Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas - tāpat kā Itālijas - IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājās par 0,7%, kas bija otrs zemākais ES dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū, atpaliekot no Igaunijas, kur ekonomikas izaugsme bija 0,5%.
Lietuvā aplūkotajā laika periodā IKP kāpums bija 2,0%.
Straujākā ekonomikas izaugsme gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn reģistrēta Rumānijā (+5,9%), kam seko Slovākija (+3,7%), Spānija (+3,2%), Zviedrija (+3,1%), kā arī Polija un Bulgārija (abās valstīs +3,0%).
Kopumā gada izteiksmē IKP aprīlī-jūnijā pieauga 20 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet tas samazinājās Grieķijā (-0,7%).
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts IKP pieaugums par 1,7%, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem tas palielinājies par 0,4%.
Raksti par tēmu
Visas ES ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laikposmu pērn palielinājās par 1,8%, bet eirozonas IKP pieaugums gada izteiksmē bija 1,6%. Salīdzinājumā ar šā gada janvāri-martu pirmajā ceturksnī šogad IKP pieaugums ES bija 0,4%, bet eirozonā tas bija 0,3%.
Aprīlī-jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu Latvijā - tāpat kā Vācijā - IKP pieauga par 0,4%. Igaunijā - tāpat kā Grieķijā, Somijā un Zviedrijā - IKP aprīlī-jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni pieauga par 0,3%, bet Lietuvā IKP kāpums bija 0,1%.
Kopumā 18 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu reģistrēta ekonomikas izaugsme, bet Austrijā, Francijā un Itālijā IKP saglabājās janvāra-marta līmenī.
Lielākais IKP pieaugums reģistrēts Rumānijā (+1,5%), kam seko Ungārija (+1,1%), kā arī Polija un Slovākija (abās valstīs +0,9%).
Dati par Čehiju, Dāniju, Īriju, Horvātiju, Luksemburgu, Maltu un Slovēniju nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi ir izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.
