Gada pirmajā ceturksnī labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem triju mēnešu ienesīgums bija no 0,4% līdz 1,4%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0,4% līdz plus 0,5%. Visi aktīvie plāni gada pirmo ceturksni noslēdza ar negatīvu ienesīgumu diapazonā no mīnus 1,8% līdz mīnus 0,2%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index ceturkšņa laikā zaudēja 7,7% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja zemāki Eiropas banku peļņas rādītāji nekā gaidīts.
Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (44,5%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (32%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Pārvaldniekiem īstenojot piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, lai mazinātu ieguldījumu vērtības svārstīgumu, prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 14% marta beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 6,7%.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2015. gada beigām būtiski nemainījās (samazinājās par 0,1%) un marta beigās nedaudz pārsniedza vienu miljardu eiro jeb 43,5% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 444,4 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 76,2 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 2,7 milj. eiro – akcijās, 23,6 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 5,9 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 495,7 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Lietuvas un Īrijas.
Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 257 343 dalībnieki, t.sk. 62% bija pievienojušies obligātā kārtā . Dalībnieku skaits, kuri pirmā ceturkšņa laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 58,2 tūkstošus, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
