Tieši šo trīs valstu rādītāji tiek izmantoti Māstrihtas inflācijas un valdības obligāciju procentu likmju kritēriju aprēķinos. Tādējādi arvien reālāka kļūst situācija, ka pavasarī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, Latvijas kritēriju novērtējums tiks salīdzināts ar pašas valsts sniegumu pēdējo 12 mēnešu laikā.
Saskaņā ar ekspertu aplēsēm un pieņēmumiem, patēriņa cenas februārī pieaugušas par 0,2%. Inflāciju virzošie faktori februārī acīmredzot ir palikuši nemainīgi. Patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica nedaudz dārgāki pārtikas produkti un degviela, savukārt inflācijas pazeminājuma virzienā nostrādāja siltumenerģijas tarifu samazinājums Rīgā par vairāk nekā 4%.
Raksti par tēmu
Tādējādi, ja mūsu prognoze būs tuva realitātei, gada inflācija jau otro mēnesi pēc kārtas varētu saglabāties 0,6% apgabalā.
Šā gada inflācijas prognozi Citadeles eksperti saglabā nemainīgu, paredzot vidējās inflācijas pieaugumu 1,5% līmenī.
Jāpiebilst, ka pērnā gada beigās Māstrihtas pēdējo 12 mēnešu vidējās gada inflācijas kritērijs bija 2,7%, savukārt Latvijā šis rādītājs janvārī bija samazinājies līdz 2% līmenim. Grieķijā gada vidējā inflācija bija 1,3%, Zviedrijā – 0,9%, bet Īrijā 1,6%.
Pirmdien valdība lēma par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un gatavību dalībai eirozonā, un atbilde tiek gaidīta jūnijā.
