Finanses

Ķīnā atklāti 64 miljardu vērti pagrīdes banku darījumi

Žanete Hāka,20.11.2015

Jaunākais izdevums

Ķīnas amatpersonas atklājušas valsts lielākos pagrīdes banku darījumus, kuru apmērs sasniedz 64 miljardus ASV dolāru, raksta Reuters.

Izmeklēšana tika sākta septembrī un tās uzmanības centrā bija Žejiangas province. Izmeklēšanas laikā secināts, ka dučiem Hongkongā reģistrētu tā saucamo čaulas kompāniju veica vairāk nekā 1,3 miljonus viltus pārskaitījumu, lai pārvietotu naudu uz ārzonas kompānijām.

Ķīna pret pagrīdes banku sektoru sāka vērsties šā gada aprīlī un līdz šim ir atklājusi vairāk nekā 170 naudas atmazgāšanas un nelegālu līdzekļu pārskaitījumu gadījumus 125,34 miljardu dolāru vērtībā.

Pēdējā reizē apcietināti simts aizdomās turamo no astoņām grupām.

Aizdomās turamie izmantoja nerezidentu kontus, un ar vairāk nekā 14 tūkstošu partneru palīdzību pārskaitīja miljardiem juaņu uz ārzonas valstīm.

21 partnera bankas konti nelegāli uz ārvalstīm pārskaitīja vairāk nekā vienu miljardu juaņu. Aizdomās turamie esot izmantojuši dažu valstī esošo banku nespēju identificēt nerezidentu kontus.

Sākotnēji klientiem lūgts pārskaitīt juaņas uz vietējiem kontiem un tad nauda tika pārskaitīta uz nerezidentu kontiem, ko kontrolēja aizdomās turamie. Tad šos kontus izmantoja, lai iegādātos ārvalstu valūtas ar fiktīvu tirdzniecības darījumu palīdzību un tad nauda pārskaitīta uz ārzonas bankām Hongkongā un citur.

Tiek minēts, ka viena no ārvalstu bankām, kura saņēmusi valūtu, ir HSBC Holdings. Bankas pārstāvji nekomentē individuālus gadījumus, tomēr tā neatbalsta naudas atmazgāšanas darījumus.

Policijas dati liecina, ka pagrīdes banku darbība mēnesī pelna 2 miljonus juaņu.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un tirgus svārstīgums šajā gadā ir veicinājusi kapitāla aizplūdi, un patlaban pagrīdes banku sistēma rada aizvien pieaugošu apdraudējumu Ķīnas finansiālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis,29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB,29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

  • Rīga: 888 darījumi;
  • Daugavpils: 96 darījumi;
  • Liepāja: 79 darījumi;
  • Jūrmala: 71 darījums;
  • Ropažu novads: 65 darījumi;
  • Rēzeknes novads: 59 darījumi;
  • Dienvidkurzemes novads: 57 darījumi;
  • Mārupes novads: 56 darījumi;
  • Cēsu novads: 53 darījumi;
  • Jēkabpils novads: 53 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv,27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam piemērots 300 eiro sods

LETA,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam par iesaistīšanos pārtikas apritē bez reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) piemērots 300 eiro sods, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa piebilda, ka lēmums attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts piektdien.

Meistere atgādināja, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajām - no 400 līdz 700 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, sods ir lielāks.

Vienlaikus viņa arī atzina, ka atkārtotu pārbaudi Grobiņā uzietajā nelegālajā gaļas produktu ražotne PVD neplāno veikt, taču objekts paliks dienesta uzraudzības lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dienas tēma: Apsver savu ražotni Ķīnā

Raivis Bahšteins
,25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA,28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 1981 M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu tik ļoti iecienītajā Mārupē aktuāli un interesi saistoši ir ne tikai privātmāju un dzīvokļu darījumi.

Par savas privātmājas celšanu Mārupē sapņo ļoti daudzi, taču, lai to paveiktu, nepieciešams iegūt savā īpašumā savrupmāju būvēšanai piemērotu zemi. Šajā rakstā apkopota aktuālā informācija par to, kādi darījumi šogad norisinājušies Mārupes savrupmāju apbūves zemes segmentā.

Uz pirkuma līguma pamata pirmajos septiņos šā gada mēnešos reģistrēti 66 darījumi, liecina Cenubanka.lv pieejamā informācija.

Izmēra ziņā vispieprasītākie ir 1500 – 2500 kv.m plašie zemes gabali. Šajā kategorijā līdz augusta sākumam notikuši 28 darījumi.

Savukārt tikai 7 darījumi notikuši ar īpašumiem, kas plašāki par 2500 kv.m. No šiem īpašumiem lielākais ir bijis 4654 kv.m plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB,16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku nozari šogad raksturo trīs tendences: kreditēšana, atbilstība un digitalizācija

Žanete Hāka,22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka,04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru