Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.
Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.
Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.
Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.
Latvijas prioritātes ir Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjomi, kā arī relatīvās stabilitātes ievērošana abu mencu krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanā.
Runājot par reņģes zvejas iespējām Baltijas jūrā, Latvija uzskata, ka maksimālais nozvejas samazinājums, kurš būtu pieļaujams un kurš arī atbilst zinātnieku vērtējumam, būtu ne vairāk kā 11 procenti. Latvija nevar piekrist KPN samazinājumam par 21 procentu, jo ilgstošā periodā Rīgas jūras līča reņģes krājums tiek vērtēts kā stabils un nav saprotama nepieciešamība veikt tik lielu samazinājumu. Latvijas interesēs ir panākt iespējami mazāku samazinājumu salīdzinājumā ar EK priekšlikumu, tāpēc Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai zinātniski pamatotus argumentus par labiem reņģes nārsta apstākļiem 2015.gadā un krājuma pieaugumu minētajos ūdeņos, skaidro ZM.
Arī par mencas nozveju austrumu rajonā Latvija piekrīt piemērot samazinājumu, kas nepārsniedz 20 procentu robežu. Latvija aicina arī saglabāt iepriekš piemērotos zvejas lieguma periodus, lai nodrošinātu mencas krājumu labāku atjaunošanos.
Gan reņģe Rīgas jūras līcī, gan menca austrumu rajonā atstāj nozīmīgu ietekmi uz nozares sociāli ekonomisko situāciju, tāpēc reņģe un menca tiek īpaši uzsvērta Latvijas nostājā. Tikpat nozīmīga, protams, ir arī brētliņa, kuras zvejas iespējas nākamajā gadā ievērojami pieaugs. Par šo krājumu Latvija kopā ar citām BALTFISH valstīm tomēr vēlas būt piesardzīga un piedāvā mazāku palielinājumu 29 procentu apmērā, nekā Eiropas Komisijas piedāvātais 40 procentu palielinājums. To pamatoju ar risku, ka turpmākajos gados mēs atkal varētu saskarties ar zvejas iespēju samazināšanos. Zvejniecībā stabilitātei ir ļoti liela nozīme, uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Saistībā ar mencu rietumu rajonā Latvija vēlas norādīt, ka KPN pilnā mērā jāiedala komerciālajai zvejai, samazinot zvejnieku zvejas iespējas par 88 procentiem. Latvijai ir ļoti mazas šī mencas krājuma zvejas iespējas, tomēr kvotu noteikšanas principi ir jautājums, kuram jāseko ļoti uzmanīgi, jo tas var radīt negatīvus precedentus. Gadījumā, ja saglabātos Eiropas Komisijas piedāvātais radikālais zvejas iespēju samazinājums, tad Latvija drīzāk atbalstītu šīs mencu populācijas zvejas slēgšanu kā komerciālajā, tā arī atpūtas zvejā.
Runājot par pārējiem zivju krājumiem, Latvija principā atbalsta Komisijas viedokli un var būt elastīga, ievērojot tieši ietekmēto valstu viedokli.
Latvija vēlreiz uzsver, ka, runājot par nozveju Baltijas jūrā, ir jāņem vērā BALTFISH kopējā rekomendācija.
