Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans pagaidām vēl nav uzsācis tehnoloģiskās naftas izspiešanu no cauruļvada. Šobrīd tiek veiktas darbības naftas izspiešanas sagatavošanai un cauruļvada tīrīšanas uzsākšanai, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla.

Viņa arī piebilda, ka šobrīd notiek arī minēto darbu veicēju izvēle, jo šo pakalpojumu piedāvājot vairākas starptautiskas kompānijas.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesa šā gada augustā atcēla apķīlājumu 110 tūkst. tonnu naftas, kas atrodas SIA LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils. Apķīlājums bija piemērots kā prasības nodrošinājumu strīdā starp Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba un SIA LatRosTrans.

Pagājušā gada nogalē Latgales apgabaltiesa pirmajā instancē izšķīra strīdu saistībā ar tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadu atrodas Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans naftas vados. Tiesa pilnībā noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransņeftj Družba prasību par īpašumtiesību atzīšanu uz naftu, kā arī kompensāciju naudā 13 milj. Ls apmērā.

Iepretim uzņēmuma LatRosTrans 1,4 milj. Ls zaudējumiem 2011. gada pirmajos sešos mēnešos šogad kompānija atgriezusies pie peļņas. LatRosTrans finanšu dati liecina, ka uzņēmums pirmajā pusgadā nopelnīja 670 tūkst. Ls.

2012. gada pirmajā pusē LatRosTrans apgrozījums bija 5,7 milj. Ls, pauž uzņēmuma pārstāvji, kas LatRosTrans atgriešanos pie peļņas skaidro ar uzņēmuma darbības sakārtošanu.

Naftas produktu transportēšanas apjomi par cauruļvadu 2012. gada pirmajā pusgadā bija 2,9 miljoni tonnu, kas ir 73% no cauruļvada transportēšanas jaudas.

Uzņēmuma rezultāti šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, arī uzrāda pieaugumu – apgrozīti 6,7 milj. Ls. Transportētā naftas produktu apjoms ir 3,4 milj. tonnu un peļņa – 1,2 milj. Ls.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas Republikas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Šobrīd aktīvu dīzeļdegvielas piegādi nodrošina vads Polocka-Venstpils.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces laikā tika pieņemts lēmums samazināt SIA LatRosTrans pamatkapitālu par 66 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tika dzēsti 66 miljoni kapitāla daļu, kuras sabiedrības dalībnieki iesnieguši dzēšanai proporcionāli to ieguldījumam. Abu dalībnieku īpašumā pēc pamatkapitāla samazināšanas paliek nemainīgs kapitālu daļu proporcionāls sadalījums - AS Ventspils nafta pieder 66% kapitāla daļu, bet Krievijas kompānijas Transņeft meitas uzņēmumam AK Transņefteprodukt – 34%.

Lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu tika pieņemts pēc SIA LatRosTrans uzņēmumu aktīvu pārskatīšanas.

Pamatkapitāla samazināšana neietekmēs uzņēmuma darbību un finanšu stabilitāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

SIA LatRosTrans ir vienīgais naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

SIA LatRosTrans valdes locekļa pienākumus sācis pildīt Dmitrijs Barkovs (Dmitry Barkov), liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekš Barkovs vairāk nekā 23 gadus strādājis vairākos ar naftas produktu un gāzes transportēšanu saistītos starptautiskos uzņēmumos un kopš 2009. gada atradies arī SIA LatRosTrans padomē.

«Dmitrijs Barkovs kā vadītājs būs labs papildinājums LatRosTrans komandai viņa starptautiskās profesionālās pieredzes dēļ. Dažādo ģeopolitisko un naftas tranzīta biznesa izaicinājumu pilnajā laikā Barkova praktiskās zināšanas un vadītāja spējas būs tieši tas, kas uzņēmumam un visai Ventspils nafta grupai ir nepieciešams,» norādīja LatRosTrans padomes priekšsēdētājs un AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms pa cauruļvadu pirmajā pusgadā sasniedzis 3,6 miljonus tonnu, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, lai gan tradicionāli lielākais transportētās dīzeļdegvielas apjoms ir ziemas mēnešos, šogad arī maijā un jūnijā LRT bija vērojams apjomu pieaugums – attiecīgi par 32% un jūnijā pat par 59% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju.

Šāds pieaugums iegūts pateicoties izmaiņām naftas produktu kravu apjoma sadalījumā. LRT valdes loceklis Igors Stepanovs skaidro, ka tas saistīts arī ar transportēšanas izmaksām: «Transportēšana pa cauruļvadu klientam, protams, ir lētāka un izdevīgāka nekā pa dzelzceļu. Un to arī klienti parasti izvēlas, ja šāda iespēja pastāv. LRT transportē augstāka sēra satura dīzeļdegvielu, kas tiek saņemta no Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet pēdējā laikā esam paplašinājuši mūsu pakalpojumu klāstu un transportējam arī zemāka sēra satura dīzeļdegvielu, ko saņemam no Baltkrievijas,» uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Nesen ievēlētais AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vadīs arī SIA LatRosTrans (LRT) padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pārējie LRT padomes locekļi pārvēlēti uzņēmuma padomē bez izmaiņām – padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vitālijs Kisenko, bet padomes locekļi Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Nafiseta Neguča, Dmitrijs Vinogradovs, Dmitrijs Barkovs un Vladimirs Nazarovs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups. Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu cauruļvads Polocka-Venstpils šobrīd joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

SIA LatRosTrans dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Paziņojumā teikts, ka naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts samazināt no 152,961 miljoniem eiro līdz 93,496 miljoniem eiro un kreditoriem, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu saviem prasījumiem, jāvēršas SIA LatRosTrans juridiskajā adresē LRDS Ilūkste, Šēderes pagastā, Ilūkstes novadā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas brīža.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka AS Ventspils nafta un AAS AK Transņefteprodukt piederošais uzņēmums reģistrēts 1994.gada 14.aprīlī.

Pērn LatRosTrans apgrozījums, salīdzinot ar 2012.gadu, samazinājies par 11,59%, līdz 15,297 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pieauguši līdz 59,465 miljoniem eiro.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmums LatRosTrans šonedēļ sāks tehnoloģiskās naftas izspiešanas darbus no naftas cauruļvada Polocka-Ventspils. Turpmāk, pēc attīrīšanas un konservācijas, pa to varēs piegādāt gāzi, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

2010.gada novembrī LatRosTrans pieteicās tiesībām uz 150 000 tonnām naftas, kas atrodas uzņēmumam piederošajā naftas cauruļvadā, pret ko iebilda baltkrievu uzņēmums Polocktransņeft Družba, iesniedzot prasību tiesā. Šobrīd visi naftas aresti ir atcelti.

Izspiesto naftu plānots uzglabāt uzņēmumam Ventspils nafta termināls piederošajos rezervuāros.

Pēc naftas izspiešanas, plānots cauruļvadu pielāgot dabasgāzes piegādes vajadzībām. Tiks izziņots konkurss cauruļvada diagnostikas pilotrojektam, ziņo LatRosTrans vadītājs Igors Stepanovs.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

SIA LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms pa cauruļvadu 2012.gadā sasniedza 6,308 miljonus tonnu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pieaudzis par 8,92%. Aizvadītajā gadā transportētais dīzeļdegvielas apjoms bijis trešais lielākais visā kompānijas pastāvēšanas vēsturē kopš 1994.gada, liecina kompānijas informācija.

Aizvadītajā gadā SIA LatRosTrans EBITDA rādītājs sasniedza 5,2 miljonus latu, kas ir par 44% labāks rezultāts nekā gadu iepriekš, un tas liecina par Sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanos. Sabiedrības apgrozījums 2012.gadā bija 12,16 miljoni latu, bet nerevidētā neto peļņa - 11,74 miljoni latu. Sabiedrība arī pārdeva no Sabiedrībai piederošā naftas cauruļvada Polocka-Ventspils izspiesto nepilno 43 tūkstošus tonnu jēlnaftas par 17,74 miljoniem latu.

2013.gadā SIA LatRosTrans plāno saglabāt transportētās dīzeļdegvielas apjomus iepriekšējā gada līmenī un strādāt ar peļņu no saimnieciskās darbības, neskaitot tādus pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumus kā ieņēmumus no tehnoloģiskās naftas pārdošanas. Sabiedrība plāno veikt kapitālieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā, rekonstrukcijā un modernizācijā 1,24 miljonu latu apmērā.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šā gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvis 6,4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms pa cauruļvadu sasniedzis 3,3 miljonus tonnu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums NASDAQ OMX Riga.

AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadība norāda, ka kopējais VNT gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautais apjoms ir bijis par 2,6% lielāks nekā 2013. gadā un liecina, ka, neskatoties uz augsto konkurenci termināļu biznesā un ģeopolitisko situāciju, uzņēmums strādājis ļoti stabili.

Komentējot LRT rezultātus, grupas uzņēmumu vadība uzsver, ka, lai arī transportēšanas apjoms ir bijis par 7% zemāks nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, tā ir apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem un tie atspoguļo esošo situāciju tirgū kopumā.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību šā gada pirmā pusgada neto peļņa sasniedza 4,35 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna ieņēmumus veido ienākumi no kuģniecības biznesa - 34,5 miljoni eiro un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa - 54,4 miljoni eiro.

Pērn attiecīgajā periodā AS Ventspils nafta zaudējumi bija 10,37 miljoni eiro.

Ventspils nafta termināls ieņēmumi palielinājās par 4,25 miljoniem eiro līdz 44,72 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 6,4 miljoniem tonnu. Neto peļņa bija 6,76 miljoni eiro.

LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 3,34 miljoni tonnas. Ieņēmumi bija 9,66 miljoni eiro, savukārt neto peļņa palielinājās par 0,6 miljoniem eiro līdz 3,47 miljoniem eiro.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Latvijas-Krievijas uzņēmums LatRosTrans (LRT) vērsies Augstākajā tiesā pret Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba, lūdzot atcelt uzņēmumam iepriekš piemēroto prasības nodoršinājumu – naftas apķīlājumu, teikts a/s Ventspils nafta paziņojumā.

Ilūkstes novada Šēderes pagastā bāzētās SIA LRT piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils atrodas ievērojams daudzums tehnoloģiskās naftas, kam tiesa uzlikusi apķīlājumu par labu Baltkrievijas uzņēmumam Polocktransneft Družba.

A/s Ventspils nafta, kas ir LRT 66% daļu īpašnieks, norāda, ka Latvijas uzņēmums pēdējās nedēļās aktīvi aicinājis Baltkrievijas pusi nodot tiesas lēmumu izpildei, attiecīgi sedzot arī apķīlātās naftas glabāšanas izmaksas. Tāpat LTR pieprasījis, lai Polocktransneft Družba nodrošina 109 tūkst. tonnu naftas uzglabāšanu citur, tam neizmantojot LRT piederošo infrastruktūru. kā ziņot uzņēmums cauruļvadus paredzēts piemērot jaunākām komercdarbības vajadzībām.

SIA LatRosTrans (LRT) ir pabeidzis naftas cauruļvada posma 250 kilometru konservāciju no Lietuvas robežas līdz Ventspilij un turpina izvērtēt iespējas tā funkcionālai pārveidošanai, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pilotprojekta ietvaros, kas tika uzsākts šā gada pavasarī, tika veikta speciāla 8,2 kilometru garā cauruļvada posma diagnostika un nepieciešamā uzlabošana hidrauliskajiem izmēģinājumiem, kuru rezultātā secināts, ka cauruļvads var izturēt līdz 48 bāru jaudu.

LRT vadītājs Igors Stepanovs norāda, ka šī gada uzņēmuma būtiskākais notikums ir Augstākās tiesas lēmums noraidīt Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba apelācijas sūdzību pret LRT par tās īpašuma tiesībām uz tehnoloģisko naftu, kas daļēji ir izspiesta no naftas cauruļvada un daļēji atrodas uzņēmuma naftas cauruļvados.

Šā gada deviņu mēnešu laikā uzņēmums kopumā tranportējis 4,6 miljonus tonnu naftas produktu. Savukārt LRT ieņēmumi deviņu mēnešu periodā sasniedza 9 miljonus latu, nedaudz pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju (8,8 miljoni latu), bet uzņēmuma bruto peļņa sasniedza 1,09 miljonus latu.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.