Tranzītbiznesā iesaistītie piedāvā dažādus risinājumus; atsevišķi komersanti vēlas mazināt dzelzceļa pārvadājumu izmaksas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Jau trešo gadu pēc kārtas Ventspils brīvostā vērojams kravu apgrozījuma kritums, vērtējot rādītājus pirmo sešu mēnešu griezumā. Šogad kritums bijis par 14,8% jeb 2,32 milj. t. Līdz ar to ir samazinājies Latvijas ostās pārkrautās produkcijas apjoms par 5% jeb 1,97 milj. t. Citās lielajās ostās savukārt ir vērojams minimāls kāpums – Rīgā par 2,3% jeb 462 tūkst. t, bet Liepājā par 0,8% jeb 22 tūkst. t. Gan par kravu krituma iemesliem, gan problēmas risinājumiem iesaistīto pušu domas dalās.
Lai dara vairāk
«Brīvosta faktiski ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, lai radītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi,» norāda tās pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ostas maksas nav mainītas gadiem, veiktas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Nozīmīgs virziens ir industriālo teritoriju attīstība un dažādu veidu ražotāju (sākot ar zivjapstrādi un beidzot ar augstajām tehnoloģijām) piesaiste, lai visas olas nebūt saliktas vienā groziņā, viņš saka. Kravu kritums nav saistāms ar brīvostas pārvaldes bezdarbību, piebilst pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, jo ieguldīts ir gan pievedceļos, gan piestātnēs. Jaunajā plānošanas periodā paredzēta molu rekonstrukcija un atsevišķu krasta nostiprinājumu izveide. Savukārt vērienīgais naftas pārstrādes rūpnīcas projekts šobrīd ir «papīru stadijā», skaidro I. Sarmulis. Jau vēstīts, ka SIA Baltic New Technologies iecerējusi uzbūvēt naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni, ieguldot 420 milj. eiro.
Tam, ka brīvostā ir konkurētspējīgas ostu maksas un atbilstoša infrastruktūra, piekrīt arī vairāku Ventspils uzņēmumu veidotās biedrības Baltijas asociācija–Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne. Tomēr, ja valsts un brīvosta neko vairāk nedara, lai neturpinātos kravu kritums, tad viņai nav saprotams, kādēļ ieguldīt tik lielas investīcijas infrastruktūrā, kas netiek pilnībā izmantota. Pēc viņas teiktā, tikai Baltic Coal Terminal kravu kritums (44% jeb viens milj. t ogļu pirmajā pusgadā) galvenokārt saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem. DB jau rakstījis, ka BATL ieskatā galvenā problēma slēpjas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodikā, kuras dēļ Ventspils un arī Liepāja ar Rīgu nevar konkurēt, jo atrodas tālāk no valsts austrumu robežas, nedz arī ar Klaipēdu.
Visu rakstu Kravu aizstājēja vēl nav lasiet 29. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.