Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Septembra sākumā Latvijas līzinga sabiedrību klienti – fiziskas personas, saskārušās ar problēmām, šķērsojot Krievijas Federācijas robežu ar automašīnām, kas iegādātas līzingā, informē Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA).

LLDA apstiprina, ka 2018.gada 4.septembrī Krievijā stājušies spēkā jauni nosacījumi auto ievešanai, ar mērķi izskaust Krievijā izplatīto krāpšanos un izvairīšanos no nodevu maksāšanas par auto tirdzniecību. Krievijas amatpersonas lēmušas atļaut vienam īpašniekam ievest bez papildu nodevām tikai vienu auto – par katru nākamo pieprasot iemaksāt drošības depozītu. Šīs pēkšņās izmaiņas skārušas ne vien Latvijas līzinga kompāniju klientus, bet arī Lietuvas un Igaunijas līzinga kompāniju klientus.

Vienlaicīgi LLDA informē, ka no savas puses risina šo radušos problēmu ar Krievijas muitas dienestu, kā arī iesniegusi Latvijas Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei lūgumu rast iespēju risināt šo jautājumu arī valdības līmenī. Šobrīd esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem Krievijas muitas noteikumos, lai jaunās prasības attiecībā uz depozīta samaksu, vieglajām automašīnām iebraucot Krievijā, netiktu attiecinātas uz Latvijas Republikā reģistrētām automašīnām, kas ir līzingā, ja īpašnieks ir līzinga kompānija un turētājs ir fiziska persona, skaidro LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Itālijas Konkurences komisija trešdien paziņoja, ka piemērojusi 678 miljonu eiro naudassodu vairākiem autoražotājiem, tostarp BMW, «Fiat-Chrysler», «Ford» un «Toyota», kā arī finansēšanas organizācijām par automašīnu iegādes finansēšanas karteļa organizēšanu.

Autobūves uzņēmumi un finansēšanas organizācijas, kas klientiem piedāvā finansējumu automašīnu iegādēm, bija izveidojušas karteli no 2003.gada līdz 2017.gadam, norāda komisija.

Kartelī darbojušies arī autobūvnieki «General Motors», PSA, «Renault», «Volkswagen», banka «Santander», kā arī Itālijas kreditēšanas organizāciju asociācija «Assofin» un līzinga devēju asociācija «Assilea» .

Komisija skaidro, ka šie uzņēmumi un asociācijas laika periodā no 2003.gada līdz 2017.gadam bija noslēguši pret konkurenci vērstu vienošanos, lai ar finansēšanas pasākumiem ietekmētu konkurenci automašīnu tirgū.

Vācijas «Daimler» un tā struktūrvienība «Mercedes Benz Financial Services Italia» sniedza informācija par šo karteli, tāpēc saņēma pilnīgu imunitāti, vēsta komisija.

Kopumā banku attieksme pret saviem klientiem, kas ir saņēmuši aizdevumus un kuru uzņēmējdarbību varētu ietekmēt Krievijas pretsankcijas, būs pietiekami elastīga, norāda Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādēļ šobrīd nav pamata atsevišķu sabiedrisko organizāciju publiski paustajām bažām, ka sankciju dēļ tiek nekavējoties atsavināts nodrošinājums, norāda banku pārstāvji.

Balstoties uz vēsturisko pieredzi un sadarbību, bankas ir gatavas meklēt individuālus risinājumus – pārskatīt termiņus, atmaksas nosacījumus, meklēt citas savstarpēji izdevīgas sadarbības turpināšanas iespējas. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai uzņēmums laicīgi vēršas pie bankas un kopīgi meklē risinājumu iespējamām problēmām.

LKA uzsver, ka ne bankas, ne līzinga kompānijas saviem klientiem neatņem kustamos un nekustamos īpašumus, kuri ir aizņēmuma nodrošinājums, balstoties tikai uz informāciju par sankcijām vai sagaidāmu ienākumu samazinājumu nākotnē. Katrā gadījumā, kad nodrošinājums tiek atsavināts, ir ilglaicīgas pamatotas parādnieka problēmas, piemēram, pasludināta maksātnespēja vai bankrots, ilgstoša saistību nepildīšana utml. Arī tagad iespējami atsevišķi gadījumi, kad uzņēmumi ar bankām risina ilgstošas problemātiskas attiecības, taču tās nebūtu korekti saukt par Krievijas sankciju sekām.