Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Valsts policijā (VP) saistībā ar vairāku tās darbinieku aizturēšanu sākta dienesta pārbaude, kā arī uz tās laiku atstādināts Galvenās administratīvās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks Ints Žukovskis.

Iekšējās drošības birojs (IDB) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu aizturējis VP Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieku Armandu Možeiko un vēl trīs VP darbiniekus.

VP priekšnieks Ints Ķuzis ar Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību norādīja, ka katra policista aizturēšanu aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu VP un viņš, kā iestādes vadītājs, vērtē kā ārkārtas situāciju, jo ir nepieņemami, ja policists tiek turēts aizdomās par noziegumu. «Vēl jo vairāk, ja aizturētais ir nevis izpildītājs, bet vadītājs, kura pienākums ir ne tikai godprātīgi veikt savus darba uzdevumus, bet arī organizēt padoto darbu un kontrolēt tā izpildi,» uzsvēra VP priekšnieks.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis trīs personas - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieku un divas privātpersonas, no kurām viena ir bijušais Valsts policijas darbinieks, aģentūru LETA informēja IDB.

IDB rīcībā ir informācija, ka kukuļdevējs, kura interesēs tika izbeigta pret viņu sāktā administratīvā lieta, ar starpnieka palīdzību deva kukuli Valsts policijas amatpersonai.

Visām trim personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā policijas darbiniekam piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus.

Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju IDB nesniedz.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ar preses pārstāves Simonas Grāvītes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka jebkura policijas darbinieka aizturēšana aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir ārkārtas gadījums, kas ietekmē policijas reputāciju.

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Pēc gandrīz 40 gadu ilga dienesta Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pieņēmis lēmumu atstāt dienestu ar šā gada 10. februāri, par ko informējis arī iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, informē VP.

"Katra gada nogalē es izvērtēju padarīto, to, kas izdarīts un pārdomāju nākamajā gadā veicamos darbus. Pērnā gada nogalē es pēc gandrīz 40 gadu dienesta pieņēmu lēmumu atstāt dienestu," saka I. Ķuzis.

"Valsts policijas priekšnieka amatā esmu bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu, un ar pilnu atbildību varu teikt - gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs. Pēdējos gados esam paveikuši milzīgu darbu pie policijas nākotnes veidošanas un mana pārliecība - jaunā policija ir jāveido jaunajam policijas priekšniekam. Un arī manā dzīvē ir pienācis laiks aizvērt šo, man ļoti nozīmīgo lapaspusi, lai varētu atvērt jaunu," pamato I.Ķuzis.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Pagājušajā gadā pašnāvību izdarījuši seši Valsts policijas (VP) darbinieki un tas ir nebijis gadījums VP vēsturē, šodien Valsts policijas gada pārskata sanāksmē paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

«Ļoti satraucošs skaitlis,» situāciju komentēja Ķuzis.

Ņemot vērā šo situāciju, VP organizēja vairākas sanāksmes un konsultējās ar psihologiem, lai saprastu iemeslus, kāpēc likumsargi nolēma labprātīgi šķirties no dzīves.

«Secinājām, varēja redzēt un saprast, ka šiem cilvēkiem kaut kas nebija kārtībā,» norādīja Ķuzis, uzsverot policijas struktūrvienību vadītāju lomu tajā, lai viņi sekotu, kas notiek ar padotajiem.

Policija, analizējot savu kolēģu pašnāvības gadījumus, secinājusi, ka tām pamatā bijuši sociāli ekonomiskie apstākļi, proti, kredīti, atkarības, problēmas ģimenes dzīvē.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Valsts policijai (VP) joprojām nav izdevies panākt pagaidu vienošanos ar uzņēmumu V-Traffic (iepriekš - Vitronic Baltica un partneri) par fotoradaru darbības atsākšanu, aģentūru LETA šopēcpusdien informēja VP preses pārstāve Lita Juberte. Tas nozīmē, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem šodien vēl neatsāks darboties.

Sarunas turpinās un, līdzko būs jaunumi, sabiedrība par tiem tiks informēta, piebilda Juberte.

Kā aģentūrai LETA, atsaucoties uz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP), sacīja viņa padomniece Daiga Holma, VP un V-Traffic turpina meklēt abām pusēm pieņemamus pagaidu vienošanās nosacījumus, taču, ja arī tādi netiks panākti, «šī līguma noslēgšana nav pašmērķis.»

Kā iepriekš skaidroja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, vienošanās līdz pagājušās nedēļas piektdienai netika noslēgta, jo abas puses neesot spējušas nākt pie kopsaucēja par «principiālām lietām». Strīdi neesot par samaksu, atklāja Ķuzis. Ņemot vērā, ka policijai jau ir rūgta pieredze, šajā gadījumā dienesta vadība grib noslēgt tikai tādu līgumu, kas būtu izdevīgs valstij un tās nodokļu maksātājiem, un lai nepastāvētu nekādi riski.

Valsts policija (VP) nav guvusi apstiprinājumu pilnsabiedrības A26 spējai izpildīt automašīnu iepirkuma procedūras rezultātā uzņemtās līgumsaistības, tāpēc policija nolēmusi vienpusēji atkāpties no līguma, šodien žurnālistiem paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Tāpat policija aprēķinājusi maksimālo līgumsodu 63 588 eiro, kas būs jāsedz automašīnu piegādātājam. Pilnsabiedrība šo līgumsodu uzaicināta segt līdz 6.februārim.

Šāds lēmums attiecas tikai uz 17 Citroen markas automašīnām, kuras neatbilst prasībām. Automašīnas policija atdos atpakaļ piegādātājam un, visticamāk, izsludinās jaunu konkursu. Spēkrati pilnsabiedrībai jāpārņem no 6.februāra.

«Ir bijušas vairākas tikšanās ar komersantu, taču diemžēl nekādas praktiskas darbības, kas būtu vērstas uz jautājuma sakārtošanu no komersanta puses nav saskatāmas. Es kā VP priekšnieks šodien parakstīju vēstuli komersantam par vienpusēju atkāpšanos no līguma un līgumsoda aprēķināšanu ar 6.februāri,» sacīja Ķuzis.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kā arī Valts Policijas priekšnieks Ints Ķuzis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka arī viņi ir saņēmuši fotoradaru soda kvītis, jo pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu. Sods bijis 10 Ls.

R. Kozlovski radars «noķēris» uz Jūrmalas šosejas pie lielveikala Spice. Savukārt I. Ķuzis norādīja, ka saņemto soda kvīti esot uztvēris kā nopietnu brīdinājumu, ka darot kaut ko nepareizi. Tāpēc pēc tās saņemšanas apmeklējis Drošas braukšanas skolu.

DB jau rakstīja, ka Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā izvērtēs iespēju fotoradarus no Vācijas ražotāja Vironic atpirkt. Ja valsts panāks vienošanos par fotoradaru atpirkšanu, tad līdzekļi šim mērķim tiks rasti vēl šī gada budžeta ietvaros, atsevišķās pozīcijās naudu pārdalot, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis šogad sola būtiski mainīt Ceļu policijas darbu, proti, policija vairs neslēpšoties krūmos, bet vairāk būšot uz ielām un palīdzēšot grūtībās nonākušiem šoferiem.

VP priekšnieks šodien VP gada pārskata sanāksmē norādīja, ka uz sabiedrību vērsts policijas darbs ir viena no VP prioritātēm un tas tiks ieviests arī Ceļu policijā.

Ķuzis šonedēļ parakstījis dokumentu par Ceļu policijas darba organizācijas maiņu. Jaunā darba organizācija izpaudīsies tādā veidā, ka ceļu policisti vairāk nodarbosies ar negadījumu noformēšanu un satiksmes problēmu ātru atrisināšanu, piemēram, regulējot satiksmi kādos «satiksmes grūtības punktos, nevis atradīsies krūmos, lai atrastu pārkāpumus».

Ķuzis cer, ka satiksmes drošības uzlabošanai policija šogad spēs noslēgt iepirkumu konkursu par pārvietojamo fotoradaru iegādi. Tāpat plānots iegādāties netrafarētās automašīnas, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija turpinās uzstādīt pārvietošanos fotoradarus.

Valsts policijai joprojām ir darbinieku iztrūkums, un patlaban tas ir 700 policistu apmērā, tādējādi sagaidāms, ka šogad darbā tiks pieņemti vairāki simti jauno policistu, norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes gan arī sacīja, ka visus izstrūkstošos policistus patlaban darbā nevarot pieņemt, jo tam šobrīd nepietiekot līdzekļi.

I. Ķuzis arī skaidroja, ka 2013. gadā Valsts policijas finansējums ir iepriekšējā gada līmenī, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka šogad policija kaut ko nevarētu izpildīt.

Ķuzis arī apgalvoja, ka pēdējā laikā arī samazinājies to policijas darbinieku skaits, kas nolemj pamest likumsarga darbu, lai dotos, iespējams, ienesīgākās darba gaitās.

Valsts policija (VP) jau vairākus mēnešus neizmanto savus četrus fotoradarus, kas nozīmē, ka ātruma pārkāpējus Latvijā vairs nefiksē neviena šāda mērierīce, jo 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants, vēsta portāls la.lv.

VP priekšnieks Ints Ķuzis teica, ka 2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie fotoradari vairs netiek izmantoti divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādājot.

«Tiklīdz normatīvās izmaiņas tiks ieviestas, tā mēs uzreiz liksim atkal virsū. Ziemā šīs jau krietni nolietotās mērierīces nestrādā. Privātā komersanta fotoradari varēja strādāt, bet mūsējās gan ne,» atzina Ķuzis.

Ķuzis gan mierina, ka autobraucēju ātruma kontrolē tiek izmantoti rokas radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces.

Valsts policija satiksmes drošības uzraudzībā saņēmusi ne tikai jaunas netrafaretās Škoda un Subaru markas automašīnas, bet arī trafarētus busiņus Renault.

Valsts policijas vadība šodien automašīnu prezentācijas pasākumā skaidroja, ka ir iegādāti ne tikai 40 jaunas tumšas krāsas netrafarēti Subaru Forester apvidus automobiļi un Škoda Superb markas spēkrati, bet arī trafaretās automašīnas - 45 Opel Mokka, 46 Škoda Octavia un 15 mikroautobusi Renault Traffic.

Visas iepriekšminētās automašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, lai konstatētu ātruma pārkāpējus.

Viens no būtiskākajiem akcentiem automašīnas parka papildināšanai ir tieši Subaru Forester un mikroautobusi Renault Traffic. Policijas vadība nenoliedz, ka šādas markas izvēlētas, lai sajauktu kārtis un satiksmes noteikumu pārkāpēji nedomātu, ka ceļu policija pārvietojas tikai ar pāris konkrētu marku spēkratiem. Tāpat sabiedrība uzskatot, ka ar Opel Mokka automašīnām pārvietojas vien iecirkņu inspektori, taču tagad ar tiem kontrolēs arī satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Šonedēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša īrētajā dzīvoklī Rīgā notikusi ielaušanās un zagļi nozaguši datoru, kurā neesot atradusies klasificēta informācija.

Kā aģentūrai LETA apliecināja SAB pārstāve Iveta Maura, Maizītim ticis nozagts viņa privātais dators.

Par notikušo informēta Valsts policija (VP), kas veic izmeklēšanu.VP priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka zādzība notikusi pirms vairākām dienām un bez datora paņemti vēl pāris nebūtiski priekšmeti.Policijā sākts kriminālprocess.Pēc Ķuža rīcībā esošās informācijas, rajonā, kurā dzīvo Maizītis, dzīvokļa apzagšanas iepriekš nav notikušas.Konkrētas versijas par notikušo Ķuzis atturējās minēt, taču norādīja, ka šādā gadījumā nevarot izvirzīt vienu versiju.

Protams, ka dzīvokļu apzagšanas ir iecienīts nozieguma veids, bet vispirms ir jāsaprot kāpēc šāds noziegums noticis. Policija tagad izmeklēs, uzsvēra Ķuzis.

Advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis noliedza publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par policijas gausību lietas izmeklēšanā un uzsvēra, ka katru dienu un stundu Bunkus izmeklēšanas lietā notiek darbības, kas jau ir novedušas pie rezultāta.

«Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis,» atbildēja Ķuzis.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņojumos medijiem uzsvēris, ka viņa ģimene nav apmierināta ar policijas darbu, jo uzskata, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizē likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis, un saistībā ar notikušo tiks vērtēta arī Feierābenda priekšnieka, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Arta Velša, atbildība.

Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ir sākts kriminālprocess par kukuļošanu. Aizturēšana notikusi saistībā ar vienu no Kārtības policijas pārvaldes pārziņā esošajām licencēšanas jomām.

Mūrnieks apstiprināja, ka visām četrām lietā iesaistītajām personām, tostarp abām policijas amatpersonām, kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. LETA jau vēstīja, ka abas policijas amatpersonas ir Feierābends un Kārtības policijas pārvaldes inspektors Ilmārs Plētiens. Mūrnieks atteicās izpaust, kas ir abas pārējās personas.

Likumpārkāpumi esot konstatēti nesen un «summa mērāma tūkstošos eiro», taču tie nav desmit tūkstoši, norādīja Mūrnieks.

Bolderājā, Stūrmaņu ielā 33A, trešdien atklāts jaunuzceltais Valsts un Rīgas pašvaldības policijas iecirknis, informē Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Jaunuzceltā policijas iecirkņa būvniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica PS LNK INDUSTRIES Partnership”par nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļu likmes.

Jaunais valsts un pašvaldības policijas iecirknis ir izvietots 2541 kvadrātmetru lielā teritorijā, kurā ir izveidotas arī 15 autostāvvietas policijas vajadzībām un 10 iecirkņa apmeklētājiem. Teritorijā ir ieklāts bruģis gandrīz 1120 kvadrātmetru platībā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana ar zālienu un apstādījumiem 624 kvadrātmetru platībā.

«Policijas iecirknis ir izveidots vienstāva ēkā ar kopējo platību 513 kvadrātmetri. Kopumā ēkā ir 40 telpas, no kurām lielākā daļa ir domātas policiju darbiniekiem, kā arī 2 pagaidu aizturēšanas kameras, nopratināšanas un aizturēšanas telpa, kā arī katlu, servera un dušas telpas. Ēkā ieskaitot darbiniekus vienlaicīgi var atrasties 100 cilvēki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā izvērtēs iespēju fotoradarus no Vācijas ražotāja Vironic atpirkt, nolēma valdība.

Laiks nepieciešams, lai neatkarīgs auditors veiktu 57 esošo mērierīču – 27 stacionāro un 30 pārvietojamo fotoradaru – izvērtējumu, pēc slēgtās valdības sēdes sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, piebilstot, ka valsts nevēlas pārmaksāt par šo aktīvu cenu, turklāt netiks pirkts bizness kā tāds. Jebkurā gadījumā runa nav par 10 milj. Ls, tā ministrs, pagaidām nenosaucot iespējamos valsts izdevumus fotoradaru iegādei.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, tiks runāts arī ar V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica) par pagaidu līguma slēgšanu un esošo ierīču izmantošanu. Ja tiks panākta vienošanās par fotoradaru pirkšanu, tad ar fotoradarem šobrīd strādājošie darbinieki varētu turpināt darbu, jo ir pienācīgi apmācīti, tā viņš.