Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

«Tie, kas nav gatavi piemaksāt, kādus 500 eiro, lai dabūtu labus speciālistus, lai aizdomājas par to. Tie, kas to darīs pirmie, būs ieguvēji,» biznesa portālam db.lv saka Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Uzņēmuma «Tele2» jaunās kustības «Latvija strādā» atklāšanas pasākumā profesors prezentēja pētījuma rezultātus, kas skaidro līdzšinējās reemigrācijas tendences un reemigrantu vietu darba tirgū. «Latvija strādā» ilgtermiņa mērķis ir atgriezt darbam Latvijā vismaz 1000 valstpiederīgo, kustībā šogad iesaistot vismaz 100 darba devējus.

Portālam db.lv pētnieks skaidro, ka algas apmēri, atgriežoties Latvijā, ir atkarīgi no cilvēka izglītības, profesijas, kā arī pieredzes ārzemēs. Pētījuma laikā apzinātas arī iespējamās darba algas, lai cilvēki būtu gatavi atgriezties Latvijā.

«Cilvēkiem ar augstāko kvalifikāciju algas sākas no 1200- 1300 eiro uz rokas. Ja mēs runājam par IT, tad tās ir divreiz lielākas. Tāpat jāņem vērā, vai darbinieks tur ir bijis veiksmīgs, vai pelnīja divas reizes vairāk nekā vidējais darbinieks, tad viņš arī šeit vēlēsies vairāk. Svarīgi ir tas, ka tas ir reāli piesaistīt kvalificētu cilvēku, jo svarīgas pozīcijas arī pie mums saņem labu atalgojumu. Ņemot vērā cenu atšķirības, šeit var tīri labi dzīvot ar augsti kvalificēta darbinieka atalgojumu, it īpaši, ja mēs runājam par uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu kapitāls,» skaidro profesors.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

ABLV Bank vadības pieņemtais lēmums par pašlikvidācijas uzsākšanu ekspertu vērtējumā ir prātīgs solis, jo ļaus atgūt maksimāli daudz līdzekļu; būtiska nozīme būs tam, cik ilgi varēs gaidīt, realizējot lielākos aktīvus, jo potenciālie pircēji jau met aci uz izdevīgiem darījumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban banka izvēlējusies likvidatora kandidātu un veido tālākās darbības plānu, no kā būs atkarīga turpmākā tās aktīvu nākotne.

Operatīvi, bet sāpīgi

«Bankas akcionāri ar savu lēmumu pavisam noteikti kārtējo reizi ir apliecinājuši sev piemītošo biznesa domāšanu,» uzskata zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne. Viņa raksturo, ka lēmums ir operatīvs un, lai gan sāpīgs, pašreizējā situācijā akcionāru interesēm visatbilstošākais.

«Iespēja pašiem izvēlēties likvidatoru likvidācijas procesā potenciāli palīdzēs aizsargāt bankas akcionāru intereses, līdz ar to akcionāri noteikti būs ieguvēji. Vai šāds ABLV akcionāru lēmums ir bankas kreditoru, tai skaitā, klientu interesēs? Ja atbalstām principu «darbi runā skaļāk nekā vārdi », tad nevar nepamanīt, ka Latvijas Krājbankas un Trasta Komercbankas kredītiestāžu likvidācijas procesi, ko veikuši FKTK ieteikti likvidatori, ir beigušies ar bankrota procedūras uzsākšanu. Līdzekļu apjoms ir izrādījies nepietiekams, lai norēķinātos ar banku noguldītājiem. Pašreizējā ABLV bilance dod pamatu cerībām, ka klientu prasības tiks apmierinātas,» viņa lēš.

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "CastPrint", kas ražo 3D fiksācijas līdzekļus, sāk sadarbību ar ārstiem Londonā, lai pacienti šajā metropolē varētu ārstēties tikpat moderni kā Latvijā

"Līdzīgi kā Latvijā, sadarbību uzsākam ar privātajām klīnikām un medicīnas speciālistiem, piedāvājot "CastPrint" risinājumu saviem pacientiem. Process ir identisks kā Latvijā: pacients vēršas pie iestādes, kur ir pieejams "CastPrint" skeneris, viņš tiek noskenēts un vienas līdz trīs dienu laikā tiek pie sava individuāli izstrādātā fiksatora," saka Jānis Oliņš, SIA "CastPrint" līdzīpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēta tieši Londona, viņš teic, ka tur uzņēmums nonācis, pateicoties vietējo ārstu izteiktajai vēlmei piedāvāt "CastPrint" savās praksēs un klīnikās. "Londona ir viena no ekonomiski attīstītākajām pilsētām pasaulē un pēc tirgus izpētes secinājām, ka ir liels iedzīvotāju skaits, kam būtu nepieciešams tāds risinājums," saka J. Oliņš.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Šodien, 2024. gada 27. novembrī, notiks SIA “Ezerkauliņi Agro” un SIA “Ķeizarsils” ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās lems par uzņēmumu darbības izbeigšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

Minētās sapulces sasaukusi uzņēmumu valdes locekle Kristīne Brunovska.

SIA “Ezerkauliņi Agro” dalībnieki ir Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovska, kuriem kopā pieder 50 % no uzņēmuma pamatkapitāla. Savukārt pārējie 50 % no uzņēmuma pamatkapitāla ir sadalīti starp Helmutu Balderi – Sildedzi, Anitu Balderi – Sildedzi un Diānu Balderi – Sildedzi. SIA “Ķeizarsils” dalībnieki ir Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovska, kuriem kopā pieder 50.14 % no uzņēmuma pamatkapitāla. Savukārt pārējie 49.85994% kapitāla daļu pieder Helmutam Balderim – Sildedzim un Anitai Balderei – Sildedzei.

Abu uzņēmumu dalībnieku ģimeņu starpā pastāv ilgstošas un šobrīd neatrisināmas domstarpības sakarā ar to, ka uzņēmumu valdē esošās personas ilgstoši nenodrošina pārējo dalībnieku interešu ievērošanu, tajā skaitā neizsniedz informāciju par uzņēmumiem, uz kuru visiem dalībniekiem ir neierobežotas tiesības.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Finanšu un mazumtirdzniecības jomās ir sarežģīti noteikt, vai patērētāju paradumi un prasības ietekmē tehnoloģiju attīstību, vai gluži otrādi – inovācijas veido jaunus ieradumus un prakses. Jebkurā gadījumā, ir skaidrs, ka mūsdienās ekonomikas cikls nav iedomājams bez bezskaidras naudas norēķiniem. Un visticamāk, šī tendence ar laiku kļūs vēl izteiktāka.

Patērētāji jau daudzu gadu garumā ir raduši izmantot tās ērtības, ko piedāvā norēķinu kartes, un bieži vien par pašsaprotamu uzskata šī pakalpojuma pieejamību. Atbilstoši Latvijas Bankas statistikas datiem arī pērn gluži kā iepriekšējos gados vispieprasītākais bezskaidras naudas maksāšanas instruments bija tieši maksājumu kartes (57,1% no kopējā maksājumu skaita). Tāpēc nav jābrīnās, ka patērētāji, saskaroties ar situāciju, kad tirdzniecības vietā nav nodrošināti bezskaidras naudas norēķini, visbiežāk dodas iepirkties pie konkurentiem.

Likumsakarīgi, ka pēc iedzīvotāju aptaujās tieši jauniešu (15.-19. gadi) vidū ir novērojama visaugstākā lojalitāte attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Vairāk kā puse pusaudžu norādījuši, ka izvēlas tikai tās tirdzniecības vietas, kas piedāvā šādu iespēju. Tā ir paaudze, kas ir izaugusi moderno tehnoloģiju vidē, un tas atspoguļojas arī viņu iepirkšanās paradumos.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

SIA Prime AVG ir izveidojis disku ar audiospēlēm, bet drīzumā iecerēts ar tām sākt biznesu mobilo lietotņu jomā.

Pirms diviem gadiem Aigai Jakuškinai-Ādamai, SIA Prime AVG īpašniecei, ienāca prātā, ka vārdu, atjautības un izglītojošām spēlēm trūkst mūsdienīga pasniegšanas veida. «Man patīk draugu kompānijā spēlēt spēles, bet bija problēma, ka nevaru tās atcerēties – maksimums trīs atceros, bet vairāk ne. Iedomājos, ka būtu jauki ierakstīt diskā noteikumus un klausīties tos mašīnā. Tad nevajag ne grāmatu, ne blociņu – noklausies disku un spēlē, runājot ar saviem draugiem vai bērniem,» stāsta Aiga. Turklāt viņas skatījumā mūsdienās pietrūkst personīgās komunikācijas ar bērniem. Droši vien daudzi pamanījuši, ka tad, ja bērns trokšņo vai kā citādi vecākiem šķiet «neērts», tie viņam iedod uzspēlēt videospēles vai paskatīties multiplikācijas filmiņas. «Spēlējot šīs spēles, tuvie cilvēki ieklausoties var uzķert, kas bērnam ir īpašs, kas viņu satrauc vai ir aktuāls. Tās ir ne tikai spēles, bet arī sarunu tēmas,» saka Aiga, piebilstot, ka audiospēles attīsta fantāziju un runāšanu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.