Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces laikā tika pieņemts lēmums samazināt SIA LatRosTrans pamatkapitālu par 66 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tika dzēsti 66 miljoni kapitāla daļu, kuras sabiedrības dalībnieki iesnieguši dzēšanai proporcionāli to ieguldījumam. Abu dalībnieku īpašumā pēc pamatkapitāla samazināšanas paliek nemainīgs kapitālu daļu proporcionāls sadalījums - AS Ventspils nafta pieder 66% kapitāla daļu, bet Krievijas kompānijas Transņeft meitas uzņēmumam AK Transņefteprodukt – 34%.

Lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu tika pieņemts pēc SIA LatRosTrans uzņēmumu aktīvu pārskatīšanas.

Pamatkapitāla samazināšana neietekmēs uzņēmuma darbību un finanšu stabilitāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

SIA LatRosTrans ir vienīgais naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.

SIA LatRosTrans valdes locekļa pienākumus sācis pildīt Dmitrijs Barkovs (Dmitry Barkov), liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekš Barkovs vairāk nekā 23 gadus strādājis vairākos ar naftas produktu un gāzes transportēšanu saistītos starptautiskos uzņēmumos un kopš 2009. gada atradies arī SIA LatRosTrans padomē.

«Dmitrijs Barkovs kā vadītājs būs labs papildinājums LatRosTrans komandai viņa starptautiskās profesionālās pieredzes dēļ. Dažādo ģeopolitisko un naftas tranzīta biznesa izaicinājumu pilnajā laikā Barkova praktiskās zināšanas un vadītāja spējas būs tieši tas, kas uzņēmumam un visai Ventspils nafta grupai ir nepieciešams,» norādīja LatRosTrans padomes priekšsēdētājs un AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šā gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvis 6,4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms pa cauruļvadu sasniedzis 3,3 miljonus tonnu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums NASDAQ OMX Riga.

AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadība norāda, ka kopējais VNT gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautais apjoms ir bijis par 2,6% lielāks nekā 2013. gadā un liecina, ka, neskatoties uz augsto konkurenci termināļu biznesā un ģeopolitisko situāciju, uzņēmums strādājis ļoti stabili.

Komentējot LRT rezultātus, grupas uzņēmumu vadība uzsver, ka, lai arī transportēšanas apjoms ir bijis par 7% zemāks nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, tā ir apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem un tie atspoguļo esošo situāciju tirgū kopumā.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību šā gada pirmā pusgada neto peļņa sasniedza 4,35 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna ieņēmumus veido ienākumi no kuģniecības biznesa - 34,5 miljoni eiro un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa - 54,4 miljoni eiro.

Pērn attiecīgajā periodā AS Ventspils nafta zaudējumi bija 10,37 miljoni eiro.

Ventspils nafta termināls ieņēmumi palielinājās par 4,25 miljoniem eiro līdz 44,72 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 6,4 miljoniem tonnu. Neto peļņa bija 6,76 miljoni eiro.

LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 3,34 miljoni tonnas. Ieņēmumi bija 9,66 miljoni eiro, savukārt neto peļņa palielinājās par 0,6 miljoniem eiro līdz 3,47 miljoniem eiro.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Prospekta parakstīšanas dienā Euromin Holdings pieder 98,37 miljoni jeb 94,15% akciju sabiedrības Ventspils nafta balsstiesīgo akciju.

Atpirkšanas cena ir 4,56 eiro par vienu akciju.

Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas, sākot ar 2015. gada 19. oktobri - līdz 17. novembrim.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

AS Ventspils nafta akcijas kopš 1998.gada 20.oktobra tiek kotētas biržas Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Pirmdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark indekss pakāpās par 0,38% līdz 632,32 punktiem. Par 0,13% līdz 481,43 punktiem samazinājās OMX Vilnius vērtība, bet par 0,17% līdz 867,52 punktiem – OMX Tallinn. Par 3,44% līdz 575,06 punktu atzīmei pieauga OMX Riga vērtība.

Pirmdien lielākais apgrozījums biržā bija ar AS Ventspils nafta akcijām, apgrozījumam sasniedzot 1,589 miljonus eiro. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 45,69% līdz 4,56 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Šā gada deviņos mēnešos AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrības ir strādājušas ar neto peļņu 7,72 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšēja gada 9 mēnešus koncerns strādāja ar neto zaudējumiem 7,68 miljonu eiro apmērā. Pārskata perioda konsolidētie ieņēmumi bija 124,85 miljoni eiro, bet koncerna bruto peļņa bija 33,47 miljoni eiro.

VN peļņa 2014. gada deviņos mēnešos sasniedza 6,87 miljonus eiro, galvenokārt dēļ saņemtajām dividendēm no ieguldījuma SIA Ventspils nafta termināls, kas bija 6,37 miljoni eiro.

VNT ieņēmumi palielinājās par 4,53 miljoniem eiro līdz 59,95 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 8,5 miljoniem tonnu. Neto peļņa sasniedza 10,29 miljonus eiro. Produkti pārkraušanai tika saņemti gan pa cauruļvadu (55%), gan pa dzelzceļu vai jūru (45%).

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) paspārnē šā gada septembrī durvis vērs elitāra Inženierzinātņu vidusskola (IZV), kuras uzdevums būs sagatavot skolēnus tālākajām studijām inženierzinātņu jomā, liecina RTU sniegtā informācija.

IZV ir Latvijā pirmā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi universitāte sadarbībā ar SIA «LatRosTrans», AS «Latvijas Gāze» un IZV tehnoloģiju partneri SIA «Lattelecom». Tā piedāvās apgūt Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Pirmajā gadā skolā konkursa kārtībā no skolas budžeta līdzekļiem finansētajās vietās tiks uzņemti 22 skolēni 10. klasē, garantējot viņiem arī bezmaksas vietas RTU dienesta viesnīcā.

«Izjūtot atbildību par inženiertehnisko zinātņu attīstību Latvijā, mēs vēlamies dot iespēju talantīgiem jauniešiem padziļināti apgūt eksaktās zinātnes, tā nopietni sagatavojoties inženierzinātņu studijām. Īpaša uzmanība mācību procesā būs veltīta skolēnu zinātniskajam darbam RTU fakultātēs, tā jau skolas solā ieinteresējot jauniešus par pētniecību un audzinot jaunu zinātnieku paaudzi,» saka RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

Piedaloties un uzvarot RSU Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātajā darba aizsardzības filmu konkursā, AS Latvijas balzams (LB) radījis īsfilmu ar nosaukumu Izvēlies savu nākotni šodien par darba drošību uzņēmumā, tās tapšanā iesaistot uzņēmuma darbiniekus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Filmā ir trīs epizodes, kurās tiek stāstīts par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas nozīmi, un to, kā bezatbildība, tos nelietojot, var ietekmēt cilvēka likteni. Varoņu vārdi ir izdomāti, tomēr stāsti cieši sasaucas ar darbinieku - lomu tēlotāju - personīgo dzīvi.

1300 eiro filmu tapšanai RSU Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātajā konkursā bez LB ieguva vēl divi uzņēmumi - SIA LatRosTrans un SIA Ventspils nafta termināls.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) 2014. gadā pārkrāvis 10,58 miljonus tonnu naftas produktu.

Pārkrauto produktu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 10%, salīdzinot ar 2013. gadu, kad tika pārkrauti 9,64 miljoni tonnu kravas. Savukārt SIA LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 5,7 miljonus tonnu, kas ir par 5% vairāk nekā 2013. gadā, kad pārkrāva 5,5 miljonus tonnu naftas produktu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadība norāda, ka 2014. gada rezultāti atspoguļo biznesa plānā ietverto un attaisno izvirzītās prognozes. Grupas meitas uzņēmumu transportēto naftas un naftas produktu apjoms ir nedaudz palielinājies, kas atbilst vēsturiski vidējam apjoma pieaugumam. Tāpat pagājušajā gadā ir turpināts darbs pie grupas uzņēmējdarbības pārstrukturēšanas un ir realizēti ar pamatdarbību nesaistīti aktīvi, tostarp, nekustamais īpašums, medicīnas klīnika un daļas stratēģiski nesvarīgos uzņēmumos. Tādējādi ir uzlabota uzņēmumu darbības efektivitāte un samazinātas izmaksas.

Piektdien, 18. decembrī, sācies AS Ventspils nafta akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Prospekta parakstīšanas dienā piedāvātājam pieder 103,42 miljoni jeb 98,99% AS Ventspils nafta balsstiesīgo akciju.

Atpirkšanas cena ir 4,56 eiro par vienu akciju.

4. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas, sākot ar 2015. gada 18. decembri (līdz 2016. gada 18. janvārim, ieskaitot).

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

AS Ventspils nafta akcijas kopš 1998.gada 20.oktobra tiek kotētas biržas Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Aizvadītā gada divpadsmit mēnešos AS Ventspils nafta (VN) meitas sabiedrība SIA LatRosTrans (LRT) transportēja 4,7 miljonus tonnu naftas produktu (2014. gadā – 5,7 miljoni tonnu), informē VN.

Savukārt SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šajā laika posmā pārkrāva 9,2 miljonus tonnu kravas (2014. gadā – 10,58 miljoni tonnas).

«Lai gan transportētais naftas produktu daudzums 2015. gadā ir samazinājies, izmaiņas ir mazākas nekā tika prognozēts. Tirgus situācija joprojām nav uzlabojusies, un to atspoguļo arī kravu apjoma samazinājums. Labvēlīgu uzņēmējdarbības apstākļu nodrošināšanai tranzīta nozarei ir nepieciešams valsts atbalsts,» norāda AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadītājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

2015. gada otrajā pusē bija vērojams apjoma samazinājums naftas produktiem, kas tika transportēti pa cauruļvadu no Krievijas. Šis LRT transportēto naftas produktu apjoma kritums savukārt ietekmēja arī VNT darba rezultātus, tomēr tas daļēji tika kompensēts ar piegādēm no Baltkrievijas.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) 2015. gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,4 miljonus tonnu naftas produktu, un tas ir par 1,3% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trijos mēnešos.

Savukārt SIA LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā pieauga par 3% līdz 1,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, kad uzņēmums transportēja 1,76 miljonus tonnu naftas produktu.

Skaidrojot 2015. gada pirmā ceturkšņa rezultātus, AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadība norāda, ka tie atspoguļo biznesa plānā ietverto un attaisno izvirzītās prognozes. Tāpat grupas meitas uzņēmumu vadība joprojām ir piesardzīga, raugoties uz šogad sasniedzamajiem naftas un naftas produktu pārkraušanas un transportēšanas apjomiem, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un neskaidrībām reģionā.

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.