Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.

Projektā, kas apvieno saules paneļu parku ar modernu enerģijas uzkrāšanas akumulatoru sistēmu (BESS), ieguldīti 3,4 miljoni eiro. 

Uzņēmums darbojas tirgus vidē un tarifa izmaiņas ir atkarīga no attiecīgā brīža dabasgāzes cenas, kuras izmaiņas prognozēt nav iespējams.

Uzņēmuma pārējie ieņēmumi veidoja 1,303 miljonus eiro, kas ir 6,2 reizes vairāk nekā pirms gada.

ES un G7 valstis Krievijas naftas maksimālo cenu ieviesa 2022. gada decembrī kā sankcijas par Krievijas Ukrainā īstenoto pilna apmēra karu, lai ierobežotu ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Sākotnēji šī maksimālā cena bija 60 ASV dolāri par barelu.