Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Kā ziņots, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Rosseļhoznadzor oficiālu paziņojumu, ka noteikts pagaidu aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai tika dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests šodien telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto, norādīja Meistere.

Pēc viņas teiktā, saskaņā ar Rosseļhoznadzor pausto, gala ziņojuma sagatavošana prasīšot vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Lai saistībā ar zivju konservu kvalitāti inspicētu Latvijas ražošanas uzņēmumus, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, šodien Latvijā ieradušies četri Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju Krievijas inspektoru pārbaužu sarakstā iekļauti uzņēmumi Gamma A, Unda, Rānda, Līcis 93 un Roja F.T.C..

Tāpat zināms, ka delegācijas vidū nav inspektoru no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas, kā iepriekš tika ziņos. Latvijā ieradušies dienesta inspektori no Murmanskas, Brjanskas un Tjumeņas apgabaliem.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis apliecināja, ka Krievijas inspektoru vizīte ilgs līdz nedēļas beigām, savukārt vēl četri zivju pārstrādes uzņēmumi, kuriem pagaidām nav Krievijas eksporta sertifikāta, labprātīgi izteikuši vēlmi uzņemt pie sevis minēto delegāciju.

Paralēli negatīvajām sekām, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un valūtu svārstības, bažas par zivju pārstrādes nozares nākotni rada arī Rosseļhoznadzor inspektoru vizīte uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus (zivju konservu un preservu ražotājus) Krievijas embargo tieši neskar, tomēr pastarpinātas sekas, tostarp vietējo valūtu devalvācija NVS, kā arī ASV dolāra stiprums, kas sadārdzināja izejvielas, atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz visu nozari. Turklāt šobrīd vairāki uzņēmumi, kas uz Krieviju eksportē šprotes, gaida oficiālo paziņojumu par aizliegumu Latvijas produkcijas eksportam, kas būs smags sitiens nozarei. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka gaidāmais aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet pieļauj, ka tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru ES padomē.

Vētī Rosseļhoznadzor

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajām pārbaudēm Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori galīgo ziņojumu iesūtīs divu līdz trīs nedēļu laikā, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas eksperts Andris Vaiders.

Saskaņā ar oficiālo informāciju Krievijas dienests divu līdz trīs nedēļu laikā apkopos un izvērtēs inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesniegs Latvijas PVD ziņojuma projektu, sacīja Vaiders.

Viņš arī norādīja, ka PVD sagatavos savus komentārus ziņojumam un pārsūtīs tos Krievijas kolēģiem.

Pēc tam divu mēnešu laikā Krievijas dienests sagatavos galīgo ziņojumu, tikai tad PVD lems un piemēros nepieciešamās papildu darbības, lai arī turpmāk nodrošinātu sekmīgu Latvijas uzņēmumu eksportu uz Muitas ūnijas dalībvalstīm," atzina PVD ierēdnis.

Jautāts, vai, reaģējot uz iepriekšējām Krievijas dienestu pretenzijām, PVD jau piemēro stingrāku kontroli konservu ražotājiem, viņš atbildēja izvairīgi.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu caur Krieviju, vēsta Krievijas mediji.

«Pilnīgi iespējams, ka ieviesīsim ierobežojumus Baltijas valstu zivju un zivju produkcijas tranzītam uz Kazahstānu,» aģentūra Interfax citē dienesta vadītāja Sergeja Dankverta sacīto.

Pēc Dankverta sacītā, Krievijas teritorijā varot nonākt zivis no Norvēģijas, kas tiek noformētas kā Baltijas valstu ražojums.

«Shēma ir zināma: šādas zivis Latvijas un Igaunijas uzņēmumi noformē kā savu ražojumu. Pēc tam mašīnas ar produkciju, kas it kā paredzēta Kazahstānai, paliek Krievijā, bet dokumenti kravām tiek noformēti Kazahstānā,» apgalvoja Rosseļhoznadzor vadītājs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no šodienas aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.

«Ierobežojumus nosakām no 4.jūnija,» trešdien paziņojis šā dienesta vadītājs Sergejs Dankverts. «Līdz dienas beigām nosūtīsim vēstniecībām visus materiālus, tostarp pārskatu par šo valstu uzņēmumu inspekcijas rezultātiem,» viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Savukārt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis aģentūrai LETA trešdienas vakarā sacīja, ka oficiāls paziņojums par aizlieguma stāšanos spēkā vēl nav saņemts. «Pats esmu ārzemēs, bet kolēģi mani informēja, ka Krievijas dienests noteicis aizliegumu. Oficiālu apstiprinājumu gan vēl neesam saņēmuši, līdz ar to nav zināms, vai aizliegums attiecas tikai uz pieciem maija beigās pārbaudītajiem uzņēmumiem vai arī uz visu nozari,» sacīja Balodis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien, 4.jūnijā, ir saņēmis Krievijas Federācijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Roseļhoznadzor) oficiālu paziņojumu par to, ka no 2015.gada 4.jūnija ir spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Rosselhoznadzor ir noteicis pagaidu liegumu visai zvejas produktu apstrādes nozarei. Šobrīd PVD eksperti un zvejas produktu ražotāji iepazīstas ar saņemtā ziņojuma saturu.

Ziņojumā uzsvērts, ka PVD jāveic pastiprināta visu uzņēmumu kontrole un par dienesta veiktajām darbībām un uzņēmumu ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem jāsniedz atbilde Krievijas Federācijas dienestam.

Pamatojoties uz PVD sniegto atbildes ziņojumu, kā arī uzņēmumu veiktajām korektīvajām darbībām, Rosseļhoznadzor lems par pagaidu aizlieguma atcelšanu.

PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

AS Brīvais Vilnis tirgus daļa Kazahstānas tirgū līdz šim bija mazāka par 10% no kopējā ražošanas apjoma, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ AS Brīvais Vilnis neplāno mainīt 2015.gada ražošanas plānu šī aizlieguma dēļ, informē uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Neskatoties uz Krievijas pagaidu aizliegumu AS Brīvais vilnis produkcijas eksportam uz šo valsti, uzņēmums darbību nepārtrauks, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sākot no šī gada sākuma produkcijas apjoms, kas iepriekš tika nosūtīts uz Krieviju, bija nokrities līdz 15% no uzņēmuma saražotās produkcijas. Radītie reālie zaudējumi nav tik būtiski, lai uzņēmums domātu par savas darbības pārtraukšanu.

Uzņēmums darbu atsāks šī augustā. Šobrīd intensīvi tiek meklēti alternatīvi produkcijas noieta tirgi citās valstīs, kas ļaus veiksmīgi atrisināt radušās problēmas. Uzņēmuma vadība nākošnedēļ dodas uz Ķīnu, lai vienotos par konkrētām produkcijas piegādēm, informē kompānija.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien, 4.jūnijā, ir saņēmis Krievijas Federācijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Roseļhoznadzor) oficiālu paziņojumu par to, ka no 2015.gada 4.jūnija ir spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.

Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus «nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju», vēsta aģentūra BELTA.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Krievijā ceturtdien iznīcinātas 290 tonnas augu izcelsmes produktu un 29,3 tonnas sankciju sarakstā iekļauto dzīvnieku izcelsmes produktu, paziņojis Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests Rosseļhoznadzor.

Pirmā tika iznīcināta siera partija, kas tika ievesta Belgorodas apgabalā bez dokumentiem. Kravas automašīnu vadītāji nevarēja paskaidrot, no kurienes krava nākusi.

Piektdien produktu iznīcināšana turpinās, jo kopā konstatētas 407 tonnas nelikumīgi ievestu augu izcelsmes produktu.

Pēdējās aizturētas kravas automašīnas ar augļiem Brjanskas apgabalā. Nektarīniem, persikiem un ķiršiem bijuši Baltkrievijā izdoti fitosanitārie sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz Moldovas un Grieķijas reeksporta sertifikātiem, kā arī kravas izcelsmes valsts - Turcijas - sertifikātiem. Tomēr Turcija šo sertifikātu autentiskumu nav apliecinājusi. Kravas kopējais svars ir 270 tonnas.

Lai zivju audzētavu dīķos nodrošinātu attālinātu ūdens kvalitātes uzraudzību un pārvaldības slodzes samazināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Radioelektronikas institūta zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu dīķsaimniecību ūdens kvalitātes attālinātam monitoringam un pārvaldības digitalizācijai.

Jaunās sistēmas testēšana patlaban norisinās dīķsaimniecībā «Pērtnieki», Rēzeknes novadā.

Ūdens kvalitāte ir viens no svarīgākajiem zivju audzētavu produktivitātes faktoriem, jo tas nosaka zivju augšanas dinamiku, barošanas efektivitāti, veselību un mirstību, taču tā parametrus ir grūti prognozēt un ietekmēt. Ūdens kvalitātes uzraudzību zivju audzētāji klasiski veic, izmantojot portatīvos mērītājus vai arī laboratoriju pakalpojumus, taču šīs metodes prasa papildu resursus, kā arī neļauj sekot līdzi straujām ūdens kvalitātes izmaiņām, kas noved pie būtiskiem zaudējumiem.

RTU zinātnieku izstrādātā sistēma, kas nodrošina dīķsaimniecības automatizāciju un digitalizāciju, ļauj reālā laikā attālināti sekot līdzi ūdens kvalitātei – temperatūrai, pH jeb ūdeņraža koncentrācijas līmenim, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla līmenim – un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, tā uzlabojot zivju uzturēšanas apstākļus un ļaujot sasniegt intensīvās audzēšanas pieļaujamo maksimumu, neapdraudot izveidotās ekosistēmas bioķīmisko līdzsvaru.

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Krievijas varasiestādes ir gatavas apspriest ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru kredītu piešķiršanu, ja Krievijas valsts uzņēmumi pārņems kontroli pār vairākiem Grieķijas aktīviem, otrdien īsi pirms Cipra ierašanās Maskavā vēsta laikraksts Kommersant.

Atēnu delegācija plāno «panākt sākumu jaunam pavasarim Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās», laikrakstam apliecināja Grieķijas aizsardzības ministra vietnieks Kosts Isohs.

Tiekoties ar Krievijas līderiem, galveno tēmu vidū būs Atēnu ieinteresētība gāzesvada Turcijas straume būvniecībā, norāda laikraksts.

Krievijas puse ir gatava uzklausīt grieķu lūgumus par atlaidēm gāzei, kā arī spriest par jaunu kredītu piešķiršanu.

«Bet šeit mēs savukārt esam ieinteresēti atbildes gājienos, konkrēti attiecībā uz to, ka Krievija saņem zināmus aktīvus Grieķijā,» apliecināja laikraksta informācijas avots.

Krievijas valdība apstiprinājusi ievest aizliegto pārtikas produktu iznīcināšanas kārtību - jebkādā likumdošanā paredzētajā veidā - un tos iznīcinās visā valsts teritorijā.

Līdz šim tika domāts, ka pārtikas produktus iznīcinās uz robežas, jo galvenā kontrabandas daļa valsts iekšienē nonāk tranzītkravu izskatā.

Kā pavēstīja Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosseļhoznadzor) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko, ar aizliegto produktu meklēšanu uz robežas nodarbosies Federālais muitas dienests, bet Krievijas uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā (Rospotrebnadzor) meklēs aizliegto pārtiku veikalu plauktos un noliktavās.

Atbildīgās iestādes jau paziņojušas, ka pārtikas produktus iznīcinās divos veidos - dedzinot krāsnīs vai sabojājot iepakojumu un pēc tam nogādājot izgāztuvē.

Zivju konservu eksports turpina samazināties, ražotāji tiecas uz jauniem tirgiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports turpināja samazināties. Kā liecina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes apkopotā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās bija tikai 25,6 tūkstoši tonnu, kas ir ievērojami mazāk, nekā 2014. gadā, kad eksports bija 62,3 tūkstoši tonnu un kad nozari vēl nebija skāris Krievijas Federācijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Šī apstākļa dēļ eksporta apjomi samazinājušies ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē – pērn sagatavotās un konservētās zivis eksportētas par 65,6 miljoniem eiro, gadu iepriekš – par 73,9 miljoniem eiro, bet 2014. gadā – par 86 miljoniem eiro. Jāatgādina, ka zivju konservu liegumu ievešanai.

Krievijas sabiedrībā vairojas sašutums par valdības lēmumu iznīcināt pārtikas produktus, kas valstī ievesti, apejot Maskavas noteikto Rietumu produktu embargo.

Tīmekļa vietnē Change.org petīciju, kurā pausts aicinājums atdot sankciju produktus trūcīgajiem, līdz trešdienas vakaram parakstījuši vairāk nekā 220 000 cilvēku.

«Kāpēc mums būtu jāiznīcina pārtika, ar kuru varētu pabarot veterānus, pensionārus, invalīdus, lielās ģimenes vai tos, kuri cietuši dabas katastrofās,» teikts petīcijā, kas adresēta prezidentam Vladimiram Putinam un valdībai.

Sankciju produkti būtu jāizdala trūcīgajiem, lai kompensētu embargo izraisīto cenu pieaugumu, norāda petīcijas autori.

Krievijas pārtikas drošības uzraudzības dienests jau paziņojis, ka sāks iznīcināt «dažus simtus tonnu» nelegālās produkcijas, kas jau ir konfiscēta.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā veikalos pārdošanā esošo aizliegto pārtikas produktu meklēšanā varasiestādes iesaistīs tā dēvēto kazaku vienības, vēsta radiostacija Eho Moskvi.

Sanktpēterburgas Pareizticīgo kazaku apvienība "Irbis" paziņojusi, ka vēlas palīdzēt valsts iestādēm cīnīties ar krāpniekiem.

Iepriekš Krievijas ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka izveidojusi karsto tālruņa līniju, ko pilsoņi var izmantot, lai ziņotu par pārdošanā esošajiem pārtikas produktiem, kas ievesti valstī, pārkāpjot pret rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības ražojumu embargo.

Pamatojoties uz prezidenta Vladimira Putina dekrētu, Krievijas varasiestādes augustā uzsākušas atrasto nelikumīgo pārtikas produktu iznīcināšanas kampaņu.

Saskaņā ar Krievijas Federālā veterinārā un fitosanitārā dienesta Rosseļhoznadzor datiem iznīcinātas jau 600 tonnas nelikumīgo pārtikas produktu.