Viens no Ventspils tranzītbiznesa dūžiem, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados otrs ietekmīgākais cilvēks aiz Aivara Lemberga - Valtentīns Kokalis intervijā žurnālam Playboy stāsta par attiecībām Ventspils uzņēmēju starpā un to, kāpēc labprātāk strādātu ar Andri Šķēli nevis Aivaru Lembergu.
Kokalis apstiprina, ka savulaik biznesa interešu vārdā politiķi tikuši dāsni sponsorēti un slavenenie Lemberga stipendiātu saraksti ir īsti: «Protams, ir. Neteikšu, kuram Saeimas priekšsēdētājam* maksāja stipendiju, nu, tik štruntīgu – tūkstoš dolāru mēnesī! Man arī ir bloknoti pilni pierakstīti, kurā datumā, kurš bija atbraucis, cik kurš prasīja, kura partija kā radās un kurai partijai kura firma pārskaitīja. To visu prokuratūra zina.»
Vienlaikus viņš uzskata, ka likums, šādā veidā darbojoties, nekad nav pārkāpts, jo labs jurists likumu apies, nevis pārkāps. «Ja ir ietekme Saeimā, nav problēmu arī mainīt likumu. Šāda ietekme taču bija visus šos gadus. Naudiņa...»
«Mēs politiķiem nemaksājām, mēs sponsorējām partijas. Vai apmaksājām reklāmas raidījumus. Likumu mēs nepārkāpām, likums atļāva sponsorēt vai pasūtīt reklāmu. Var runāt par to, cik tas bija ētiski.»
V. Kokalis arī uzskata, ka Ventspils truba tagad varēja nebūt sausa, ja vien būtu turpināts «dalīties» ar krieviem.
«Tie bija gadi, kad Padomju Savienība sabruka un naftas ieguve NVS valstīs samazinājās par 60 procentiem. Neraugoties uz šo samazināšanos, mēs pāris trīs gados uzaudzējām apjomus līdz 24 miljoniem tonnu! Kā mēs to, jūsuprāt, ieguvām? Vai tāpēc, ka Ventspils bija ļoti foršs virziens? Nē, tāpēc, ka braucām pie krieviem, kā tolaik teica, družiļi semjami. Man joprojām no Krievijas naftinieki zvana. Ne tikai naudu vedām atpakaļ, kopā gājām uz koncertiem, uz krogiem, uz naktsklubiem gan Maskavā, gan Rīgā, taisījām seminārus Londonā, Madeirā, velns zina, kur. Mēs bijām draugi.
Tad šitas cilvēks atnāca un pateica: «Kādi jums ir izdevumi par pagājušo gadu?!» Rādījām, ka mums par visu ir atskaites, kur kurus esam veduši. Bet viņš: «Truba ir viena, kur viņi liksies! Nevienu centu nemaksāt, viss, ciet!» Krievi bija gatavi nākt biznesā, ieguldīt savu kapitālu, un viss būtu noticis. Kad viņus izdzina, pateica, ka viņiem nav jādod, un pēc gada apjomi nokrita uz leju, Lembergs bija aizsūtījis Pumpuru, ka vajag viņam tomēr vest to naudu atkal. Mēs tajos gados maksājām 10 centus par tonnu skaidrā naudā atpakaļ jebkuram, kas piesaistīja apjomus.»
Vaicāts – ar kuru no kungiem ir biji vieglāk strādāt, V. Kokalis atzīst: «Ar Šķēli man tomēr labāk patiktu strādāt. Ar Lembergu ir grūti strādāt tāpēc, ka tur domā tikai viens. Par mums kādreiz smējās: ko ar jums runāt, lems jau tikai viens. Šķēle tomēr ieklausās, un viņa apspriedes ir lietišķas, uz galda tikai minerālūdens, Ventspilī bija viskijs, konjaks, maķ... Kad atnācu no prokuratūras, man pēc tās leksikas pirmajā brīdī šķita, ka esmu nokļuvis bandītu shodkā. Labāk tomēr ar minerālūdeni.»
*11. un 10. Saeimas laikā Saeimas priekšsēdētāja amatu ieņem Solvita Āboltiņa (Vienotība), Savukārt 9. Saeimas (2006—2010) laikā šajā amatā atradās gan Indulis Emsis (ZZS), gan Gundars Daudze (ZZS).Savukārt 8. Saeimas ((2002—2006) priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre (ZZS) . Bet vēl pirms tam - 7. Saeimas (1998—2002) priekšsēdētājs bija Jānis Straume (TB/LNNK).