SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un tirdzniecību, 2016. gadā noslēdzis vairāk nekā 560 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus kopumā par 28.9 miljoniem eiro, informē SEB banka pārstāvis Mārtiņš Panke.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, darījumu skaits ir pieaudzis par 10%, taču to kopējā vērtība ir samazinājusies par 23%. Tas skaidrojams ar to, ka Latectus īpašumu portfelis turpina samazināties un un aizvadītā gada laikā Latectus aktīvi realizēja lielu skaitu īpašumu Latvijas reģionos, kuru vērtības ir salīdzinoši zemas.

«Pieaugošā aktivitāte tirgū 2016. gadā ļāvusi mērķtiecīgi tuvoties Latectus stratēģisko mērķu izpildei. Pāris gadu laikā esam tirgū veiksmīgi atgriezuši gandrīz 1700 objektus, un šobrīd Latectus pārziņā ir vien 22% no sākotnējā nekustamo īpašumu portfeļa,» norāda Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

2017. gadā SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un tirdzniecību, noslēdzis 359 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus par 26,5 miljoniem eiro. Uz gada beigām realizēti 94% no sākotnējā nekustamā īpašuma portfeļa.

Šobrīd Latectus nekustamo īpašumu portfelī ir palikuši 128 īpašumi (6% no sākotnējā portfeļa) ar kopējo vērtību 16,4 miljoni eiro. 46% no šiem īpašumiem ir zemes gabali, 41% ir pabeigti dzīvokļi un privātmājas, 7% ir komercīpašumi, kā arī vēl 6% ir nepabeigtas dzīvojamās mājas vai attīstības projekti. 59% no īpašumiem atrodas Rīgā, bet 41% Pierīgā, savukārt reģionos uzņēmumam īpašumu vairs nav.

«Kopš izveidošanas 2009. gadā uzņēmums veicis vairāk nekā 2000 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu par vairāk nekā 133 miljoniem eiro. Līdz šim uzņēmums ir piedāvājis un realizējis īpašumus, izmantojot latectus.lv mājaslapu, kur piedāvājam e-izsoles, atsevišķas lapas lielākajiem projektiem no dzīvojamā fonda, iespēju potenciāliem pircējiem piedāvāt savu cenu, kā arī sadarbojamies ar dažādām nekustamo īpašumu aģentūrām. Bet šogad piedāvājam arī jauno rīku – Pēdējās cenas izsoli. Izsolē pieejamie īpašumi šobrīd ir publicēti uzņēmuma mājaslapā, bet, sākot ar 15. janvāri, tiks aktivizēts cenu samazināšanas process – ar katru nākamo soli cena kļūs zemāka, un konkrētā īpašuma izsole tiks noslēgta, tiklīdz ir pirmais pieteikums no potenciāla pircēja,» skaidro Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

SEB grupas uzņēmums Latectus uzsācis klientiem piedāvāt iespēju elektroniskās izsolēs iegādāties nekustamos īpašumus.

Pirmajā izsoļu kārtā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 nekustamie īpašumi ar samazinātām sākumcenām – gan pabeigtas mājas, gan ēkas būvniecības stadijā, gan arī zemes īpašumi.

Izsoles pieejamas Latectus mājaslapas sadaļā Izsoles. Lielākā daļa nekustamo īpašumu atrodas Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē – Jūrmalā, Ķekavas, Carnikavas, Babītes un Ādažu novados, taču atsevišķi īpašumi atrodas reģionos – Siguldā, Lielvārdes novadā, Saulkrastos un Ventspilī.

Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs skaidro: «Turpinām meklēt jaunus risinājumus, kā uzrunāt potenciālos pircējus un informēt par mūsu piedāvājumu. Elektroniskās izsoles ir interaktīvs rīks, kas pašam pircējam ļauj ietekmēt īpašuma cenu.»

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas Aurora īpašniekam līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Būvvalde ir apturējusi būvvatļauju un uzņēmuma pieprasījusi papildu informāciju. Uzņēmumam jāiesniedz ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, kas nav obligāta prasība, ja ēkai ir tikai demontēšanas projekts. Tāpat jāiesniedz arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, lai vērtētu, kuras ēkas daļas ir vai nav saglabājamas, kā arī VKPAI atzinums par apbūves Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību.

VKPAI būvvaldei ir pauduši, ka ēkas ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru. VKPAI iesaka izskatīt iespēju saglabāt minēto ēku būvapjomus vai to atlikušās daļas, veicot ēku konservāciju ar mērķi integrēt vēsturisko apjomu jaunajā apbūvē.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Rīgas pilsētas būvvalde ir apturējusi kādreizējās fabrikas Aurora korpusa nojaukšanu Cieceres ielā, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītāja Inguss Vircavs.

Viņš informēja, ka bija sākti ēkas nojaukšanas darbi, bet tad secināts, ka pasūtītājs būvvaldi ir maldinājis, jo nebija pievienots atzinums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par to, ka tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka.

Ja ir šāds atzinums, tad nojaukšana tik vienkārši nav iespējama. Ir veicama papildu izpēte un nav zināms, vai vispār pēc tam ēkas varēs nojaukt, pauda Vircavs.

Pašreiz darbi ir apturēti līdz apstākļu noskaidrošanai. Rīgas pilsētas būvvaldei ir jāprecizē, vai pietiek ar vēsturisko vērtību inventarizāciju un uzskaiti, vai ir kāda būves daļa, kas noteikti jāsaglabā, vai arī saglabājama ir visa ēka. Būvvalde tuvākajā laikā to noskaidros un tad tiks lemts par tālāko rīcību.

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura nojaušana tika uzsākta šopavasar, taču patlaban darbi apturēti.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas īpašniekam - SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA Latectus (īpašumu izsolē iegādājās 2011.gadā) - līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, vēstīja Leta.

VKPAI jau pērn rudenī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņem, tomēr tā atrodas Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēto administratīvo līgumu, tiesa šodien, 15.decembrī apturējusi 28.novembrī izsniegto būvatļauju vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, informē Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par nojaukšanas darbu apturēšanu veikts arī attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā.

Ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas pilsētas būvvaldes un īpašuma attīstītāja (īpašnieka) noslēgtā administratīvā līguma atcelšanu vērsies zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš tiesā vērsies kā privātpersona un sarunā ar Db.lv norāda, ka lai gan dzīvo kaimiņos vēsturiskajai fabrikai, tās nojaukšanu viņš apstrīd kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības interešu vadīts.

Viņaprāt, pasūtītāja iecerētā un faktiski jau uzsāktā būvniecība Cieceres ielā ir materiāltiesiski prettiesiska un iznīcina kultūrvēsturiski vērtīgu ēku.

S.Bērtaitis arī šā gada 9.novembrī vērsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar priekšlikumu vēsturiskās fabrikas ēku iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 5.decembrī viņš saņēmis atbildi, ka objekta atbilstība šim statusam vēl aizvien tiek vērtēta.