Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šā gada 1. jūlijā bija 84 158 pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš, piemēram, 2020. gadā tādu bija 78 891 jeb par 5495 maksātāju vairāk. Protams, tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Gada laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 1083. Vairāki aptaujātie gan vērsa uzmanību uz faktu, ka no 2024. gada ir palielināts ieņēmumu slieksnis, kad obligāti jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Proti, no šā gada 1. janvāra obligātās reģistrācijas slieksnis ir 50 000 eiro, savukārt līdz tam tas bija tikai 40 000 eiro ieņēmumu gadā.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,615 miljardus eiro, kas ir par 29,5 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 406 miljoniem eiro jeb 6,5%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,517 miljardus eiro, kas ir par 98,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir par 69,3 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Kopš šī gada ieviestā Valsts ieņēmumu dienesta izveidotā jaunā nodokļu maksātāju reitingu sistēma ar pieciem līmeņiem vērsta uz godprātīgu nodokļu nomaksu, un pašlaik ikvienam uzņēmuma noteiktajam reitinga līmenim ir tikai informatīva nozīme, taču iespējams, ka perspektīvā tam būs nozīme arī iepirkumu konkursos gan publiskajam, gan arī privātajam sektoram, un tieši tāpēc ir būtiski jautājumi par piešķirto reitinga kategoriju un tās paaugstināšanas iespējām.

Vairāki uzņēmumi, kuri ieraudzījuši sevi jaunās reitingu sistēmas B līmenī, jau ir pauduši savu neizpratni un arī neapmierinātību, uzskatot, ka līmenis pazemināts nepamatoti. Aptaujātie nodokļu eksperti grāmatveži, kā arī nelielo uzņēmumu vadītāji norāda, ka vēl pāragri vērtēt jaunās reitingu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī godprātīgu nodokļu nomaksu un godprātīgo kompāniju spējām izvairīties no darījumiem — iekrišanas ar šaubīgajiem uzņēmumiem, kuri jau nonākuši nodokļu administrācijas uzmanības fokusā. Tāpat uzņēmumi varot detalizēti redzēt paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras atkarīga tālākā sadarbība ar nodokļu administrāciju.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina Finanšu ministrijai (FM) izvirzītais mērķis valdības rīcības plāna projektā.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Jau ziņots, ka decembra sākumā sarunā ar žurnālistiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.