīciju apjoms pēc izstrādātā projekta plānots 32,3 miljonu eiro apmērā, to padarot par vienu no investīciju ziņā ietilpīgākajiem apakšprojektiem krātuves modernizācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rīgas karte, lai no Plus punkta atgūtu savus e-talonu termināļus, vēršas policijā

LETA,25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte vērsies policijā, lai no SIA Plus punkts atgūtu 64 e-talona tirdzniecības termināļus, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aleksadrs Brandavs.

Plus punkts joprojām nav atmaksājis naudu par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm 87 000 latu apmērā, tāpēc Rīgas karte, visticamāk, pieteiksies kā viens no kreditoriem uzņēmuma ierosinātajā maksātnespējas procesā.

Brandavs norādīja, ka Rīgas kartei patlaban visvairāk rūp 64 e-talona tirdzniecības termināļu atgūšana, kas nodoti Plus punktam. Tā kā uzņēmums pats izvairās no jebkādas komunikācijas, Rīgas karte septembra nogalē vērsusies policijā, lai lūgtu palīdzību iekārtu atgūšanā un tos varētu izvietot citās vietās, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pasažieriem plašākas un ērtākas iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiztur vairāk nekā 30 tūkstošus kontrabandas cigarešu un dažādas rūpnieciskās preces

Elīna Pankovska,03.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde uz austrumu robežas novērsusi vairākus mēģinājumus valstī nelegāli ievest dažādu marku cigaretes ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, kā arī dažādu veidu rūpnieciskās preces.

Terehovas muitas kontroles punktā divi Latvijas pilsoņi centās nelegāli ievest vairāk nekā 2 tūkst. More, Maksim un Kiss markas cigaretes ar Krievijas akcīzes nodokļa markām, tās slēpjot automašīnas salonā, cimdu nodalījumā un zem apģērba.

VID darbinieki Vientuļu muitas kontroles punktā novērsa trīs mēģinājumus nelegāli ievest 585 Bond, Maksim, un Kiss marku cigaretes ar Krievijas akcīzes markām. Cigaretes bija paslēptas bikšu starās, apģērba kabatās un automašīnas durvīs.

Savukārt Silenes muitas kontroles punktā automašīnā VW Passat, ko vadīja Lietuvas iedzīvotājs, VID darbinieki sadarbībā ar robežsargiem atklāja, ka zem aizmugurējā sēdekļa ir izveidota dubulta grīda. Tajā bija paslēpti 20 tūkst. Black un Premjer markas cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām. Silenes muitas kontroles punktā kādā citā VW Passat automašīnā atklāts slēpnis zem automašīnas aizmugurējā sēdekļa, kurā bija noslēpti 9,92 tūkst. Black un Winston cigarešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Potenciālie dārgo auto īpašnieku slepkavas tiek pie bargiem cietumsodiem

LETA,17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četriem cilvēkiem, kuri apsūdzēti saistībā ar kāda jauna vīrieša nožņaugšanu un gatavošanos slepkavot vairāku dārgu automašīnu īpašniekus, Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda 10, 12, 15 un 20 gadu ilgus cietumsodus.

Tādējādi trīs no apsūdzētajiem saņēma tādus brīvības atņemšanas sodus, kādus viņiem tiesas debatēs bija lūgusi piemērot prokurore Lidija Raize. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam prokurore bija lūgusi piespriest 15 gadu cietumsodu, bet tiesa viņam noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

1987.gadā dzimušo Oskaru Tilleru Rīgas apgabaltiesa nolēma sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

1984.gadā dzimušajai Marinai Fjodorovai Rīgas apgabaltiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem.

1988.gadā dzimušo Edgaru Dubinu tiesa nolēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz šim Dubins vienīgais no lietā apsūdzētajiem atradās uz brīvām kājām, taču šodien tiesas zālē viņš tika apcietināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā sestā zemākā elektrības un gāzes cena ES

LETA,20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un gāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijušas sestās zemākās starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām par vienu kilovatstundu (kWh) Latvijā pirmajā pusgadā bija 0,1378 eiro, kas ir zemākā cena starp Baltijas valstīm, bet sestā zemākā cena starp ES valstīm.

Igaunijā elektroenerģija 2013.gada pirmajā pusē maksāja 0,1351 eiro par kWh, kas ir trešā zemākā cena ES, bet Lietuvā 0,1370 eiro, kas ir ceturtā zemākā cena.

Elektroenerģijas tarifi, ieskaitot visus nodokļus, ES valstīs ir ļoti atšķirīgi. Vismazāk elektrība pirmajā pusgadā maksāja Bulgārijā - 0,0924 eiro par kWh, bet visvairāk Dānijā - 0,3 eiro.

ES mājsaimniecībām kWh elektroenerģijas vidēji maksā 0,201 eiro, savukārt eirozonā elektrības cena veidoja 0,213 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA,07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Mikrouzņēmuma dalībnieks nevar piemērot nodokļu atvieglojumus citā darba vietā

Dienas Bizness,09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mikrouzņēmuma dalībnieks savā uzņēmumā nav ne valdes loceklis, ne darbinieks, likumdošana viņam liedz iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus citā darba vietā, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti.

VID speciālisti norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikts, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziska persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

Tādējādi konkrētā uzņēmuma (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību) dalībnieki ir mikrouzņēmuma īpašnieki. Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punktu mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas uz austrumu robežas novērsa mēģinājumu ievest 846 tūkst. cigarešu uz austrumu robežas un 203 litrus degvīna Venstpils ostas muitas kontroles punktā, informē VID pārstāvji.

536 tūkst. Bond markas cigarešu uz austrumu robežas Silenes muitas kontroles punktā atrastas Mercedes – Benz kravas automašīnas nesošo konstrukciju tukšajās vietās zem piekabes grīdas.

Savukārt aizvadītajā nedēļā uz Silenes muitas kontroles punktā aizturēti 536 tūkst. Premjer, NZ, Fiest, Minsk, Queen un Winston markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām – cigaretes bija paslēptas mikroautobusā izveidotās dubultajās sienās un griestos.

Automašīnu, kurā atrastas Bond markas cigaretes, vadīja 33 gadus vecs Ukrainas pilsonis, un par konstatēto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Izņemtās cigaretes patlaban novietotas muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā, bet automašīna - aizturēto automašīnu stāvlaukumā līdz lietas izskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne,04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

PTAC uzdod Tele2 atsaukt apgalvojumu, ka mobilajam internetam ir zemākā cena

Sanita Igaune,25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzdevis tiesisku pienākumu Tele2 mēneša laikā publicēt saziņas līdzekļos paziņojumus, ka uzņēmums atsauc maijā un jūnijā reklāmās nepatiesi pausto apgalvojumu, ka Tele2 mobilajam internetam ir zemākā cena.

PTAC norāda, ka šajos mēnešos dažādās interneta vietnēs, presē un televīzijā Tele2 sniedza priekšapmaksas sarunu kartes Zelta Zivtiņa (ZZ) mobilā interneta reklāmas, kurās tika norādīts, ka attiecīgajam internetam ir «zemākā cena par 1 megabaitu! Lai pieslēgtu datu tarifu, sūti burtu «D» uz 1616. Faktiskā cena – no 3,9 līdz 5,1 sant./MB atkarībā no ZZ atjaunošanas nomināla. Uzskaites tarifs – 7 sant./MB». Televīzijā izplatītajās reklāmās norādīts, ka attiecīgā cena ir «zemākā Latvijā».

PTAC pieprasīja operatoram sniegt pierādījumus par informācijas patiesumu. Tele2 centram paskaidroja, ka reklāmā minētais apgalvojums iekļauts pēc konkurentu līdzvērtīgu piedāvājumu analīzes. Tele2 norāda PTAC, ka «mobilo sakaru priekšapmaksas karšu interneta pakalpojumu segmentā līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvā tikai LMT, Amigo karte – cena 23,3 – 30,3 santīmi par vienu megabaitu. LMT, O!Karte un Bite Latvija BiFri nepiedāvā klientiem interneta pakalpojumus ar iespēju nopirkt vienu megabaitu. Gan O!Karte, gan BiFri piedāvā iespēju izmantot interneta pakalpojumus, norēķinus veicot atbilstoši piekļuves termiņam laika izteiksmē – diena un tamlīdzīgi. Neviens no piedāvātajiem nomināliem nav zemāks par Zelta Zivtiņas viena megabaita cenu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā sestais lētākais benzīns Eiropas Savienībā

Gunta Kursiša,06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā Latvijā bija sestā zemākā 95. markas benzīna cena mazumtirdzniecībā no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eiropas komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

Tūkstoš litri 95. markas benzīna, saskaņā ar šā gada 3. jūnija datiem, Latvijā mazumtirdzniecībā maksāja vidēji 1336,42 eiro. Lietuvā un Igaunijā benzīna cena bija attiecīgi 1343,42 eiro un 1306,00 eiro. Tādējādi Igaunijā jūnija sākumā bija trešā zemākā 95. markas benzīna cena ES, bet Lietuvā – septītā zemākā 95. markas benzīna cena.

Dārgākais benzīns šā gada jūnija sākumā bija Nīderlandē (1740 eiro par tūkstoš litriem), savukārt zemākā benzīna cena bija Polijā (1250,78 eiro par tūkstoš litriem).

Vidējā 95. markas benzīna cena ES šā gada 3. jūnijā bija 1571,74 eiro, bet eirozonā - 1608,90 eiro par tūkstoš litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl vēl joprojām publiskajos iepirkumos dominē zemākā cena, nevis saimnieciskais izdevīgums, un tas lielā mērā ir pie vainas ēnu ekonomikas izplatībā.

To DB uzsver vairāku nozaru uzņēmēji, norādot, – kamēr iepirkumos dominēs zemākā cena, būs ļoti grūti cīnīties, piemēram, ar aplokšņu algām. Latvijas būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka būvniecībā «zemākā cena ir traģēdija», jo nereti tas nozīmē sliktu kvalitāti un problēmas ar ilgtspēju. Vēl viena problēma – ja materiālu cenas visiem uzņēmējiem izmaksā aptuveni vienādi, tad, lai «palīstu» zem zemākās cenas, galvenās manipulācijas notiek ar strādājošo atalgojumu.

Galvenie iemesli, kādēļ vēl joprojām ir orientācija uz zemāko cenu, ir pasūtītāja neprasme piemērot sarežģītākus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus. Proti, zemākā cena ir vienkāršs un acīmredzams rādītājs, kuru ir grūti apstrīdēt. Arī nolikuma, kurā galvenais kritērijs ir zemākā cena, izstrāde ir daudz vienkāršāka, un ir daudz mazāka iespēja, ka tas varētu tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Protams, ja ir jānopērk liels daudzums vienkāršu preču, piemēram, kancelejas preces, skaidrs, ka pie vienādiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti precei, dominēs zemākā cena. Saimnieciskais izdevīgums galvenokārt ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā, kur priekšplānā izvirzās būvniecība kā viens no finansiāli visietilpīgākajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru