Latvijas mēbeļu ražošanā palikuši vairs tikai nedaudzi. Eksportuzņēmuma Wenden Furniture vadītājs Normunds Brēmers pilnīgi noteikti ir paredzējis izdzīvot.
Mēbeļu ražošanas uzņēmumā Jaunpiebalgā Normunds sācis strādāt jau 17 gadu vecumā, galdniecības arodskolas mācību prakses laikā. Viņa pirmais darbs bija dēlīšu krāmēšana no vienas kaudzes otrā. «Arodskolas laikā rūpnīcā pavadīju visas vasaras un prasīju arvien sarežģītākus uzdevumus. Man jau tolaik bija tikai viena doma — gribēju kļūt par šī uzņēmuma direktoru. Pēc sešiem gadiem par to arī kļuvu. Esmu apliecinājums tam, ka cilvēks dzīvē var izdarīt jebko.»
70 % no šodienas jauniešiem, kuri izvēlas studēt uzņēmējdarbības vadību, nav tam piemēroti, uzskata uzņēmējs. «Kad beidzu vidusskolu, viens no maniem dzīves skolotājiem man jautāja, ko es grasos mācīties tālāk. Teicu, ka varētu stāties juristos vai ekonomistos, vai vadības zinībās. Viņš saka: juristus zinu, ekonomistus zinu, vadību nezinu — vai nu cilvēkam ir dotības un viņš var būt vadītājs, vai nevar. Iemācīties to nevar, tāpat kā dziedāt vai zīmēt. Par direktoru kļuvu bez kādām vadības zināšanām. Tā ir tikai dzīves skola.»
Strādā vairāk
Uzņēmēja dotības Normundā atklājušās jau bērnībā, pamatskolas laikā skolasbiedriem tirgojot košļājamās gumijas un novelkamās bildītes. Arī atbildību, ģimenes apstākļu spiestam, viņam nācies uzņemties agrā vecumā. «No astoņu gadu vecuma visas vasaras esmu strādājis — sākumā saldējuma trauciņus mazgāju, tad dārzniecībā ravēju divus kilometrus garās biešu vagas, kas man ļoti nepatika, ganīju govis.»
Visu mūžu palikt par algotu darbinieku Normunds Brēmers nav gribējis tāpēc, ka pats vēlas lemt par savu dzīvi. «Uzņēmējdarbībā viss ir atkarīgs tikai no tevis. Kamēr tev ir kāds priekšnieks, tu vienmēr būsi iepīts viņa un viņa uzņēmuma plānos. Uzņēmējam nākas strādāt daudz vairāk nekā algotam darbiniekam, taču uzņēmējdarbība dod papildu iespēju brīvībai.»
Pašreizējā situācijā Latvijai pietrūkst vadītāju, kuri nestrādā tikai astoņas stundas dienā, bet spēj darbam atdot teju visu savu laiku, vērtē Normunds Brēmers. Viņš pats par darbu domājot no piecelšanās brīža līdz gulētiešanai, starplaikā — 4-5 stundu miegs. «Pietrūkst cilvēku, kas var izdarīt vairāk. Vēl viena dzīves patiesība, ko esmu iemācījies — lai kaut ko sasniegtu, tev vai nu jābūt gudrākam par citiem, vai arī jāstrādā vairāk. Tā kā neko ģeniālu neesmu izdomājis, strādāju vairāk.»
Krīze iemāca
Lai gan šī gada sākumā Wenden Furniture saskārās ar pasūtījumu skaita samazināšanos un apgrozījuma kritumu par 60 %, uzņēmums joprojām strādā ar peļņu. Tas ir bijis iespējams, tikai drastiski samazinot izmaksas. «Izmaksu samazināšana ir notikusi atbilstoši apjomu kritumam. Šogad zālīti pie rūpnīcas neesmu nopļāvis, jo nevaru atļauties to darīt — ne algot tam cilvēku, ne nopirkt degvielu trimmerim. Skatāmies uz katru, vissīkāko izmaksu pozīciju. Lai cik liels būtu kritums, ir jābūt peļņai.»
Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā nācies atlaist arī daudzus darbiniekus — aptuveni 60 cilvēkus no 90. «Vienojāmies — tiklīdz uzņēmumam ies labāk, viņi varēs atkal nākt strādāt. Jūtu, ka drīz tas būs iespējams, daļu esam jau pieņēmuši atpakaļ. Tomēr tagad apzinos, ka varam strādāt efektīvāk, to pašu apjomu tādā pašā kvalitātē saražojot ar daudz mazāku cilvēku skaitu. No vienas puses — krīze ir labākais, kas ar mums varēja notikt, jo tā mums iemāca dzīvot un strādāt.»
«Ja uzņēmumam nebūtu kredītsaistību, es teiktu, ka nekādas krīzes nav, viss ir ļoti labi un ir tikai cītīgi jāstrādā,» apgalvo Wenden Furniture vadītājs, skaidrojot, ka kredīti tika ņemti investīcijām tehnoloģijās. «Šie ieguldījumi bija ļoti vajadzīgi. Iekārtās esam investējuši miljonus latu, un uzņēmuma attīstībā tas bija milzīgs solis uz priekšu. Krēslu ražošanā mēs noteikti esam tehnoloģiski efektīvākie Latvijā.»
Krēslu profesionāļi
Wenden Furniture pamatprodukcija ir bērza masīvkoka krēsli un galdi, mazāk — bufetes un gultas. «Krēslu ražošanā esam profesionāļi. Ja būtu iespēja, ražotu tikai tos, tomēr klienti parasti prasa komplektu,» stāsta Normunds Brēmers.
99 % no saražotā tiek eksportēti, uzņēmuma pamattirgus ir Skandināvija. «Preci pārdodam vairumtirgotājiem. Galapircējs, iespējams, uzskata, ka tās ir viņa valstī ražotas, somu vai zviedru mēbeles. Nākotnē gan plānojam izveidot paši savas tirdzniecības vietas. Uzskatu, kas tas ir loģisks attīstības solis, kas būs jāsper. Ja krēsls, ko mēs saražojam, vidēji maksā 30 eiro, tad veikala cena jau ir 175 eiro. Tā ir liela starpība.»
Tikai tad, kad iemācīsimies paši pārdot galapatērētājiem, varēsim ienest Latvijā vairāk naudas, spriež uzņēmējs. «Mēs varam būt pietiekami konkurētspējīgi, varam sasniegt visu to, kas ir Rietumeiropai un pat tikt viņiem priekšā. Vienīgais, kas tam nepieciešams, ir laiks, jo konkurētspēja ir saistīta ar izglītību un attieksmi pret to, ko mēs darām.»
Būs labāk
2008. gadā Wenden Furniture bija sasniedzis 1,6 miljonu latu apgrozījumu. Šī gada skaitļus Normunds Brēmers vēl nenosauc, bet apgalvo, ka pēc lielā pasūtījumu krituma gada sākumā šovasar atkal sajusts kāpums. «Mūsu eksporta tirgi sāk atkopties. Latvijā problēmas būs vēl arī nākamgad, bet tiem, kuri eksportē, nākamais gads noteikti būs labāks par šo.»
Jauni potenciālie eksporta klienti sastapti arī oktobra sākumā notikušajā izstādē Baltic Furniture 2009 Ķīpsalā. «Vismaz viens jauns klients no Somijas ir atrasts, un pirmās kravas varētu būt jau pēc pusotra mēneša. Diemžēl šogad izstādē varēja redzēt, ka no Latvijas mēbeļu ražotājiem maz kas ir palicis. Daudzi ražotāji ir bankrotējuši vai pārveidojuši savas ražotnes. Daļa no bijušo ražotņu vadītājiem tagad nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem. Tie, kas izdzīvos, kļūs tikai stiprāki. Es pilnīgi noteikti esmu paredzējis izdzīvot, lai ko tas prasītu. Šķēršļi ir tikai tāpēc, lai tos pārvarētu,» saka uzņēmējs.
Vajadzīgs uzņēmums
Viņaprāt, valstij vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmumus, kas atrodas lauku rajonos. «Mēs esam tieši tāds uzņēmums, kāds šobrīd ir vajadzīgs valstij — strādājam laukos, ražojam produktu ar lielu pievienoto vērtību un to eksportējam. Nevis pārliekam naudu no manas kabatas jūsējā vietējā tirgū, bet paņemam naudu no ārzemnieka un iztērējam šeit.»
Ražošanas uzņēmumus ar likumdošanu, ar «burkānu» vajadzētu stumt ārā no Rīgas, uzskata Normunds Brēmers. «Pirmkārt, laukos ir liels bezdarbs un uzņēmumi nepieciešami, otrkārt, darbošanās Rīgā rada sarežģījumus visiem. Vienreiz man vajadzēja bērza dēļus, un man tos piegādāja firma, kas atrodas Rīgā. Proti, baļķus ved uz Rīgu, tur tos sazāģē, es nopērku un vedu uz Jaunpiebalgu. Diezgan absurdi, jo tas viss var atrasties laukos, mežam klāt.»
Uzņēmējs no valsts gaida arī nodokļu sistēmas sakārtošanu. «No Jaunpiebalgas līdz Valgai ir 90 km vai pat mazāk. Ja būs situācija, ka strādāt uzņēmējdarbībā tur būs daudz vienkāršāk nekā šeit, tad uzņēmums būs tur. Bizness jau nav sienas un dzelži. Bizness ir zināšanas un informācija, kas atrodas smadzenēs un datoros. Valsts drausmīgi riskē, mēģinādama mani piesiet, lai es te vergoju, jo tas nemaz nav iespējams. Ja uzņēmums ir sakārtots, tad tas var atrasties vienalga kur.»
Satur kopā
Normunds Brēmers, šobrīd 29 gadus vecs, ir vecākais uzņēmuma vadības komandā, kurā iesaistījis savus draugus. «Jaunības entuziasms un maksimālisms, kura virzīti, cilvēki ir gatavi daudz strādāt, ir pluss. Pieredzes trūkums — mīnuss. Neviens uz uzņēmumu nav nācis kā gatavs profesionālis, bet gan uzņēmums ir viņus par tādiem uzaudzinājis. Tas prasa ilgu laiku. Es pats esmu strādājis uzņēmumā, sākot no zemākā punkta, plecu pie pleca, un arī šodien, ja vajag, tad daru strādnieka darbu.»
Par savu svarīgāko uzdevumu vadītājs uzskata uzņēmuma «saturēšanu kopā». «Es uzņēmumu redzu no A līdz Z. Ražojam 80 krēslu veidus, katram krēslam ir 16-20 detaļas, katrai detaļai — 20 vai vairāk dažādu operāciju. Visu to saskaitot kopā, ir simtiem tūkstošu problēmu, kas jārisina. Ir daudz cilvēku, daudz domu, daudz atbildības. Tas viss ir jāsatur kopā. Galvenais ir mērķis. Ja tas ir, tad var cilvēkus motivēt.»
Vizītkarte
Normunds Brēmers
Wenden Furniture valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks
Dzimis 1980. gadā Rīga
Izglītība Rīgas Galdniecības arodvidusskola
Darba pieredze vairāki mēbeļu rūpniecības uzņēmumi
Vaļasprieks mūzika
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.
19. oktobrī — Gada cilvēks lauksaimniecības un pārtikas nozarē, Pure Food padomes priekšsēdētājs un īpašnieks Aivars Žimants.
26. oktobrī — Kārlis Šmits, Pasaules Bankas ekonomists Krievijas makroekonomikas jautājumos.
