Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi.

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Shēma ir mērķēta gan uz valsts, gan uz privātiem uzņēmumiem un iestādēm – par upuri faktiski var kļūt katrs, kurš maksā algas. Lielākoties krāpnieciskus e-pastus saņem personālvadības darbinieki un nodaļu vadītāji, kam ir pieeja algu izmaksas sistēmām. Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vai iestādes darbinieku un e-pastā informē par vēlmi turpmāk saņemt algu jaunā norēķinu kontā. Nereti krāpnieki ir jau iepriekš piekļuvuši darbinieka e-pasta kontam, tādējādi krāpnieciskais e-pasts patiešām tiek nosūtīts no darbinieka personīgās pastkastītes un sūtītāja e-pasta adrese ir pareiza. Turklāt krāpnieki ģenerē arī jaunas e-pasta adreses, kas var būt ļoti līdzīgas īstajai.

IZZI atzīst izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmuma nav pieņemams Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieprasītais atlīdzības apjoms. Uzņēmums ir gatavs aizstāvēt savas tiesības un klientu intereses tiesā.

«Mēs jau ilgstoši esam mēģinājuši rast vienošanos ar LaIPU, tomēr piedāvātie tarifi bijuši pārlieku augsti. Turklāt, kas ir ļoti būtiski, nav saprotams, uz kādiem aprēķiniem LaIPA balstījusies, nosakot atlīdzības apjomu blakustiesībām. Nav veikti ne atbilstoši mērījumi, ne pētījumi, kas varētu pamatot pieprasītos tarifus. Mūsu galvenais mērķis ir aizstāvēt mūsu klientu intereses, un darīsim visu iespējamo, lai nebūtu jāpalielina abonēšanas maksa mūsu pakalpojumiem nepamatoti augstu tarifu dēļ. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par savu taisnību, ko arī grasāmies pierādīt tiesā,» pamato IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku norādot SIA Baltcom TV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīla dota kopā ar SIA Izzi Ultracom, SIA Fastnets, SIA DT Komunikācijas, SIA Intentus Inkaso, SIA Izzi FAO, SIA Com4tel sakari, SIA Maksinets, SIA Lcom, SIA Dobeles Telesat un SIA Maksinets.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,5 miljoni latu un to ņēmusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmums Reģistrs reģistrējis 139 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi lati.

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu SIA Baltcom TV un SIA IZZI īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Iecerētā darījuma mērķis ir fokusēt kopējos uzņēmumu resursus tālākai interaktīvo pakalpojumu attīstībai un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Šobrīd ir iesniegts pieteikums Konkurences padomē, jo iecerētajam darījumam ir nepieciešama padomes atļauja. Līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli.

«Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence, no kuras ieguvējiem jābūt visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši, mūsu klientiem,» norāda Vojko Rovere, Baltcom valdes priekšsēdētājs.

Turpinot jaunā optiskā tīkla būvniecību, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs IZZI to ir izbūvējis Ādažos, tādējādi ciema iedzīvotājiem ir iespēja saņemt digitālās televīzijas pakalpojumus, kā arī optisko internetu.

Gada sākumā IZZI pieņēma lēmumu ieguldīt 10 milj. eiro tīkla attīstībā, atgādina IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Jaunās iespējas, sniedz iespēju piedāvāt klientiem jaunus pakalpojumus, piemēram, IZZI Prime mājas telekomunikāciju tīklam var pieslēgt IPhone un Android viedtālruņus, tādējādi tos var izmantot zvaniem pēc fiksētiem tarifiem.

IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Par IZZI īpašnieku 2008.gadā kļuva kompānija Contaq Latvian Cable, kuras dibinātājs ir Luksemburgas uzņēmums Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l.

Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem, informē policija.

Valsts policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.

Patlaban Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ aicinām lauksaimniekus būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās aizvien biežāk tiek iesaistīti jaunieši, kas ir bīstama tendence, un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests aicina iedzīvotājus neiesaistīties šādā naudas atmazgāšanā.

Dienests šo naudas atmazgāšanas shēmu, ko angļu valodā sauc par «phishing», iekšienē sauc par «makšķerēšanu».

Tā kā šī naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un citviet pasaulē, tad pamazām tā kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie "makšķerēšanas" gadījumi Latvijā parādījās pirms trim četriem gadiem, taču šobrīd diemžēl tā jau ir vērtējama kā masveida parādība, liecina prokuratūras mājaslapā pieejamā informācija, ko sagatavojis Kontroles dienests.

2010.gadā dienests Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus, bet 2011.gadā jau policijai pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai tika nodoti 318 materiāli un šā gada dažos mēnešos jau tuvu 40 materiāliem.

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem. Potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku, tādā veidā izkrāpjot avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija atkārtoti atgādina lauksaimniekiem rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus portālos, kā arī neiegādāties preci, kura pirms tam nav redzēta dzīvē.

Laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 20. maijam Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldē ir saņemta informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kad lauksaimnieki iegādājas traktortehniku sludinājumu portālos, taču preci nesaņem. Šogad Kurzemē ir reģistrēti trīs šāda veida gadījumi, Vidzemē arī trīs, Latgalē – četri un Zemgalē divi krāpšanas gadījumi, tādējādi lauksaimniekiem nodarot kaitējumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tā kā šāda veida krāpšanas notiek un, iespējams, var arī atkārtoties, Valsts policija aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un, pirms tiek veikta samaksa, pārliecināties par piedāvātās preces eksistenci.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” aicina savus klientus būt uzmanīgiem, jo šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kas zvana uzņēmuma klientiem, uzdodas par “Tele2” darbiniekiem un cenšas iegūt pašapkalpošanās portāla mans.tele2.lv kodu.

Krāpnieki, kas sarunu ar klientu uzsāk svešvalodā, visbiežāk kā pamatojumu koda iegūšanai izmanto it kā pieteiktu numura maiņu, kā arī to, ka ar attiecīgo numuru ir veiktas kādas nelikumīgas darbības. Turklāt krāpnieki mēdz zvanīt, izmantojot arī dažādas mobilās lietotnes.

“Tele2” atgādina, ka uzņēmuma darbinieki sarunu ar klientu neuzsākt svešvalodā un uzņēmums nekad nezvana klientiem, izmantojot tādas lietotnes kā WhatsApp, Viber, FaceTime u.tml.

Tāpat “Tele2 nekad neveiks izmaiņas klienta datos bez klienta iniciatīvas, un, veicot izmaiņas pakalpojumos, par to klientu informēs vismaz 30 dienas iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbinieki nesteidzina pieņemt lēmumus sarunas gaitā, kas ir raksturīga metode dažāda veida krāpniekiem.