Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

A/S Tukuma Piens pērn palielinājusi apgrozījumu par 15%, sasniedzot 49,316 miljonus eiro, savukārt peļņa bijusi 2,287 miljoni eiro.

«Pagājušajais gads A/S Tukuma Piens bija īpašs, jo uzņēmums svinēja 100 gadu jubileju. Tāpat arī sākām ražot gan jogurtus ar jaunām garšām, gan biezpiena sieriņus, gan arī būtiski palielinājām Baltais EKO produktu klāstu,” sacīja A/S Tukuma Piens direktors Ints Poškus.

Pagājušajā gadā uzņēmums veicis arī būtiskas investīcijas 3,5 miljonu eiro apjomā, no kuriem lielākā daļa tika izlietoti jauna biezpiena ražošanas ceha būvniecībā.

A/S Tukuma Piens pērn palielinājis arī eksportu, piedāvājot savu produkciju gan Krievijā, kur iecienīti esot Baltais eko līnijas ražojumi, gan arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.

Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.

Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs nepiekrīt tiem, kas Tukumu uzskata par guļamvagonu. Ražošana te esot tik vērienīga, ka varētu dzīvot kā paši savā valstī, turpinot veidot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Tukumā esot teju viss, sākot ar pārtikas rūpniecību un tirdzniecību, un beidzot ar lielo metāla konstrukciju ražotājiem. Rīgas tuvumam, blakus esošajam dzelzceļam, Rīgas un Ventspils šosejai, kā arī netālajai Mērsraga ostai, uz kuru tiek vestas papīrmalkas kravas, protams, ir sava nozīme. Tukumā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī — 7,2%, noskaidrojis laikraksts.

Taču neviens no uzņēmumiem neesot tik milzīgs, lai tā neveiksmīgā darbība radītu tādus sociālos draudus, ka puse pilsēta varētu palikt bez darba. No agrākajām finansiālajām grūtībām sākot atgūties SIA Tukuma mēbeles, kas eksportam ražo līmētās mēbeles. Tagad likstas piemeklējušas Tukuma gaļas kombinātu, kas pirms pāris mēnešiem pārtraucis darbību un meklē investoru. Tajā pašā laikā viens no lielākajiem uzņēmumiem Tukuma piens savas pozīcijas stabili saglabājot un gatavojas uzņēmuma 100 gadu jubilejas svinībām.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Tukuma piens apgrozījums pērn audzis par 23,63%, sasniedzot 30,111 milj.Ls, savukārt peļņa palielinājusies gandrīz trīs reizes, un pērn veidojusi 1,091 milj.Ls.

Savā iesniegtajā gada pārskatā uzņēmums skaidro, ka aizvadītajā gadā tā realizācijas apjoms sasniedzis 51,945 tūkstošus tonnu, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk savā ikdienā izvēlas lietot tieši AS Tukuma piens ražoto produkciju. AS Tukuma piens sadarbojas ar vairāk nekā 215 piena piegādātājiem, galvenokārt pienu iepērkot Kurzemē un Zemgalē.

2012.gadā AS Tukuma piens ražošanā ieviesis vairākus jaunus produktus ar zīmolu Baltais, tostarp pie patērētājiem nonācis vēl nebijis biezpiena sieriņš Kartupelis, kurš ļoti veiksmīgi ieviests tirgū, tādēļ izlemts šo virzienu attīstīt arī nākotnē. Tāpat arī uzņēmums ar dzeramajiem jogurtiem, skābo krējumu un biezpienu paplašinājis EKO produktu grupu, un uzsācis ražot Plātsmaižu biezpienu un Biezpiena masu desā. 2013.gadam a/s Tukuma piens izvirzījis mērķi nostiprināt līdera pozīcijas stratēģiskajos segmentos un attīstīt ekoloģisko produktu grupu ražošanu. Uzņēmums paredzējis arī aktīvi strādāt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un Krievijā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.