Noslēgusies Latvijas Krājbankas patēriņa kredītportfeļa nodošana Norvēģijas kompānijas AS B2Holding meitas sabiedrībai SIA B2Kapital, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvji.

Tādējādi sākot ar 2.septembri kredītportfelī ietilpstošās saistības pret Latvijas Krājbanku ir nodotas SIA B2Kapital, kas pārvaldībai un ikdienas kredītportfeļa apkalpošanai kā partneri izvēlējusies SIA Creditreform Latvija.

Augustā un septembrī par jauno maksājumu veikšanas kārtību, kas stājusies spēkā ar 2. septembri, tika informēti visi tie Latvijas Krājbankas klienti, kuru saistības ietilpst nododamajā kredītportfelī.

Visu klientu parādsaistību līgumiskie noteikumi paliek spēkā un netiek mainīti, tādēļ Latvijas Krājbankas klientiem nav jādodas uz banku vai Creditreform Latvija biroju, lai pārslēgtu līgumus ar uzņēmuma daļas ieguvēju SIA B2Kapital.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Norvēģijas finanšu kompānija B2Holding, kas darbojas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos, paziņojusi, ka ir iegādājusies lielāko Polijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar parādsaistību portfeļu iegādi un parādu piedziņu, Ultimo.

Ultimo turpmāk kļūs par B2Holding uzņēmumu grupas sastāvdaļu. Latvijā un Baltijas valstīs to pārstāv uzņēmumi B2Kapital, Creditreform Latvija, Creditreform Lietuva, Creditreform Eesti un OK Incure, informēja B2Kapital valdes loceklis Gints Vīns.

B2Holding Ultimo iegādājās no starptautiskā investīciju fonda Advent International un mazākuma akcionāriem, kas investēja Ultimo grupā 2006. gada oktobrī. 2013. gadā Ultimo noslēdza lielāko «slikto» patēriņa kredītu parādu portfeļa darījumu Polijas tirgū.

B2Holding uzņēmuma galvenā mītne atrodas Oslo, Norvēģijā. Uzņēmums līdz šim ir bijis pārstāvēts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos.

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Patlaban maksātnespējīgajā AS Latvijas Krājbankā (Krājbanka) strādā 169 darbinieki, tai skaitā, 28, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa darbinieku strādā pie inventarizācijas lietām un dokumentu pārbaudes bankā. Tomēr paredzams, ka darbinieku skaits būtiski mainīsies brīdī, kad tiks realizēts bankas kredītportfelis.

Brīdi, kad tika pasludināts Krājbankas bankrots, bankā strādāja aptuveni 900 darbinieku.

Kā liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis, februārī Krājbankas darbiniekiem izmaksājamās darba algas un atlaišanas pabalsti veidoja 205 tūkstošus latu.

Šogad augošie produkcijas izlaides rādītāji, ko ietekmē gan privātā patēriņa pieaugums, gan eksporta izaugsme, veicināja uzņēmēju noguldījumu kāpumu arī novembrī, vienlaikus nosakot kopējā naudas piedāvājuma palielināšanos, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītu portfelis nedaudz samazinājās, gandrīz nemainoties iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, bet samazinoties mājsaimniecību kredītportfelim.

Patērētāju noskaņojums bija pozitīvs, augošie ienākumi un zemās noguldījumu likmes mudināja vairāk tērēt, līdz ar to izteiktāk iezīmējoties uzņēmēju noguldījumu noteicošajai lomai naudas piedāvājuma struktūrā, skaidro eksperts, piebilstot, ka novembrī uzņēmumu noguldījumi pieauga par 3,6%, kamēr mājsaimniecību noguldījumi - tikai par 0,8%, savukārt šā gada 11 mēnešos kopā šī attiecība bijusi vēl izteiktāka – attiecīgi 6,5% un 0,6%.

Bankas pēc vairākus gadus gūtajiem zaudējumiem pagājušajā gadā atkal atgriezušās peļņā, tomēr pērn nopelnītais vēl ne tuvu nespēj segt iepriekšējo gadu mīnusus.

Pagājušajā gadā bankas nopelnījušas vairāk nekā 122 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija, savukārt aktīvu apjoms gada laikā samazinājies nedaudz – par 3,4% – līdz 19,92 miljardiem latu. 2011. gadā bankas vēl strādāja ar zaudējumiem gandrīz 179 miljonu latu apmērā, ko veicināja Latvijas krājbankas un Parex bankas zaudējumi, savukārt vēl iepriekšējos gados banku zaudējumi bija mērāmi vairākos simtos miljonu latu, tādējādi pērn gūtā peļņa ir pirmais solis atveseļošanās virzienā.

Kopējais kredītportfelis gada griezumā gan pērn saruka par 10%, taču mēnešu griezumā bija vērojama pozitīva tendence – pērnā gada vidū tas sāka pamazām palielināties.

Banku sektors, kas palicis bez Parex bankas sliktajiem aktīviem un bankrotējušās Latvijas Krājbankas, 2013.gadu sācis ar peļņu – janvārī tā sasniegusi 21,9 miljonus latu.

Attiecīgi pērn janvarī bankas strādājušas ar 22,9 miljonu latu peļņu, bet, ieskaitot Krājbanku un Revertu (iepriekš Parex banka) sektoram bija 1,7 miljonu latu zaudējumi, liecina Finanšu un kapitala tirgus komisijas (FKTK) dati. Saskaņā ar tiem, ar peļņu šogad darbojās 17 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 97%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mēreni - par 5%, pieauga nozīmīgākie banku ienākumu posteņi, t.i. gan tīrie procentu ienākumi, gan tīrie komisijas naudas ienākumi, savukārt finanšu instrumentu tirdzniecības darījumi sektoram kopumā pārskata mēnesī nesuši zaudējumus. Janvārī turpināja samazināties viens no nozīmīgākajiem banku sektora izdevumu posteņiem – izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, informēja FKTK.

Tiesu informācijas statistika, ko apkopojis Lursoft, ļauj izdarīt vairākus interesantus secinājumus, jo tā parāda prasību iesniedzējus, kas šobrīd tiesājas par kādām lietām. Lielākā daļa prasību ir par maza apjoma parādu piedzīšanu, t. i., Civilprocesa likuma izpratnē līdz 2100 eiro, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas, ka no tiesā iesniegtajām prasībām vairākumu veido tieši parādu piedziņas, liecina, ka patiesībā lielai daļai sabiedrības krīze turpinās, sacījis Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš.

Absolūto vairākumu sarakstā pārstāvot finanšu iestādes – gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan nebanku kreditētāji un parādu piedzinēji. Banku sektorā visvairāk lietu tiesās esot SEB bankai, kur lielākais lietu skaits ir par maza apmēra prasībām, piemēram, kredītkartēm vai patēriņa kredītiem.

Tāpat ražīgi tiesājas valstij piederošā Citadeles banka un bijušās Parex bankas sliktā daļa – Reverta, kā arī Parex līzings un faktorings, liecina Latvijas Avīzē publicētais raksts.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics pārdevis peļņu nesošo un peļņu nenesošo korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus Nīderlandes holdinga Stichting Galaxy Finance meitas uzņēmumam Latvijā Baltics Credit Solutions Latvia.

Kā informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, finansējumu kredītu portfeļu iegādei nodrošināja Deutsche Bank AG grupa, kuras pārstāvji darbosies arī uzņēmuma Baltics Credit Solutions Latvia valdē. Pārdoto kredītportfeļu kopējais klientu skaits bija 3183, no kuriem lielākā daļa bija privātpersonas. Darījumu ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar šo darījumu ir noslēdzies piecu Krājbankas kredītu portfeļu pārdošanas process, kas tika uzsākts pēc Krājbankas likvidācijas procesa uzsākšanas pagājušā gada pavasarī.

Kompānijai Baltics Credit Solutions Latvia pārdotie kredītu portfeļi ietvēra peļņu nesošos un peļņu nenesošos hipotekāros un korporatīvos kredītus, studentu kredītus, kā arī patēriņa kredītus, kredītkaršu un overdraftu atlikumus tiem aizņēmējiem, kuri bija ņēmuši hipotekāros un korporatīvos kredītus. Krājbankas patēriņa kredītu portfeli iepriekš jau iegādājās Norvēģijas uzņēmuma AS B2Holding meitas kompānija B2Kapital, un tas tika nodots apkalpošanai jaunajam īpašniekam 2. septembrī.

Kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmumu SIA Creditreform Latvija iegādājies Norvēģijas uzņēmums AS B2Holding.

Jaunais īpašnieks ieguvis 99,5% Creditreform Latvija daļu, savukārt 0,5% daļu paliek iepriekšējā īpašnieka - Vācijas uzņēmuma Creditreform īpašumā.

Abas puses par darījuma nosacījumiem un summu klusē, norādot, ka nākotnē no šī darījuma iegūs abi uzņēmumi. Plānots, ka pēc notikušā darījumā SIA Creditreform Latvija nosaukums un vadība netiks mainīta, to vienīgi papildinās ar jaunā akcionāra pārstāvi. B2Holding vadītāji skaidro, ka Creditreform kā iegādes mērķis izvēlēts, jo uzņēmumam ir laba reputācija un vadība, turklāt ir viena no lielākajām šī sektora kompānijām Latvijā. Tirgū patlaban strādā tikai aptuveni 4-5 uzņēmumi, kas var apstrādāt lielu skaitu parādu, stāsta kompānijas pārstāvji.