Rosseļhoznadzor liegums ievest zivju konservus Krievijā nozarei ir smags trieciens, runā ne tikai par darbinieku atlaišanu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Drīz būs pagājis mēnesis, kopš Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor izsludināja aizliegumu visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Kaut gan labu laiku runāts par jaunu tirgu meklēšanu, to zivrūpniecības nozarē izdarīt nav viegli. Latvijas šprotes Krievijā tiek uzskatītas par kultūrvēsturisku produktu, un citās valstīs mīlestību pret tām iekarot ir ļoti grūti.
Kaut gan kā oficiālais produkcijas lieguma iemesls tiek minēts paaugstināts benzopirēna daudzums produkcijā, nozare signālu sapratusi – šis lēmums ir saistīts ar sankcijām, jo produkcija netiek ņemta pat no kuģiem, kas zvejo okeānā un no benzpirēna stāv pa gabalu.
«Skaidrs, ka nekas tāds nebūtu noticis, ja nebūtu šāda saspīlējuma Eiropas un Krievijas attiecībās,» Dienai norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Patlaban tiek gatavota atbilde uz Krievijas lēmumu, kas uzraudzības dienestam tiks nosūtīta šonedēļ. Tālāk paredzēts sēsties pie sarunu galda, bet vēl nav zināms, ar kāda līmeņa personām no Krievijas puses. «Savu mājasdarbu noteikti izdarīsim, bet to fonu, uz kura pamata šāds lēmums pieņemts, mēs noteikti nespēsim mainīt,» teic D. Šmits.
Latvijā reģistrēts 21 uzņēmums, kas ražo konservus. Kad tika ieviests embargo, darbu turpināja 19 uzņēmumu, 14 no tiem uz Krieviju eksportēja vairāk nekā 50% savas produkcijas. Turklāt pieciem uzņēmumiem lielvalsts bija teju vienīgais eksporta tirgus, uz ko tika sūtīts vairāk nekā 80% saražotā. Tieši šie pieci uzņēmumi, kuru vārdus pagaidām neviens oficiāli nenosauc, patlaban piedzīvo lielāko krīzi. Zināms, ka riska zonā atrodas arī Ventspils zivju konservu kombināts, kas īsi pēc Rosseļhoznadzor paziņojuma plānoja slēgt ražotni. Uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns Dienai gan uzsver, ka par bankrotu nevar būt ne runas. Kaut arī šis laiks uzņēmumam nav viegls, tas dara visu iespējamo, lai izķepurotos. «Mēs patlaban darbojamies, drīz dosimies īsā atvaļinājumā, pēc tam augustā atkal sāksim ražot. Bankrots neietilpst mūsu plānos, mēs cītīgi strādājam citos virzienos, meklējam jaunus tirgus. Jūlijā mēs ražosim ne tikai esošajiem eksporta tirgiem, bet arī jaunajiem,» stāsta I. Klindžāns. Uzņēmums pirmo reizi gatavojas nosūtīt savu produkciju uz Dāniju, Vāciju un Austriju.
Pagaidām runa ir par maziem apjomiem, un tie, protams, nespēs atsvērt Krievijas tirgus liegumu. «Tas, kas notiek, protams, nav labi. Taču labi ir tas, ka mums ir idejas, pie kurām strādāt. Ir varianti, kuru īstenošanai vajadzīgs laiks. Es zinu, ka būs smagi, būs jāpievelk jostas, bet par bankrotu mēs pagaidām nerunājam,» stāsta I. Klindžāns un norāda, ka tirgus kopumā ir ļoti neprognozējams un neviens nevar pateikt, kas notiks pēc mēneša vai diviem.
Plašāk lasiet rakstā Krievijas dēļ degunā sitas bankrota vēsmas ceturtdienas, 2.jūlija laikrakstā Diena (6.,7.lpp)!