Ko mums pateica un ko gribēja pateikt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembra vakarā savā TV uzrunā?
Pirmie runu “tulkoja” iedzīvotāji sociālajos tīklos, šodien to dara mediji un es kā biznesa medija redaktore redzu, ka “tulkojums” nepieciešams arī uzrunas ekonomikas sadaļai, kura 8.55 minūšu garajā runā sākas tieši astotajā minūtē.
Ko tad premjers saka? Premjers vairākkārt savā Covid-19 uzrunā uzsvēra vārdu krīze un nonācis līdz uzrunas sadaļai par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku atzina: “Šī krīze, iespējams, ir lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas.”
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijušas vairākas smagas krīzes un no 2008. gada krīzes mājsaimniecības un arī Latvijas valsts vēl nav atguvusies. Tas redzams valsts parāda apjomā, kurš tieši šīs krīzes laikā strauji auga.
Pirms tam Latvija ir pārdzīvojusi arī smagus triecienus 1990. gadu banku krīzēs, un 1997. gada Krievijas rubļa devalvācijas krīzi, kas kopumā izmainīja tautsaimniecības vaibstus līdz nepazīšanai.
Savā 29. novembra uzrunā premjers tieši pateica, ka šī krīze būs vēl smagāka. “Dienas Bizness” kopš pandēmijas ar ekspertiem un nozaru profesionāļiem analizē statistikas datus un tie norāda tieši to, kas tika pateikts no TV ekrāniem.
Valsts maks ekonomisko lejupslīdi vienmēr izjūt ar zināmu laika nobīdi, taču tagad tā ir nepārprotama. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.
Premjers teica, ka ziema nebūs viegla. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Iespējams pat nonāksim līdz universālajam ienākumam katram Latvijas iedzīvotājam.
Vēl K. Kariņš norādīja: “Kā valdības vadītājs es mainīšu mūsu līdzšinējo pieeju.” Šo frāzi viņš minēja, skaidrojot vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.
Taču tikpat svarīgi kā visiem saprotamu un visiem vienādu pandēmijas ierobežojumu apstiprināšana, ir uzņēmējvidi saudzējošu likumu pieņemšana.
Svarīgi būtu, lai premjers palīdz mainīt līdzšinējo pieeju nodokļu paaugstināšanas politikā. Iecerētie nodokļu paaugstinājumi ir Saeimā apstiprināti, taču tos vēl var apstādināt un to var izdarīt Valsts prezidents. Nodokļu eksperti visi kā viens atzīst – krīzes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst. Šādi valsts sev atņem dzīvotspēju pēc krīzes.