Finanses

Kopbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 49,48 miljoniem vairāk nekā plānots

Žanete Hāka,07.11.2016

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada 10 mēnešos ir 6,631 miljards eiro, informē VID.

Līdz ar to ieņēmumu plāns 2016.gada 10 mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 49,48 miljoniem vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 5,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 %).

Pēc apjoma lielākais plānoto ieņēmumu pārsniegums arī šī gada 10 mēnešos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 8,2 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 6,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 2,9 %).

2016.gada 10 mēnešos turpina pieaugt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpilde, kas galvenokārt skaidrojams ar aprēķināto avansa maksājumu apmēru.

Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, 2016.gada 10 mēnešos strauji pieaugusi plāna izpilde muitas nodokļu ieņēmumiem, kas skaidrojams ar veiktiem antidempinga maksājumiem 2016.gada oktobrī 4,83 milj. EUR apmērā, kas ir par 4,61 milj. EUR vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.

Lai gan 2016.gada 10 mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 88,35 milj. EUR jeb 5,6 %, tomēr pieaugums ir mazāks nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, plāna izpilde ir palielinājusies par 0,2 procentpunktiem.

Lielākais ieņēmumu samazinājums (par 11,94 milj. EUR jeb 64,3 %) ir no nodokļu maksātājiem, kam pamatdarbības veids saistīts ar izglītību un zinātni un pievienotās vērtības nodokli galvenokārt maksā reversa kārtībā par realizētajiem būvniecības projektiem, bet 64,9 % no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem nodrošina nodokļu maksātāji, kam pamatdarbības veids ir saistīts ar tirdzniecību vai automobiļu un motociklu remontu. Lai gan, salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi no tiem palielinājušies par 31,86 milj. EUR jeb 3,0 %, iemaksas samazinājušās par 7,82 milj. EUR jeb 0,7 %.

Kopumā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas 2016.gada 10 mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās par 17,64 milj. EUR jeb 0,8 %, ko ietekmēja ar pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi apliekamo darījumu vērtības samazināšanās.

Lai gan neliela neizpilde šī gada 10 mēnešos ir vērojama iedzīvotāju ienākuma nodoklī, tomēr, salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, tie ir palielinājušies par 5,3 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 3,7 %, bet 2014.gada attiecīgajā periodā – 4,5 %). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna izpildi negatīvi ietekmē ieviestais solidaritātes nodoklis un to darbinieku samazināšanās, kuri darbojas vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.

2016.gada 10 mēnešos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāti 85,56 milj. EUR, kas ir par 18,06 milj. EUR jeb 26,8 % vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama ar nodokļu maksātāju lielāku aktivitāti, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā uz katru iedzīvotāju tērē mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā

LETA,27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā - Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Alda Austera veiktajā pētījumā Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk.

Pētnieks savā darbā norādījis, ka, raugoties uz 2015.gada datiem, redzams, ka, lai arī Latvija iedzīvotāju skaita un kopprodukta ziņā ir lielāka par Igauniju, Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets togad sasniedza deviņus miljardus eiro, bet Igaunijas - 8,1 miljardu eiro.

Savukārt, attiecinot budžeta rādītājus uz iedzīvotājiem, esot redzams, ka Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts daudz mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā. Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro. Disproporcija starp abām valstīm kļūst vēl ievērojamāka, ja salīdzina valsts pamatbudžetus. Piemēram, 2015.gadā Latvijas valsts pamatbudžetā bija 5,5 miljardi eiro, kamēr Igaunijas - 7 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Ja iedzīvotāji turpinās sabotēt sistēmu, nemaksājot nodokļus, vienā brīdī tas var radīt lielu sociālo spriedzi

Žanete Hāka,19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja iedzīvotāji turpinās savā ziņā sabotēt pensiju sistēmu, nemaksājot nodokļus, tad vienā brīdī tas var radīt lielu sociālo spriedzi, norāda AS Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vadītājs Pēteris Stepiņš.

Latvijas pensiju sistēma novērtēta kā septītā ilgtspējīgākā pasaulē, un viņš piekrīt, ka tā ir ilgtspējīga, taču vienlaikus piebilst: «Jautājums ir par to, kā gūt augstākus pensiju ienākumu pensiju izmaksai un apsolot mazas pensijas, sistēma var pastāvēt ilgstoši, taču, vai tā ir pietiekama?»

Latvijai pensiju izdevumu jomā situācija ir laba un tiek prognozēta arī 2050.gadā, jo šobrīd izdevumi pensijai veido ap 7% no IKP, bet 2050.gadā tie varētu pieaugt līdz 9%, norāda eksperts.

Viņš uzsver, ka budžeta izdevumu kāpums nav tik straujš un nepanesams, kā Rietumeiropā, piemēram Luksemburgā, kur izdevumi 2050.gadā sasniegs ap 13%. Itālijā vai Grieķijā situācija ir samērā spiedīga, jo ja valsts ir spiesta pensijās izmaksāt 15-16% no IKP, un tas ir daudz, bet, protams, ir svarīgi, cik liels ir valsts kopbudžets.

Komentāri

Pievienot komentāru