Finanšu «drošības spilvens» jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, bet 61% to nav vispār.
Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina aptauja.
Par savu finanšu «drošības spilvenu» šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu drošības spilvena esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%).
«Aizvadīto gadu notikumi ir iemācījuši iedzīvotājiem nelikt visas olas vienā groziņā, un savus ietaupījumus tie izvēlas uzkrāt dažādos veidos,» saka pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Raksti par tēmu
Gandrīz vienlīdz populāri ir veidot savu finanšu drošības spilvenu kā noguldījumu bankā (55% aptaujāto), kā arī uzkrāt skaidrā naudā (47% aptaujāto).
Savukārt gandrīz katrs ceturtais krājējs jeb 24% aptaujāto par savu drošības spilvenu uzskata sev piederošo nekustamo īpašumu, 15% aptaujāto – veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 8% ieguldījumus vērtspapīros vai fondos, turpretim 5% aptaujāto – sev piederošos dārgmetālus un mākslas priekšmetus.
Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot uzkrājumus vērtē kā stipri ierobežotas. Šobrīd daļu no saviem ienākumiem uzkrāj tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 23% aptaujāto spētu kaut ko uzkrāt tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. Savukārt 38% respondentu norāda, ka viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai varētu veidot uzkrājumus.
Taču sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus 74% iedzīvotāju vienlaikus izvēlētos gan uzkrāt nebaltai dienai, gan tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai. Piemēram, ja iedzīvotājiem būtu brīvi finanšu līdzekļi Ls 1000 apmērā, 55% aptaujāto tos tērētu ceļojumiem un atpūtai, 28% – noguldītu kādā no bankām, 22% – glabātu skaidrā naudā, 21% – tērētu izglītībai, bet 16% – iegādātos automašīnu vai segtu līzinga pirmo iemaksu.
