Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.
Pats jaunsaimnieks runāt nepiekrīt: «Kur žurnālisti bija tad, kad viss sākās, kad vēl varēja ko mainīt?» Savukārt V. Lene pauž neizpratni, kāpēc «reāli kvalitatīvu cūkgaļu» vajadzēja sadedzināt, kā to lika PVD: «Ja cilvēku veselībai gaļa nebija bīstama, vai no tās nevarēja pagatavot, piemēram, konservus? Konkrētajā saimniecībā tika iznīcinātas 20 tonnas!» Pikta ir arī Robežnieku, Indras un Piedrujas pagasta pārvalžu vadītāja Ērika Gabrusāne: «Mūsu puses saimniecībās cilvēki sabijās no PVD draudiem un izkāva daudzus desmitus veselu cūku, pretī saņemot smieklīgas kompensācijas. Kas ir 1,10 eiro par kilogramu gaļas - ne mākslīgi uzblīdinātas atšķirībā no lielajām fermām, bet kvalitatīvas? Daži, kuri iespītējās un veselās cūkas neizkāva, tagad ir ieguvēji, jo nu PVD savus draudus mīkstinājis. Tā visa ir politiska afēra, lai Latgale panīktu! Taču mēs nepadosimies!» Līdzīgās domās ir arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS): «Tā ir Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas lielo cūkaudzētāju sazvērestība. Mazās Latgales saimniecības viņiem bija kā dadzis acī, jo ar pašu audzēto gaļu baroja savas ģimenes, radus, kaimiņus, kas līdz ar to citu nepirka. Viņu ražojums arī smaržoja un garšoja citādi.»
Pievakarē, kad Diena ierodas pie Ludzas novadā lielākās cūku fermas Cirmas bekons vārtiem, cits pēc cita pa tiem iziet melni nostrādājušies strādnieki. Šķērsojuši dezinfekcijas paklājus, runāt piekrīt vien daži, un arī viņi vārdos ir skopi: «Viss ir baisi, man te maz atlicis strādāt - ko vēl lai saka?» Kāds kungs labākajos gados, iestumjot savu mopēdu, noteic: «Uz šīs fermas turas viss mūsu ciemats, bet daudzi jau atlaisti. Ko tām ģimenēm ēst, kā izskolot bērnus?» SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Oskars Liepiņš atklāj, ka viņa kompleksā ĀCM netika konstatēts, taču tik un tā nācās izkaut pustūkstoti sivēnmāšu: «Eiropas regula aizliedza pārdot sivēnus uz Poliju, kas bija mūsu lielākais noieta tirgus. Lai gan Polijas PVD uzskata, ka viss kārtībā un gaļa ir droša, biznesa partneriem to izskaidrot ir grūti, viņi atsakās pirkt. Līdz ar to nav kur likt sivēnus - kūtis ir tik lielas, cik ir, un vairāk uzturēt un nobarot nevaram. Audzētavā atstājām 700 sivēnmātes un šobrīd produkciju realizējam tikai vietējā tirgū.» Valdības solītās kompensācijas par nokautajām sivēnmātēm vēl neesot saņemtas, un saimnieks izvairās spriest par to apmēra taisnīgumu, tikai piebilst: «Uzņēmumu neglābj, bet pārstrukturizēties ļauj.» Jautāts, vai nav apsvēris domu biznesu diferencēt, O. Liepiņš atklāj, ka mēģināšot iet vēl tālāk un pārorientēties pavisam - uz liellopu vai putnu audzēšanu: «Cūkkopība ir specifiska nozare, visā ES ir tā - ja audzē cūkas, tad ne uz ko citu nespecializējas, izņemot vienīgi graudus.»
Kamēr Latgales puses uzņēmēji skaita cūku mēra sērgas radītos zaudējumus un desmitiem ģimeņu nonākušas izmisumā pēkšņā bezdarba dēļ vai tāpēc, ka nebūs ko likt galdā vai vest uz tirgu pārdošanai, kādam ĀCM bijis ienesīgs rūpals. Tostarp - veterināro zāļu lieltirgotavām, kur PVD ieteicis pirkt dezinfekcijas līdzekļus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtam Bior un pašam PVD.
Plašāk lasiet pirmdienas, 22. septembra, laikrakstā Diena!
