Uzņēmējiem, sastopoties ar maksātspējas problēmām, nevajadzētu ieņemt strausa pozīciju un izlikties, ka viss ir kārtībā, maldinot savus partnerus, bet gan atzīties savās problēmas, lai pēc iespējas ātrāk varētu rast tām risinājumus, šodien Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses konferencē uzsvēra asociācijas vadītāja Agnese Kveska.

Viņa uzsvēra, ka, jo ātrāk uzņēmums atzīs savas problēmas, jo ātrāk tas varēs sākt darbu pie darbības izvērtēšanas un turpmākā biznesa plāna izstrādes. Savukārt, nogaidot un izliekoties problēmas neredzam, situācija tiešām var nonākt līdz bankrotam, kad jau palīdzēt nevarēs arī profesionāļu palīdzība.

Viņasprāt, laicīga problēmu identifikācija, naudas plūsmas pārskatīšana, organizatoriskās struktūras maiņa un profesionāla rīcība var palīdzēt uzņēmumam atgriezties apritē un nevis nonākt bankrotējušo sarakstā.

Turklāt maksātnespējas administratori aicina arī kreditorus būt pretimnākošos pret godīgajiem uzņēmumiem, rodot abām pusēm abpusēji pieņemamu risinājumu.

Uzņēmumi nepietiekami aktīvi izmantojot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ATAP) iespējas, norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (LSMPAA) valdes priekšsēdētāja Agnese Kveska.

Viņa skaidro, ka TAP vai ATAP procesa uzsākšana jau finansu problēmu sākumstadijā ļaus nodrošināt uzņēmumu atveseļošanos, nevis laika iegūšanu, lai uz brīdi aizkavētu uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Agnese Kveska uzsver: «Tiesiskās aizsardzības process faktiski ir vienīgā alternatīva, kā glābt perspektīvu uzņēmumu no bankrota. Parādniekam maksātspējas problēmu gadījumā faktiski ir divas iespējas – «reanimēties», saskaņojot TAP vai ATAP plānu, vai uzsākt bankrota procedūru.» Savukārt TAP vai ATAP rezultativitāte atkarīga no tā, cik savlaicīgi tie tiekot uzsākti.

LSMPAA valdes loceklis, sertificēts administrators Māris Sprūds skaidro, ka līdz šim TAP un ATAP procesus uzņēmēji uzsāka, lai iegūtu sagatavošanas laiku pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Par šādas negatīvas situācijas iemeslu visbiežāk bijis tas apstāklis, ka ir uzņēmuma finanšu problēmu risināšana tika uzsākta novēloti.

Tieslietu ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu uz vakanto Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amatu, liecina oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais sludinājums.

Pretendentam ir jābūt maģistra grādam tiesību zinātnēs vai ekonomikā, teicamām krievu un angļu valodas zināšanām, darba pieredzei vadošā amatā ne mazāk kā pieci gadi un valsts pārvaldē ne mazāk kā divi gadi, kā arī jāpiemīt labām zināšanām administratīvajās tiesībās un procesā un jābūt zināšanām par nekustamā īpašuma vērtēšanu, reģistrāciju, mērniecību un citiem dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem.

Uz šo amatu var pieteikties kandidāts, kam ir zināšanas par Eiropas Savienību (ES), izpratne par budžetu un finanšu vadību un VZD darbību un attīstību, augsta atbildības sajūta, spēja argumentēt, kā arī labas komunikācijas prasmes.

No šī gada 1. janvāra Valsts zemes dienests (VZD) optimizācijas vārdā pārcēlis Dobeles, Tukuma, Ogres, Alūksnes, Valkas, Ludzas un Krāslavas birojus uz tuvējām pilsētām.

To Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica VZD ģenerāldirektore Agnese Kveska. Minētie biroji pērn strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem un VZD sola, ka klienti nezaudēs sniegto pakalpojumu kvalitāti un visi nepieciešamie dokumenti iedzīvotājus tāpat kā līdz šim sasniegs noteiktajos termiņos. Sakarā ar notikušo optimizāciju savu neapmierinātību pauda Alūksnes domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, uzsverot, ka bez savas automašīnas Alūksnes iedzīvotāji dienas laikā uz 36 km attālo Gulbenes VZD nodaļu izbraukāt nevar. Darbu ir zaudējuši arī 6 Alūksnes VZD biroja darbinieki, kas nelielā pilsētā ir nozīmīgs zaudējums, turklāt runa jau nav tikai par VZD, Alūksni esot pametušas arī citas valsts pārvaldes iestādes, kas principā nozīmē, ka jau tā mazāk attīstītie Latvijas rajoni tiek atstāti izmiršanai. Līdz galam nav noskaidrots arī jautājums ar Alūksnes VZD biroja telpām, par kurām noslēgts nomas līgums uz 7 gadiem un kura laušana valstij draud ar ievērojamiem soda procentiem.

Ministru kabinets (MK) piekritis no amata atbrīvot Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektori Agnesi Kvesku, DB informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laura Pakalne.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka lēmumu par pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata ministrs pieņem, pamatojoties uz MK lēmumu.

Šā gada 8. martā TM tika saņemts A.Kveskas iesniegums, kurā lūgts atbrīvot viņu no VZD ģenerāldirektores amata pēc pašas vēlēšanās sākot ar šā gada 19. martu. A.Kveska VZD vadīja kopš 2008. gada 7. jūlija.

Savukārt VZD ģenerāldirektora pienākumus uzdots pildīt Kadastra un reģistru departamenta direktorei Maijai Bērziņai.