Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, šodien preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

«Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu Radošā Latvija.

«Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to - es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (VL-TB/LNNK) divu nedēļu garajā komandējumā Austrālijā ir strādājusi un izskanējušie pārmetumi ir nepamatoti, šorīt Latvijas Radio sacīja pati ministre.

Viņa norādīja, ka katru otro gadu Austrālijas latvieši rīko kultūras dienas, kas pēc būtības ir dziesmu svētki. Ministre uzsvēra, ka Latviešu dziesmu svētki ir cilvēces meistardarbs un ir iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā, un viņa, kā UNESCO Latvijas prezidente, dziesmu svētkos piedalās vai tie notiktu Balvos, vai Adelaidā.

Ministre noraidīja apgalvojumus, ka komandējums izmantots kā atvaļinājums, un uzsvēra, ka svarīgs ir izdarītais darbs nevis komandējumā pavadītais laiks. Ministre atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijā notiks visu latviešu biznesa forums un Austrālijā ir ļoti slaveni radošo nozaru pārstāvji – arhitekti, dizaineri, ar kuriem pārrunāts, kā kopīgi veidot radošo nozaru forumu Rīgā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Apgalvojums, ka ministre Žaneta Jaunzeme-Grende komandējumā uz saulaino Austrāliju devusies bez neviena palīga, izrādījies patiesībai neatbilstošs, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Morālu un fizisku atspaidu vizītes gaitā kultūras ministrei sniedzis viņas dzīvesbiedrs Ants Grende. Piemēram, viņš palīdzējis uz pasākumiem nest somas, grāmatas un prezentāciju diskus.

Papildu finansiālu slogu valsts budžetam vīra piebiedrošanās ministrei neesot radījusi, jo ceļabiedrs finansēts no ģimenes, nevis valsts budžeta. Tā Neatkarīgajai apgalvojusi gan ministre, gan viņas vadītā ministrija, gan arī pats ceļojumā pieaicinātais vīrs: «Ministrija par mani neko nemaksāja. Es sedzu visu pats.»

«Ja Lato Lapsa šobrīd rosina pret Kultūras ministriju uzsākt kriminālprocesu, jābrīnās: tika nopirktas svētku laikā iespējami lētākās biļetes maršrutā Rīga–Frankfurte–Sidneja–Adelaida, mēs lidojām 23. decembrī, jo galapunktā vajadzēja nokļūt vajadzīgajā datumā, nevis tad, kad ministrei būtu ērtāk. Dzirdēju sev adresētus pārmetumus – tas esot bijis tūrisms. Nu kāds tūrisms?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par Austrālijas komandējuma skandālu, sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Desmit dienas dzīvot vienā pilsētā, kur valda 40 grādu karstums – tā nav nekāda atpūta, un to naudu, ko ieguldīja mūsu ģimene, lai mēs varētu būt kopā Ziemsvētkos un Jaungadā, mēs varējām notērēt daudz saprātīgāk, teiksim, atpūšoties divas nedēļas kaut kur Latvijā,» viņa uzsvērusi.

Kā rakstīts, stiprinot dzimtenes saites ar diasporu, kultūras ministre no Ziemassvētkiem līdz pat 5. janvārim atradās Austrālijā. Saistībā ar neoficiālo informāciju par veidu, kādā lidojumam uz Austrāliju un atpakaļ varētu būt iegādātas aviobiļetes Ž. Jaunzemei-Grendei un viņas dzīvesbiedram Antam Grendem, portāls Pietiek.com otrdien vērsās ar iesniegumu Valsts policijā. Policijai lūgts sākt kriminālprocesu, lai izvērtētu informāciju par iespējamu noziegumu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir nepatīkami pārsteigts par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) rīcības stilu saistībā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadības maiņu, nelaiž viņu uz semināru Igaunijā un sola «nopietnu sarunu».

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke atklāj, ka jo īpaši Dombrovskis pārsteidz tas, ka ministre šādi rīkojusies, slimojot. Ministre gan trešdien atsūtījusi premjera birojam informāciju, ka vairs nav slima, un līdz ar to bijusi tiesīga parakstīt rīkojumu par LNO līdzšinējā direktora Andreja Žagara atbrīvošanu no amata.

Vienlaikus ministre arī lūgusi premjeram viņu nosūtīt komandējumā, taču Dombrovskis šo rīkojumu neparakstīs un neļaus ministrei doties uz semināru Igaunijā.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā notiks premjera un kultūras ministres saruna, kas būšot «visai nopietna».

Jau ziņots, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ministre jaunajai valdei ļāvusi piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Kultūras ministre Agnese Logina pieņēmusi lēmumu atkāpties no ministres amata, informē Kultūras ministrija.

Ministre beigs pildīt amata pienākumus 17. jūnijā.

‘’Nozarē esam uzsākuši svarīgas reformas, un man bija liels gods un atbildība kalpot Latvijai un tās iedzīvotājiem. Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata. Vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu nenogurstošo darbu un atbalstu, kā arī visiem, kas ticēja mūsu kopīgajam darbam. Es turpināšu kalpot labākas, saliedētākas, drošākas sabiedrības attīstībai,’’ uzsver Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina.

Agnese Logina stājās kultūras ministres amatā 2023. gada 15. septembrī. Ministrija šajā posmā ir izveidojusi Mediju politikas pamatnostādnes un uzsākusi sabiedrisko mediju apvienošanas procesu. Papildu finansiālais atbalsts sniegts bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmām, mākslinieku un kolektīvu atalgojumam, kā arī sabiedrisko mediju kapacitātes celšanai un reģionālā satura izveidei. Ministrija veicinājusi drošas mācību vides veidošanu un pārvaldības kultūras maiņu kultūrizglītības iestādēs. Pieņemti vairāki īpaši nozīmīgu ēku atjaunošanas projekti, tai skaitā Jaunā Rīgas teātra ēka, Latvijas Leļļu teātra ēka, kā arī Rīgas pils pirmā kārta, kur drīzumā jau atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un arī atrisināts gadiem iestrēgušais Stūra mājas nākotnes jautājums, lai nodrošinātu, ka ekspozīcijas darbs netiek traucēts. Ir iesākts darbs Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai. Tāpat pieņemts gala lēmums Rīgas filharmonijas metu konkursā, kā arī sperti soļi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidei.

Ar citātu «Domājiet par mani, ko jūs gribat, es par jums nedomāju vispār!» kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende vērsusies pret vardarbību internetā un sociālajos tīklos, kuros atsevišķi cilvēki anonīmā un aizvainojošā veidā izsmej savus līdzcilvēkus, nevis pret sabiedrību kopumā.

Tā Jaunzemens-Grendes vārdā Latvijas cilvēkiem, kuriem ziņu aģentūras BNS ziņa un tajā iekļautais citāts varēja radīt iespaidu, ka ministrei nav svarīgs sabiedrības viedoklis, atvainojas ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

«Diemžēl Latvijā jau ilgstoši pastāv situācija, ka vienīgais veids, kā «cīnīties» ar šiem anonīmajiem aizvainojumiem, ir mēģināt tos neņemt vērā un nedomāt par tiem vispār. Taču, tas, protams, neatrisina situāciju. Neskatoties uz līdzšinējiem mēģinājumiem šo vardarbību internetā ierobežot, panākumu nav bijis,» paziņojumā medijiem pauž ministre.

«Jebkurai amatpersonai ir vērtīgi saņemt kritiku, taču šai kritikai ir jābūt par lietas būtību un idejām, konstruktīviem priekšlikumiem un pretenzijām, nevis rupjai līdzcilvēku aizskaršanai. Diemžēl šos vardarbīgos komentārus lasa arī bērni un jaunieši, kuri ir Latvijas nākotnes sabiedrības veidotāji, un mums visiem var nākties nožēlot, ja viņu pasaules uzskats veidojas šādā naida pilnā un agresīvā vidē. Es aicinu ikvienu cilvēku aizdomāties un būt atbildīgiem par to, ka katrs mūsu paustais vārds un doma, pat anonīmā veidā, ietekmē mūsu valsti un tās kopējos panākumus, pēc kuriem mēs tik ļoti tiecamies,» tā ministre.

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicina bijušo kultūras ministru un premjera padomnieku Intu Dālderi atvainoties par piektdien publiski paustajiem nepatiesajiem un aizskarošajiem apgalvojumiem saistībā ar Kultūras ministrijas un ministres darba novērtējumu

Kā norāda ministres pārstāve Ieva Līne, Dāldera izteikumi «ne tikai maldina nozares cilvēkus un sabiedrību kopumā, bet arī var negatīvi atsaukties uz labu rezultātu sasniegšanu nozarei vitāli svarīgos jautājumos».

Dālderis telekompānijai LNT piektdien sacīja, ka strīdi i ar kultūras nozari ir viss kultūras ministres darba saturs, jo nekādu citu paveiktu darbu nav.

Dālderis kultūras ministri kritizēja par to, ka brīdī, kad pirmo reizi pēdējo gadu laikā valdībā tika lemts par budžeta palielināšanu un bija iespējas pacīnīties par naudu savai nozarei, viņa atradās ārpus valsts un šo svarīgo uzdevumu veica tieslietu ministrs, kurš pats valdībā bija tikai pirmo nedēļu.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

«Man ir jāatzīst, ka «ABLV Bank» darbības apturēšana ir nesusi lielu skādi Latvijas kultūrai un kultūras mecenātismam, jo faktiski darbību ir apturējis ne tikai ABLV labdarības fonds, bet arī Ināras un Borisa Teterevu fonds, jo arī šī fonda līdzekļi šobrīd ir iesaldēti «ABLV Bank» likvidācijas procesā,» kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Melbārde norādīja, ka daudzas kultūras iestādes pašlaik cieš, jo paļāvās uz šo fondu atbalstu. «Gan Kultūras ministrijai un tās iestādēm, gan arī citām neatkarīgām institūcijām, kas gadiem ilgi bija cieši sadarbojušies ar šiem diviem fondiem, šobrīd ir ļoti grūts gads, jo jādomā, kā šos zaudējumus, kas ir radušies, segt. Tas nav vienkārši,» skaidroja ministre.

Viņa sacīja, ka cieš lieli projekti, tostarp plānotā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide: «Jāatzīst, ka šobrīd uz jautājuma zīmes ir ļoti liels mecenātisma projekts, kur ir apvienojušies arī šie divi nosauktie mecenāti – tas ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Kas notiks tālāk, ir grūti pateikt. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, kā šis likvidācijas process virzīsies uz priekšu.»

11.novembra krastmala nav «īpaši sakrāla vieta», pretējā gadījumā tajā nebūtu pieļaujama ne tikai Jaunā viļņa diskotēka, bet arī virkne citu pasākumu, Rīgas domes priekšsēdētāja viedokli pauž viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Izrādās krastmala ir īpaši sakrāla vieta. Tur atļauts tikai pārvietoties ar automašīnām, veidot sastrēgumus vai parkoties, lai kāds nejustos aizskarts. Interesanti, vai maratons skaitās valstisks pasākums? Vai arī to vajag aizliegt? Un Go Blonde? Es, protams, saprotu, ka [Kultūras] ministre [Žaneta Jaunzeme-Grende] labprāt redzētu Rīgā grupu U2, bet viņi pie mums diemžēl nebrauc,» pauda Ušakovs, tādējādi dodot sarkastisku mājienu par kultūras ministres uzstāšanos Pasaules koru olimpiādē Sinsinati, kuras video ir plaši apspriests sociālajos tīklos - cilvēki ironizē, ka uzrunā visai vājā angļu valodā Jaunzeme-Grende uz Latviju uzaicinājusi ne vien pasākuma dalībniekus, bet arī grupu U2.

Vaicāta par to, kad, viņasprāt, sevi spēs atpelnīt finansiāli tik ietilpīgs projekts kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende bijusi pārliecināta, ka tas notiks jau līdz 2018. gadam.

Par to šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Ņemot par piemēru citas pilsētas, kas realizējušas tikpat grandiozus projektus, nozares vadītāja uzsvērusi: jau nākamgad Mūkusalas ielā parādīsies jaunas kafejnīcas, hosteļi, veikali, kas piesaistīs bibliotēku apmeklējošos jauniešus.

«2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gadā – Gaismaspils būs Eiropas prezidentūras centrālais birojs, šobrīd Rīga ar Krakovu cīnās par tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas jauniešu dienas,» pasākumus, kas Nacionālajai bibliotēkai piesaistīs tūristus, sacījusi Ž. Jaunzeme Grende.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izmantojot Koko Šaneles citātu «Domājiet par mani, ko jūs gribat, es par jums nedomāju vispār», likusi sarosīties arī sociālo tīklu entuziastiem, kas jau paspējuši izveidot un publicēt ironiskas ilustrācijas.

Viena no šādām ilustrācijām «klejo» Facebook, kur kultūras ministrei piedēvētas smaržas «Žanel».

Jau ziņots, ka kulūras ministre, atspēkojot kritiku par komandējumu Austrālijā, žurnālistiem izteica Koko Šaneles citātu «Domājiet par mani, ko jūs gribat, es par jums nedomāju vispār». Vēlāk ministre nāca klajā ar atvainošanās paziņojumu, kurā viņa skaidro, ka ar citātu esot domāta vēršanās pret vardarbību internetā un sociālajos tīklos, kuros atsevišķi cilvēki anonīmā un aizvainojošā veidā izsmej savus līdzcilvēkus, nevis pret sabiedrību kopumā.

Jau ziņots, ka plašu mediju un sabiedrības uzmanību izraisīja ministres komandējums Austrālijā.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.