Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% jeb 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka pirmo reizi deviņu mēnešu laikā dzimušo skaits Latvijā nav sasniedzis 10 000.

Šogad lielākais dzimušo skaits bija jūlijā - 1132 bērni, bet mazākais dzimušo skaits bija februārī - 1029.

Savukārt piecu gadu laikā dzimušo skaits Latvijā ir samazinājies par 22,9% jeb 4300. Tostarp salīdzinājumā ar 2019.gadu procentuāli straujāk sarucis jaundzimušo skaits māmiņām, kuras bija darba meklētājas vai ekonomiski neaktīvas, - par 28,1% jeb 1100, kamēr nodarbinātām māmiņām piedzima par 22% jeb 3100 mazāk bērnu.

Rīgas reģionā jaundzimušo skaits nodarbinātām māmiņām ir sarucis par 25,7%, Zemgalē - par 20,5%, Latgalē - par 19%, Kurzemē par 18,8%, bet Vidzemē par 15,2%.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību

Katastrofālā dzimstības samazināšanās Latvijā turpinās. Atbilstoši CSP datiem, salīdzinot 2024. gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Savukārt gan 2021., gan 2022. gadā Latvijā bija otra visaugstākā mirstība Eiropā. Līdz šim vairākās publikācijās DB bija pievērsis uzmanību Latvijas demogrāfiskajām problēmām un kā Latvijas migrācijas un demogrāfiskie radītāji izskatās uz citu pasaules valstu fona.

Procesi, kas notiek Latvijā, ir briesmīgi. 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 14,1 tūkstotis bērnu, kas bija par 11,5% mazāk nekā 2022. gadā, kad jaundzimušo skaits bija 15,95 tūkstoši (jau tolaik tas bija vismazākais kopš 1920. gada). Ja salīdzinām ar 2021. gadu, kad Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, tad sanāk, ka 2023. gadā piedzima gandrīz par piekto daļu mazāk bērnu nekā 2021. gadā. Savukārt, rēķinot dzimstību – jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem –, tad 2023. gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība Latvijas vēsturē, kopš šāda uzskaite tiek veikta, – 7,50 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms tam tikai 1998. gadā dzimstība Latvijā samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tolaik iedzīvotāju skaits Latvijā bija par 538 tūkstošiem lielāks nekā pašlaik. Viens no secinājumiem, publicējot šos datus, bija – Latvijas valdības īstenotās politikas rezultāts ir virzība uz valsti bez bērniem. Diemžēl arī šogad nekādi uzlabojumi neparādās. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gada janvārī Latvijā piedzima 1050 mazuļi. Savukārt jaundzimušo skaits 2023. gada janvārī bija krietni lielāks – 1140bērni. Tas nozīmē, ka, salīdzinot 2024.gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Tā turpinot, dzimstības ziņā vēsturiski viszemākais punkts Latvijas vēsturē šogad var tikt pārsniegts.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs - ir mēneši ar lielākiem "ķērieniem" un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.

Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels - 4300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 7,496 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 555 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,799 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% jeb trīs miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 33,6% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pērn deviņos mēnešos - 35,6%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 43,9% (pērn attiecīgajā periodā - 43%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,9% (3,4%).

Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veikti kopumā 4,957 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 435,64 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 20%.

Latvijā šogad astoņos mēnešos reģistrēti 8600 jaundzimušo, kas ir par 13,4% jeb 1332 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2024.gada astoņos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 4396 bija zēni, kas ir par 14,1% jeb 721 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet 4204 bija meitenes, kas ir samazinājums par 12,7% jeb 611.

Augustā Latvijā reģistrēti 1124 jaundzimušie, kas ir par 12,9% jeb 167 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 550 zēni un 574 meitenes.

Šogad astoņos mēnešos Latvijā reģistrēti 17 573 mirušie, kas ir par 5,2% jeb 963 mazāk nekā 2023.gada astoņos mēnešos, kad tika reģistrēti 18 536 mirušie.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 8973 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr iepriekšējā gada attiecīgajā periodā mirušo skaits par 8604 pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvijā saražotā spirta apmērs trīs mēnešos audzis par 77,7% salīdzinājumā ar 2023.gada trīs mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Kopumā spirts trīs mēnešos Latvijā saražots 3,081 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 1,347 miljoniem litru vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Tostarp saražotā etilspirta apjoms trīs mēnešos bija 3,081 miljons litru absolūtā alkohola, kas ir par 77,7% vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos. Savukārt dehidratētais spirts trīs mēnešos Latvijā nav ražots.

Latvijā ievestā etilspirta apmērs trīs mēnešos bija 886 430 litru absolūtā alkohola, kas ir 3,6 reizes mazāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Trīs mēnešos Latvijā realizētā etilspirta apmērs palielinājies 3,2 reizes jeb par 1,672 miljoniem litru absolūtā alkohola - šogad trīs mēnešos realizēti 2,445 miljoni litru absolūtā alkohola, bet 2023.gada trīs mēnešos - 773 680 litru absolūtā alkohola.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

2022. gadā Igaunijā bija vērojams vislielākais dzimstības samazinājums starp visām pasaules valstīm ar iedzīvotāju skaitu virs 500 tūkstošiem.

Atbilstoši CSP apkopotajai informācijai Latvijā 2024. gada pirmajā pusgadā piedzima 6344 jaundzimušie – par 12,9% mazāk bērnu nekā 2023. gada pirmajā pusgadā (7281 jaundzimušie).

Savukārt atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai statistikai Latvija ir iekļuvusi pasaules izmirstošo valstu divdesmitniekā. Latvija ar 8,5 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem ieņēma 19. vietu pasaulē starp valstīm ar viszemāko dzimstību. 2021. gadā Latvijai bija ceturtā augstākā mirstība pasaulē (18,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un ceturtais zemākais dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušajiem un mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem) pasaulē (mīnus 9,2), skatīt rakstu Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā (Dienas Bizness 2023. gada 27. jūnijs, 16.–27. lpp.). Lai gan šogad un 2022. gadā mirstības rādītāji Latvijā ir mazāki nekā 2021. gadā, tomēr dzimstības rādītāji tik katastrofāli samazinās, ka tagad var nešaubīgi secināt, ka latviešu izzušanas ātrums palielinās.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs septiņos mēnešos bija kopumā par 122 210 tonnām jeb 32,6% lielāks nekā 2023.gada septiņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Septiņos mēnešos komersanti no akcīzes preču noliktavām Latvijā, piemērojot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanu, nosūtījuši naftas produktus (degvielu) kopumā 496 890 tonnu apmērā. Pārsvarā naftas produkti - 433 024 tonnas - nosūtīti citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Uz citām valstīm septiņos mēnešos nosūtīta biodīzeļdegviela 96 465 tonnu apmērā, kas ir par 2471 tonnu jeb 2,6% vairāk nekā 2023.gada septiņos mēnešos un dīzeļdegviela 52 128 tonnu apmērā, kas ir par 11 389 tonnām jeb par 17,9% mazāk nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Vienlaikus par 12,8% septiņos mēnešos audzis uz citām valstīm nosūtītās sašķidrinātās naftas gāzes apmērs un bija 194 193 tonnas.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Igaunijas valdība ārkārtas sēdē trešdien atbalstīja Likuma par 2025.gada valsts budžetu projektu.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 17,7 miljardus eiro, kas ir par 900 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā šogad.

Savukārt valsts budžeta izdevumu pieaugums plānots par 600 miljoniem eiro jeb 3,5% līdz 18,2 miljoniem eiro.

Lietuvas budžets arī nākamgad būs ar deficītu 

Lietuvai arī nākamgad būs valsts budžets ar deficītu, jo valstij būs jāaizņemas...

Nominālais budžeta deficīts saglabāsies 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī. Tas atbilst šā gada papildbudžetā paredzētajam deficīta līmenim un Māstrihtas kritērijos noteiktajam. Būtiska drošības un sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, valsts parāds pieaugs par 930 miljoniem eiro līdz 24,3% no IKP.

Kopā ar budžetu tika apstiprināta arī valsts budžeta stratēģija 2025.-2028.gadam.

Igaunijas valdības preses dienestā informēja, ka turpmākajos četros gados Igaunijas militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro, kam 1,6 miljardi eiro tika pievienoti kā daļa no valsts budžeta stratēģijas, kas paredzēta tālās darbības ieroču sistēmu munīcijas iegādei laikposmā līdz 2031.gadam.

Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP, katru gadu sasniedzot vismaz 3,3% no IKP un 2027. gadā sasniedzot 3,6% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.

Stiprinot savas neatkarīgās aizsardzības spējas, Igaunija turpinās atbalstīt Ukrainu ar summu, kas atbilst 0,25% no IKP jeb ir vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā. Valsts to sasniegs, cik vien iespējams, izmantojot Igaunijas aizsardzības rūpniecības ražojumus, tādējādi iezīmējot līdz šim lielāko valsts rūpniecības izaugsmes plānu.

Pēc valdības domām, militārā aizsardzība ir veiksmīga, ja to atbalsta sabiedrība un ja iedzīvotāji un varas iestādes ir gatavi krīzēm. Šim nolūkam turpmākajos četros gados investīcijām plaša mēroga valsts aizsardzībā tiks piešķirti papildu 219 miljoni eiro, no kuriem 165 miljoni eiro paredzēti iekšējās drošības stiprināšanai. Finansētie projekti ietvers Igaunijas-Krievijas robežas izbūvi, hibrīdapdraudējumu novēršanu un civilās aizsardzības stiprināšanu.

Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028.gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.

Kā ekonomikas veicināšanas pasākums nākamā gada budžetā ir paredzēti 1,9 miljardi eiro investīcijām un ieguldījumu subsīdijām. Investīciju līmeņa ziņā Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

Ekonomikas stimulēšanai turpmākajos gados tiks novirzīti papildu 402,6 miljoni eiro ieņēmumu no oglekļa dioksīda kvotu pārdošanas. Divas trešdaļas no šīs summas tiks piešķirtas "Rail Baltica" būvniecībai. Ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā daudzdzīvokļu ēkās tiks izmaksāti 50 miljoni eiro, un 25 miljoni eiro tiks piešķirti zaļo tehnoloģiju atbalstam jūrniecības nozarē.

Valdība ieguldīs 50 miljonus eiro visaptverošos risinājumos videi draudzīgāka ūdeņraža ražošanai un izmantošanai. Vēl 74 miljoni eiro tiks izlietoti elektrotīkla stiprināšanai un jaunu pieslēguma jaudu izveidei. Lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinātu energoapgādes drošību, ar privāta finansējuma palīdzību tiek izstrādāti valsts iezīmēti teritorijas plānojumi Rīgas jūras līča vēja ģeneratoru parka pieslēgumam un ceturtajam Igaunijas un Latvijas elektrības starpsavienojumam,.

Valdība 2025.-2028.gadā atbalstīs plaša mēroga ieguldījumus augsto tehnoloģiju ražošanā 160 miljonu eiro apmērā, kas stiprinās Igaunijas eksportu un radīs labi apmaksātas darbavietas ārpus tā sauktajiem zelta apļiem.

Līdz 2025.gada beigām valdība palielinās valsts ieguldījumu fondā "Smartcap" izveidotā aizsardzības fonda apjomu līdz 100 miljoniem eiro. Fonds iegulda līdzekļus uzņēmumos, kas izstrādā militārus produktus un tehnoloģijas, un ieguldījumu fondos, kas atbalsta augstas pievienotās vērtības un dziļo tehnoloģiju uzņēmējdarbību Igaunijā.

Nākamajā gadā valsts piešķirs 262,6 miljonus eiro darbības atbalstam augstākajai izglītībai, kas ļaus apmācīt lielāku skaitu studentu, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomās.

Valsts izdevumu samazinājums nākamajos četros gados sasniegs vienu miljardu eiro, bet, ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus, - 1,4 miljardus eiro. Valsts sektora izdevumi nākamajos trīs gados tiks samazināti par 10%.

No valdības lēmumiem izrietošo valsts procentu izdevumu samazinājums nākamajos četros gados būs aptuveni 200 miljoni eiro.

Pārskatot budžetu, valdība optimizēja sociālos pakalpojumus un nolēma reformēt pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoto bezdarbnieku pabalstu sistēmu. Jaunā bezdarbnieku pabalstu sistēma stāsies spēkā 2026. gada 1.janvārī, un paredzams, ka līdz 2028.gadam tā valsts budžetā ietaupīs vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Lēmumi labklājības jomā ietver slimības pabalsta un vecāku pabalsta ierobežošanu līdz divkāršam vidējās mēnešalgas apmēram, sākot no 2026.gada. Turklāt no 2025.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs netiks veiktas par vecākiem, kas nestrādā. No 2025.gada aprūpes namos dzīvojošiem pensionāriem vairs nemaksās pabalstu, kas ir paredzēts pensionāriem, kuri dzīvo vieni.

Valsts arī samazinās birokrātiju un administratīvās izmaksas pētniecībā un attīstībā, un ministrijas vairs nesaņems papildu līdzekļus papildu pētniecības projektiem. Kā norāda valdība, samazinājumi tieši neietekmēs pētnieku, izcilības centru un uzņēmumu, kas nodarbojas ar pētniecību, darbu jeb inovācijas aktivitātes, kas veicina Igaunijas konkurētspēju.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 20,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 9,995 miljoni tonnu, kas ir par 15,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,896 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,566 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 38,8% vairāk, ogles pārkrautas 612 500 tonnu apmērā, kas ir par 72,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 277 100 tonnu, kas ir par 19,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Ģenerālkravas 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 7,992 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos preču eksportam būs fiksēts kritums, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1,451 miljardu eiro, kas bija par 2,1% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lai arī šis preču eksporta kritums ir mazāks nekā iepriekšējos šā gada mēnešos, aktuālākie ārējās tirdzniecības dati joprojām liecina par vājo ārējo pieprasījumu, ko nosaka vārga ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka šā gada augustā eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica metālu un metālu izstrādājumu preču eksporta samazinājums par 20,8%. Kritumu šajā preču grupā noteica mazāks neapstrādāta čuguna, dzelzs atkritumu un lūžņu, kā arī metālkonstrukciju un to detaļu eksports.

Ēdienu un citu preču piegādātājs "Wolt" sāk sadarbību ar Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank", informē SIA "Wolt Latvija" pārstāvji.

Uzņēmumu sadarbība nodrošinās "premium", "metal" un "ultra" bankas karšu īpašniekiem bezmaksas piekļuvi "Wolt+" abonementam, kā arī piekļuvi ekskluzīvām atlaidēm, vēsta uzņēmumā.

"Integrējot mūsu Wolt+ programmu, kas nodrošina bezmaksas piegādi un piekļuvi atlaidēm, mēs ceram uzlabot Revolut lietotāju iepirkšanās pieredzi 17 tirgos,” norāda Mantas Lomsargis, Wolt vadītājs Baltijā.

Patlaban "Wolt+" programmai ir viens miljons abonentu un programma klientiem ļāvis ietaupīt vairāk nekā 200 miljonus eiro kopš tās darbības uzsākšanas 2021.gadā. Līdztekus kopumā pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi caur "Wolt" visos tās darbības tirgos pārsniedz 15 miljardus eiro un kopējais klientu pasūtījumu skaits sasniedzis aptuveni 700 miljonus, atzīmē kompānijas pārstāvji.