Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēto administratīvo līgumu, tiesa šodien, 15.decembrī apturējusi 28.novembrī izsniegto būvatļauju vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, informē Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par nojaukšanas darbu apturēšanu veikts arī attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā.

Ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas pilsētas būvvaldes un īpašuma attīstītāja (īpašnieka) noslēgtā administratīvā līguma atcelšanu vērsies zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš tiesā vērsies kā privātpersona un sarunā ar Db.lv norāda, ka lai gan dzīvo kaimiņos vēsturiskajai fabrikai, tās nojaukšanu viņš apstrīd kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības interešu vadīts.

Viņaprāt, pasūtītāja iecerētā un faktiski jau uzsāktā būvniecība Cieceres ielā ir materiāltiesiski prettiesiska un iznīcina kultūrvēsturiski vērtīgu ēku.

S.Bērtaitis arī šā gada 9.novembrī vērsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar priekšlikumu vēsturiskās fabrikas ēku iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 5.decembrī viņš saņēmis atbildi, ka objekta atbilstība šim statusam vēl aizvien tiek vērtēta.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas Aurora īpašniekam līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Būvvalde ir apturējusi būvvatļauju un uzņēmuma pieprasījusi papildu informāciju. Uzņēmumam jāiesniedz ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, kas nav obligāta prasība, ja ēkai ir tikai demontēšanas projekts. Tāpat jāiesniedz arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, lai vērtētu, kuras ēkas daļas ir vai nav saglabājamas, kā arī VKPAI atzinums par apbūves Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību.

VKPAI būvvaldei ir pauduši, ka ēkas ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru. VKPAI iesaka izskatīt iespēju saglabāt minēto ēku būvapjomus vai to atlikušās daļas, veicot ēku konservāciju ar mērķi integrēt vēsturisko apjomu jaunajā apbūvē.

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

Gatavojoties marihuānas pilnīgai legalizācijai, kanādieši veic lielāko apvienošanās darījumu industrijas vēsturē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kanādas medicīniskās marihuānas kompānijas Aurora Canabis un MedReleaf paziņojušas par apvienošanās darījuma līgumu. 3,2 miljardus CAD (2,096 mljrd. EUR) vērtais darījums ir lielākais, kāds vien ir bijis šai industrijā, vērtē Reuters. Tas tiks pilnībā veikts ar Aurora akciju starpniecību bez maksājumiem naudā. Ņemot vērā Aurora tirgus sniegumu (skat. grafiku), tai šis ir ļoti izdevīgs darījums, kas praktiski tiek paveikts ar akciju vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā. Jaunajā kompānijā Aurora daļa būs 61%, MedReleaf attiecīgi iegūstot 39%.

Darījums vēl jāapstiprina tirgus regulatoram un, ja tas notiks, šai industrijā izveidosies ļoti spēcīgs spēlētājs ar 570 tūkstošu kilogramu marihuānas ražošanas jaudu gadā. Tirgus izredzes šai un nozares kolēģu kompānijām tiek vērtētas kā ļoti labas, jo marihuānas legalizācija pasaulē iet plašumā.

Administratīvā apgabaltiesa 9. augustā ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atjauno būvvaldes izdoto būvatļauju bijušās rūpnīcas Aurora nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš akcentēja, ka apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Zināms, ka nojaukšanas darbi ir atsākušies. Līdz ar to vēsturiskā zeķu fabrika tiek nolīdzināta līdz ar zemi.

Nojaukšanas darbus veic uzņēmums Demontāža.

Kā vēstīts, nojaukšanas darbi iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir apturēti. Pret tiem iebilda zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, bet pirms tam nebija sakārtota dokumentācija.

Būvju ekspluatācija tika sākta 1900.gadā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016. gada 23. septembrī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nebija iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņēma, tomēr tā atradās Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība. Inspekcijas speciālisti vērsa uzmanību, ka ražošanas korpuss un administratīvā ēka ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru, un ieteica ēkas īpašniekam izskatīt iespēju tās saglabāt, veikt ēku konservāciju, nākotnē vēsturiskos būvapjomus integrējot jaunajā apbūvē.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertīzes atzinums liecina, ka 32.korpusa kāpņu telpu tehniskais stāvoklis atbilst drošības prasībām un konstrukciju ekspluatācija ir droša cilvēku plūsmai, līdz ar to kāpņu telpās ir atjaunota kustība.

Lai nodrošinātu pacientu, apmeklētāju un darbinieku drošu pārvietošanos pa kāpnēm, Slimnīcas Saimniecības daļa turpinās kāpņu nobīžu monitorēšanu, savukārt Slimnīcas valdes locekle Arta Biruma atzīst, «Šobrīd visaugstāk vērtējam pacientu un darbinieku drošību, kā arī sakarā ar plānotajiem remontdarbiem esam nolēmuši samazināt cilvēku plūsmu pa 32.korpusa pacientu kāpnēm un divu nedēļu laikā plānojam dažu nodaļu pārcelšanu uz citiem korpusiem.»

Jau zināms, ka Kardioloģijas centra ambulatorā daļa, kura līdz šim atradās 32.korpusa 2.stāvā tiek pārcelta uz 38.korpusu, Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs pārceļas no 32.korpusa 4.stāva uz 15.korpusa 1.stāvu (Centra reģistratūra atrodas ienākot 15.korpusa 1.stāvā aiz liftiem gaitenī pa kreisi), un Neiroloģijas klīnikas Dienas stacionārs pārceļas uz jaunā, A korpusa 3.stāvu.

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK), šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika informēti deputāti.

Komisija šodien diskutēja par Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības progresu, kā arī B korpusa projektu. Slimnīcas pārstāvji informēja, ka projekts par A korpusa 2.kārtas būvniecību 30.augustā ir iesniegts Eiropas Komisijai saskaņošanai. Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Būvnieka izraudzīšanai patlaban norit konkurss ar sarunām, un dalībai otrajā kārtā izvirzīti seši kandidāti. Būvdarbu iepirkuma otrā kārtā tiks izsludināta pēc dokumentācijas saņemšanas no projektētājiem. Savukārt stāvlaukuma projektēšanas iepirkumam saņemti pieci piedāvājumi, kas tiek vērtēti. Kopumā būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām. Pārcelšanās uz A korpusa otrās kārtas telpām plānota 2022.gadā.

Pašbraucošo automobiļu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Aurora Innovation", kuru dibinājuši bijušie «Google», «Tesla» un «Uber» darbinieki, ceturtdien paziņoja, ka nodrošinājis 530 miljonus dolāru (467,2 miljonus eiro) jaunā finansējumā, kas ietver arī nozīmīgas investīcijas no ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon».

Jaunākais finansējuma piesaistes raunds vien pirms diviem gadiem dibināto «Aurora Innovation» novērtē vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru apmērā.

«Amazon» norāda, ka uzņēmums vienmēr meklē iespējas veikt investīcijas novatoriskās un uz klientiem koncentrētās kompānijās, un «Aurora Innovation» ir tieši šāds uzņēmums.

«Aurora Innovation» izstrādā tehnoloģijas pašbraucošiem automobiļiem, taču automašīnu ražošanu atstāj citu uzņēmumu uzdevumā. Kompānija skaidro, ka vēlas sadarboties, nevis sacensties ar pasaulē vadošajiem autoražotājiem.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura nojaušana tika uzsākta šopavasar, taču patlaban darbi apturēti.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas īpašniekam - SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA Latectus (īpašumu izsolē iegādājās 2011.gadā) - līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, vēstīja Leta.

VKPAI jau pērn rudenī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņem, tomēr tā atrodas Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.

Šobrīd aktīvi notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2.

Vairāk par slimnīcas nākamo soli A korpusa būvniecības plānā slimnīcas vadības pārstāvji un veselības ministre Anda Čakša medijiem sola pastāstīt otrdien, 8.maijā.

Stradiņu slimnīca savā mājaslapā publiskojusi A korpusa 2. kārtas būvniecības plānus – telpu plānojumus un principiālos ēkas inženiertehniskos risinājumus.

Šobrīd aktīvi notiek A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Pārcelšanos uz A korpusa otrās kārtas telpām plānots veikt 2022. gadā. A korpusa 2. kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Jaunajā korpusā ārstniecība noritēs mūsdienu prasībām atbilstošās telpās. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumu komisija ir izvērtējusi atkārtotā Tabakas fabrikas kvartāla, Rīgā, Miera ielā, 1. posma attīstības iepirkumā iesniegtos piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi pilnsabiedrības (PS) “BI_ZENG” piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība tiks uzsākta tuvāko mēnešu laikā” informē VNĪ nī attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Pirmreizējā iepirkumā par tiesībām uz Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstības ieceres īstenošanu bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji un plānotā līguma summa bija 3,5 miljoni eiro (bez PVN).

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Atkārtotajā iepirkumā pieteicās 12 būvkomersanti, no kuriem 6 bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvājumu summas ir vidēji par 200 tūkstošiem eiro lielākas nekā pirmajā iepirkumā.

Tabakas fabrikas atkārtotajā iepirkumā pieteikušies 12 būvuzņēmēji 

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12...

“2021.gadā pieredzētais straujais cenu kāpums ietekmēja ne tikai būvniekus, kuriem bija jāatsauc savi pieteikumi dažādos iepirkumos, bet arī pasūtītājus. Kapitālsabiedrība vienmēr ir darījusi visu iespējamo, lai projekti tiktu īstenoti laikā un budžetā. Atkārtotā iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka nekā pirmreizējā paredzētā, taču tā joprojām iekļaujas projekta kopējā budžetā,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.

Teritorija, kurā atrodas atjaunojamās ēkas var vērtēt kā vienu no visdegradētākajām Rīgas apkaimēm, taču vienlaikus tajā ir saglabājusies vēsturiska industriālā vide. Tabakas fabrikas kvartālā esošās ēkas ir valsts nozīmes pieminekļi, kas atrodas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Kvartāla teritorijai ir sena un bagāta vēsture, kas ir ietekmējusi kvartāla attīstību. 1912.gadā kvartāla teritorijā atradās Samuela Maikapara dibinātā Tabakas fabrika „A.S. Maikapars”. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārtapa par „Rīgas tabakas fabriku”, savukārt 1992. gadā uz tās bāzes tika dibināts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums „Tabakas fabrika „House of Prince Riga””. 2009. gadā rūpnīca tika slēgta un līdz 2017. gadam daļa no vecākās ēkas tika restaurēta, kļūstot par Jaunā Rīgas teātra pagaidu rezidenci.

2018.gada nogalē arhitektu biroja NRJA izstrādātā vīzija paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību īstenot vairākos posmos. Projekta noslēgumā kvartālā atradīsies Radošo Industriju inkubators un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skola, kā arī atsevišķs filmēšanas paviljons.

Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei ar ERAF atbalstu, VNĪ īsteno vēl divu radošo kvartālu izveidi. Blakus esošajā Miera ielā, topošais Tabakas fabrikas kvartāls 1. posmā tiks attīstīts Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām, savukārt Šķirotavas apkaimē Meirānu ielā 2 taps VSIA “Latvijas Nacionālās operas un baleta” kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss.

Būvdarbus trīs kvartālos Rīgas pilsētas apkaimēs to radošai attīstībai plānots nodot sabiedrībai 2023. gada rudenī.

VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» jaunā korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos Eiropas Savienības (ES) fondos, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Otrdien Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai.

VM aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija šodien informēja Ministru kabinetu par Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas izmaksu pieaugumu, ko veido arī nepieciešamās iekārtas un papildu aprīkojums. Tāpat runāts par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko rīcību.

«Aizstāvot slimnīcas kā pasūtītāja intereses publiskā iepirkuma ietvaros, šim jautājumam ir noteikta ierobežota pieejamība. Jo publiski izpaužot plānotās būvniecības un iekārtu, un aprīkojuma izmaksas un pretendentiem uzzinot ieplānoto finansējumu, var tikt ietekmēts publiskā iepirkuma process,» skaidroja VM.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Krievijas tirgus zaudēšana lielākajiem Latvijas zeķu ražotājiem bijis nopietns trieciens, taču ne visi steidz pilnībā pārorientēt biznesu, kaimiņu lielvalsts vilina joprojām, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Februārī SIA Pingons atsāks zeķu eksportu uz Krieviju. Uzņēmums plāno attīstīt nišas produktu – zeķes ar sudraba diegu, šim nolūkam šogad plānots iepirkt papildu iekārtas. Savukārt SIA Aurora Baltika fokusējas uz Skandināvijas valstīm un plāno nozīmīgas investīcijas jaunu ražošanas tehnoloģiju iegādē.

2016. gads SIA Aurora Baltika ir bijis pārmaiņu gads. Savulaik uzņēmumam ļoti nozīmīgs bija Krievijas tirgus. Šobrīd no astoņiem šīs valsts klientiem ir palicis tikai viens, informē SIA Aurora Baltika valdes loceklis Armands Lapiņš. Kādreiz šie astoņi klienti veica pasūtījumus katru mēnesi, bet šobrīd vienīgā Krievijas sadarbības partnera pasūtījums labākajā gadījumā ir reizi ceturksnī.

Urugvajas piekrastē ir piestājis Antarktikas kruīzu kuģis "Greg Mortimer", uz kura gandrīz 60% cilvēku ir ar pozitīvu koronavīrusa testa rezultātu, otrdien paziņoja kuģa operatorfirma.

"Pašlaik uz kuģa nevienam nav drudža un visi ir asimptomātiski," paziņoja Austrālijas uzņēmums "Aurora Expeditions", kas organizē apkalpes locekļu un pasažieru izkāpšanu un saskaņo lidojumus viņu aizvešanai uz mītnes zemēm.

"Greg Mortimer" 15.martā devās braucienā uz Antarktiku un Dienviddžordžijas salu.

No 217 cilvēkiem, kuriem uz kuģa tika veikti koronavīrusa testi, 128 tie bija pozitīvi, bet 89 - negatīvi, paziņoja ''Aurora Expeditions". Vēl seši cilvēki, kas tika evakuēti no šī kuģa, tiek ārstēti Montevideo un viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Urugvajas valdība otrdien paziņoja, ka ir atļāvusi humānu avioreisu to pasažieru repatriācijai, kas ir Austrālijas un Jaunzēlandes pilsoņi.

Palielinājies zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» nodokļu parāda apmērs, un uz šā gada 7.novembri tas, balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju, sasniedzis 52,56 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam jau kopš 2015.gada VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi nodrošinājumu, aizliedzot samazināt pamatkapitālu, savukārt kopš 2017.gada piemērots vēl viens nodrošinājums, kas liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

2018.gadā SIA «Aurora Baltika» produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms samazinājās par 116,73 tūkst.EUR jeb 9%, salīdzinot ar 2017.gadu. Kā norāda uzņēmuma vadība, galvenais realizācijas apjoma samazināšanās iemesls pērn bijuši nelabvēlīgie apstākļi vietējā tirgus konkurencē, kā arī, saistībā ar energoresursu izmaksu, nodokļu un algu pieaugumu palielinājušās produkcijas ražošanas izmaksas.