Valdības vilcināšanās ar noteikumu pieņemšanu kavē darījumus ar lauksaimniecības zemi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Ministru kabineta noteikumiem bija jābūt no 1. novembra, bet to nav, tādēļ novembrī darījumi ar lauksaimniecības zemi nenotiek,» pauž biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Vasarā, pieņemot ilgi diskutētos grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, noteikts, ka viena fiziska vai juridiska persona īpašumā varēs iegūt līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes. Vienlaikus pašvaldībām ir deleģētas uzraudzības funkcijas – tām jāizveido speciālas komisijas, kas izskatīs iesniegumus un pieņems lēmumu par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi brīvi varēs iegādāties vien līdz 5 ha zemes, bet fiziskas personas – līdz 10 ha zemes. Kārtību, kādā pašvaldību komisijas tiks finansētas, izveidotas, kā tās darbosies, reglamentēs īpaši noteikumi, kuri valdībai bija jāpieņem līdz 1. novembrim.
Ir saskaņoti
Pirms valsts svētkiem Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegtais noteikumu projekts Ministru kabineta komitejā netika atbalstīts, uzdodot divu nedēļu laikā to uzlabot un atkārtoti saskaņot ar Tieslietu ministriju (TM), Valsts kanceleju un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Termiņš šonedēļ beidzas. «Ir panākta konceptuāla vienošanās ar minētajām institūcijām. Pēdējos strīdīgos jautājumus ar TM izdevās atrisināt jau šorīt. Visa noteikumu projekta un ar to saistītās dokumentācijas pakete ir sagatavota nosūtīšanai steidzamai saskaņošanai. Pēc saskaņojumu saņemšanas projekta redakcija tiks iesniegta izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē,» DB vakar atzina ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus. Viņa arī norāda: šobrīd konceptuāli ir skaidrs, kāda varētu būt galīgā redakcija noteikumiem par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi, detaļās gan neizplūstot.
Neatbalstītā redakcija paredzēja, kāda informācija ir jāiesniedz zemes kārotājiem, kā zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs īsteno pirmpirkuma tiesības. Tāpat tika noteikts, ka pašvaldību komisijās darbojas vismaz pieci vietvaras locekļi, tās darbība tiek finansēta «no valsts budžetā kārtējam gadam novada pašvaldībai piešķirtajiem līdzekļiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām». Tieši nosacījumi par pašvaldību komisijas sastāvu un tās finansēšanas kārtību radīja valdības locekļu iebildumus. Neapstiprinot noteikumu projektu, ZM tika uzdots kopīgi ar TM izvērtēt priekšlikumu komisijā iekļaut Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, paredzēt citus finansējuma avotus komisijas darbības segšanai, neparedzot finansējuma piesaisti no valsts budžeta līdzekļiem, secināms no Ministru kabineta informācijas.
Pašvaldības nemierā
«Pašvaldībām ir jāpieņem iesniegumi, jāvērtē, bet nav kārtības, tas apgrūtina darbu,» DB pauž LPS priekšsēdētāja padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. «Darījumu vērtēšanā mums ir jāprasa izglītību apliecinoša informācija – jābūt apgūtai 160 h programmai lauksaimniecībā. Tas ir ļoti subjektīvs vērtējums – ko kurā skolā māca. Vai mežsaimnieks, kas apguvis savu profesiju, var iegādāties zemi? Vai viņam lauksaimniecība ir mācīta? Vai ģeogrāfs var iegādāties zemi? Un ko darīt jaunajiem lauksaimniekiem? Viņi var zemi iegūt mantojumā, bet, ja vecāki vēl paši grib saimniekot?» jautājumus uzdod S. Sproģe.
Visu rakstu Kavējas regulējums zemes darījumiem lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.