Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā atgriezies tranzītuzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņš ar 1,05 milj. Ls lielu nodokļu parādu ierindojies 27. vietā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija.

DB jau iepriekš rakstīja, ka iepriekšējo reizi V. Kokalis parādnieku sarakstā parādījās pagājušā gada septembrī, kad viņa parāds bija 1,01 milj. Ls. Toreiz VID uz jautājumu, vai V.Kokalis savu parādu ir samaksājis, atbildēja, ka par konkrētu nodokļu maksātāju – šajā gadījumā V.Kokali – sniegt informāciju nedrīkst.

Savukārt pagājušā gada oktobrī viņš sarakstā vairs neparādījās. Parādnieku TOP 100 viņš bija atrodams arī pērnā gada augustā, kā arī sarakstā uzņēmējs parādījās 2007.gadā, bet vēlāk no saraksta tika izslēgts

V.Kokalis deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas gan Rimi, gan arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija, kas minēto sarakstu tā pašreizējā izpildījumā vērtē negatīvi, jo tas ir maldinošs, apgalvo Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

^{Papildināts viss teksts.}

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar VID oficiālo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem uzņēmumam Maxima Latvija pret valsti neizpildītu saistību nav, savukārt VID nodokļu parādnieku saraksta elektroniskajā publiskajā daļā redzams parāds 3566,33 latu apmērā.

«Kad lūdzām VID precizēt šo informāciju, saņēmām atbildi, ka tas neesot izdarāms, jo VID nespējot nedz nosaukt konkrēto saistību, nedz izskaidrot neatbilstību ar jau pieminēto VID EDS Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem mūsu uzņēmumam. Tāpēc mūsu uzņēmumam atliek VID pieļautā iespēja izdrukāt no EDS pārskatus, kuros redzams, ka uz šodienu nav parādu, un tos iesniegt trešajai personai,» skaidroja Andiņš.

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šodien publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļauti 52 909 parādnieki, kuru parāds sasniedz 1,202 miljardus eiro.

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, VID no šodienas atsāka publicēt nodokļu parādnieku sarakstu, kas ir pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai šā gada 7.maijā ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro.

Tāpat kā pērn septembrī, kad pēdējo reizi tika publicēts lielāko nodokļu parādnieku saraksts, arī maijā saraksta līderis ir mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Tendem Neman, kura parāds pieaudzis no 43,742 miljoniem eiro septembrī līdz 58,818 miljoniem eiro šogad maijā.

Tendem Neman vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins. Atbilstoši VID lēmumam kompānijas saimnieciskā darbība pērn februārī apturēta, bet 2017.gada 4.aprīlī pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības izbeigšanu.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Ceturtdien atjaunota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzes darbība, informēja VID pārstāvji.

Lai samazinātu varbūtību, ka VID administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzē kā nodokļu parādi tiek iekļauta informācija par nodokļu maksājumu, kas ir samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet informācija par to vēl nav nonākusi VID rīcībā, datubāzē veikti uzlabojumi. Veikto uzlabojumu rezultātā turpmāk datubāzē netiks iekļauta informācija par tiem nodokļu maksātāja nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem.

Šobrīd izstrādāts un ieviests risinājums, kas paredz, ka datubāzes aktualizēšanas dienās – mēneša 7. un 26.datumā – datubāzē netiks iekļauta informācija par nodokļu maksātāju nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem. Tādējādi tiek novērsts risks, ka datubāzē kā nodokļu parādi tiek atspoguļota informācija par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem, par kuriem, ņemot vērā starpbanku veikto maksājumu laika nobīdi, informācija vēl nav nonākusi VID rīcībā.

Viens no Ventspils tranzītbiznesa dūžiem, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados otrs ietekmīgākais cilvēks aiz Aivara Lemberga - Valtentīns Kokalis intervijā žurnālam Playboy stāsta par attiecībām Ventspils uzņēmēju starpā un to, kāpēc labprātāk strādātu ar Andri Šķēli nevis Aivaru Lembergu.

Kokalis apstiprina, ka savulaik biznesa interešu vārdā politiķi tikuši dāsni sponsorēti un slavenenie Lemberga stipendiātu saraksti ir īsti: «Protams, ir. Neteikšu, kuram Saeimas priekšsēdētājam* maksāja stipendiju, nu, tik štruntīgu – tūkstoš dolāru mēnesī! Man arī ir bloknoti pilni pierakstīti, kurā datumā, kurš bija atbraucis, cik kurš prasīja, kura partija kā radās un kurai partijai kura firma pārskaitīja. To visu prokuratūra zina.»

Vienlaikus viņš uzskata, ka likums, šādā veidā darbojoties, nekad nav pārkāpts, jo labs jurists likumu apies, nevis pārkāps. «Ja ir ietekme Saeimā, nav problēmu arī mainīt likumu. Šāda ietekme taču bija visus šos gadus. Naudiņa...»

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā minēts arī kādreiz tik pazīstamais tranzītuzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņa parāds valsts budžetā uz pirmo septembri veidoja 1,01 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētā informācija.

Viņš deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, V.Kokalis iesaistīts arī dažādos tiesu procesos. Vairākas reizes minēts arī Latvijas miljonāru sarakstos. Piemēram, 2005. gadā žurnāls Pastaiga viņa īpašumu novērtēja 3 līdz 5 milj. Ls apmērā.

Šā gada pavasarī V.Kokalis ieņēma pirmo vietu zemnieku – miljonāru sarakstā. Viņa redzamākā un vērtīgākā manta ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 milj. Ls.

Lielāko nodokļu parādnieku saraksti publiski vairs nav pieejami, skan aicinājumi atjaunot līdzšinējo kārtību audzinošos nolūkos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija, ka lielāko nodokļu parādnieku saraksts vairs netiks apkopots un publiskots, pārsteigusi gan uzņēmējus, gan nodokļu speciālistus. Vairāki DB aptaujātie bija neizpratnē, kāpēc tieši 2016. gada novembra sākumā bez ģenerāldirektora esošais VID pārtraucis publiskot nodokļu parādnieku sarakstu. VID mājaslapā ir atrodams paziņojums: «Atsaucoties uz to, ka Latvijas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, sākot ar 2016. gada novembri, dati šādā griezumā netiks publiskoti». Aptaujātie pat uzskata, ka jaunajai VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei šis lēmums būtu jāpārvērtē. Lielāko nodokļu parādnieku saraksta publiskošanas pārtraukšanas kontekstā tika pieļauta iespēja, ka tas nodara kaitējumu pašam VID un ļauj uzdot neērtus un nepatīkamus jautājumus par lielajiem nodokļu parādniekiem un to, kādā vīzē tie palikuši parādā valsts makam milzīgas summas. Piemēram, pēdējā publiskotajā sarakstā nodokļu parādnieku līderos bija divu uzņēmumi, kuru darbības sfēra ir elektronisko ierīču vairumtirdzniecība ar kopējo parādu vairāk nekā 77,7 milj. eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar šī gada 15.maiju plāno atsākt publicēt nodokļu parādnieku sarakstu, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Saraksts būs pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā varēs atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Kaut gan ziņas par konkrētu parādnieku ir iespējams saņemt jau tagad, līdz šim tik plašs nodokļu parādnieku saraksts netika apkopots un publiskots.

«Kā iestāde mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums,» - skaidro VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Publiskajā nodokļu parādnieku datu bāzē tiks izdarītas izmaiņas, uzņēmēji vēlas, lai parāda slieksnis tiktu palielināts no 100 līdz 1000 Ls. Tāds ir skandāla rezultāts saistībā ar publiskā nodokļu parādnieku reģistra informāciju par 10 531,3 Ls esošo nodokļu parādu mazumtirdzniecības SIA Rimi Latvia, kurš ir arī tā dēvētajā baltajā – valsts uzticamo uzņēmumu (padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku) reģistrā.

Par šāda «nodokļu parāda» eksistenci nepatīkami pārsteigts arī SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais: «Maksājumus mēs veicam pat kādu brīdi pirms noteiktā laika, bet VID datu bāzē tie parādās nedaudz novēloti. Pirms publiskot šos datus, VID jābūt pārliecībai, ka tie ir precīzi un patiesi.»

Lai arī Rimi ir padziļinātas sadarbības programmas dalībnieks, taču šis fakts nav uzņēmumu pasargājis no nonākšanas nodokļu parādnieku datu bāzē. «Fakts, ka aprīļa sākumā no 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53 594 jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību,» tā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Laikrakstā Dienas bizness

Pelēkie konkursi

Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Tādējādi šādi uzņēmēji – viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, finanšu ministrs Andris Vilks ir uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst.

«Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās,» uzsver A. Vilks.

Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā.