Klājot Līgo svētku galdu, neiztikt bez Jāņu siera,kura būtiska sastāvdaļa ir ķimenes
Latviskā garša nav iedomājama bez ķimenēm – tās tiek izmantotas gan maizes cepšanā, gan kāpostu skābēšanā un biešu marinēšanā. Ķimenes ir veicinājušas daudzu mazuļu labklājību pirmajā dzīves gadā, vairojot mātes piena daudzumu. Tās tiek izmantotas arī liķiera ražošanā, iemūžinātas pagasta ģerbonī un pat ielas nosaukumā.
Izsenis klātesošas
Ķimenes jau izsenis ir bijušas klātesošas latviešu ēdienkartē. Vēsturnieki apgalvo, ka tās pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenes dažādos laikos ir gan slavētas, gan peltas. Pavisam senā pagātnē ķimenes simbolizējušas alkatību un negantumu, taču viduslaikos to reputācija uzlabojusies un aromātiskās sēkliņas jau uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tādējādi izrādot uzticību viens otram.
Latvijā ķimenes izmantotas gan grādīgā dzēriena brūvēšanā un tā zīmolā, gan apdzīvotas vietas un ielas nosaukumā. Allažu pagasta ģerbonī blakus dzirnakmenim virs viļņotās, Allažu reljefu simbolizējošās līnijas lepni zied ķimenes zieds, un katrs sevi cienošs allažnieks zina stāstīt, ka ķimene šo vietu ģerbonī ieņēmusi godam un nodrošina Allažu atpazīstamību ar pasaules slavu iemantojušo liķieri Allažu ķimelis, kura sastāvā ir ķimenes. Pirmo reizi atzinību ieguvušais dzēriens tika izgatavots Allažu muižas spirta brūzī 1823. gadā. Ķimeņu liķiera ražošanas tradīcijas 1949. gadā pārņēma AS Latvijas Balzams, dzēriena garša ir augsti novērtēta gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, tas ir saņēmis vairākas starptautiskas godalgas. Savukārt Ķekavas novada Rāmavā par godu šim garšaugam nodēvēta pat iela.
Visu rakstu lasiet 21. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
