Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.
Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.
Būvēs Kniplokmāju
Šogad savu darbību ķiploku nozarē uzsāka arī Dekantu ģimene, viņi Liepājas pusē darbojas kā mājražotāji. «Zīmols Kniploks savu darbību uzsāka šā gada maijā ar pirmo šķirnes Ļubaša ziedkātu ražu. Sākotnējais plāns bija audzēt ķiplokus. Ar šo arī aizsākās mūsu ģimenes ķiplokpiedzīvojumi. Par ķiplokiem domājām pēdējos divus gadus, pērnā gada rudenī iestādījām pirmos 100 kg, kas ir maz ķiplokaudzētājiem. Mums tas bija daudz, jo nu tas bija daudz vairāk, nekā parasti mazdārziņā stādījām. Kamēr ķiploks auga, bija daudz laika domāt, ko ar to iesāksim,» stāsta Vita Dekante, kura kopā ar vīru Edgaru izveidojusi Kniploku. Jau, uzsākot biznesu, abiem bija skaidrs, ka ķiploku ziedi tiks izmantoti pesto pagatavošanai, jo šāds produkts jau iepriekš tika gatavots pašpatēriņam, tikai mazākā daudzumā. Zīmola tapšanā iesaistījās visa Dekantu ģimene - tika veidots logo, domāts par iepakojumu, sapņots un zīmēts, kā tas viss izskatīsies nākotnē. Kopumā biznesa uzsākšanai ieguldīti 13 000 eiro, tajā skaitā arī zemes iegāde. Pērn pēc Līgo svētkiem tika izveidota arī Kniploka Facebook lapa. Atsaucība bija negaidīti liela. «Ja bijām domājuši, ka ziedu ražu saglabāsim visu ziemu, tad tagad krājumi jau tikpat kā cauri,» atzīst V.Dekante. Kniploka klienti pārsvarā ir dažāda vecuma cilvēki, kuriem garšo ķiploki. «Ir tādi, kas jau laicīgi iegādājas vairākas burciņas, lai krājumi pilni,» novērojusi viena no Kniploka izveidotājām. Pagaidām zīmols piedāvā iegādāties ķiplokziedu pesto, bet ar nākamā gada ķiploku ražu produktu klāsts tiks papildināts. «Pēc pirmās sezonas jāuzsāk Kniplokmājas būvniecības darbi, tur jāiegulda vismaz 5000 eiro, lai nākamā raža vieglāk un ērtāk apstrādājama. Tāpat jāatjauno ķiploku žāvētava. Darbs un līdzekļi jāiegulda daudz. Esam piesaistījuši Eiropas finansējumu tehnikas iegādei. Tas ir liels atspēks mūsu turpmākai izaugsmei,» stāsta V.Dekante.
Visu rakstu lasiet 14. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
