Vai veikt iemaksas 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ko vērts ir 2. pensiju līmenis? Šādas pārdomas droši vien nomoka daudzus, īpaši izlasot ziņu, ka visu valsts fondēto pensiju shēmu ienesīgums pērn ir bijis negatīvs. Arī uzkrājumu veicējiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā apdrošināšanā pēdējos piecus gadus nav veicies labāk. Vai tiešām tas ir pasākums, kas lemts neveiksmei, un finanšu ekspertu ieteikumi veidot uzkrājumus ir domāti lētticīgajiem?
Atbilde nav vienkārša. Jebkurā gadījumā šādi uzkrājumi, kas faktiski ir ieguldījumi akciju tirgos, ir riskanti, īpaši, ja tie ir īstermiņa. Tiesa, Citadeles bankas valdes loceklis Kārlis Purgailis uzsver, ka 10 gadu ieguldījumi, viņaprāt, noteikti nebūs negatīvi, sliktākā gadījumā tie var būt nulle.
Veicot ieguldījumus, jāņem vērā – jo ilgāks termiņš, jo mazāks risks.
Jo garāks ieguldījumu termiņš, jo mazāks risks, ka pasākums beigsies ar mīnusa zīmi. Protams, cilvēkiem, kas ļoti baidās no riska, piemērotāki ir depozīta noguldījumi bankās, kur atdeve gan ir zemāka, taču noteikti saglabājas uzkrājuma summa. Klāt var nenākt procenti, taču noguldītais nesamazinās. Ja runā par finanšu instrumentiem, tad jautājums ir – ja ieguldījuma termiņš ir desmit gadi un pēdējie divi gadi ir ar mīnusa zīmi, kas tad iznāk galā? K. Purgailis teic, – ja iemaksas ir bijušas vienmērīgas, tad iznākums arī šādā scenārijā būs pozitīvs, sliktākajā gadījumā – nulle, bet ne mīnuss. Lai gan viņš saviem klientiem tādos gadījumos iesaka termiņu pagarināt, jo ņemt ārā uzkrājumu lejupslīdes brīdī nav labākais risinājums. Riskus iespējams mazināt, arī mainot iemaksu summu. Proti, brīdī, kad tirgos ir augšupeja, iemaksas palielināt, bet lejupslīdes laikā tās samazināt vai pat pārtraukt. Jānorāda, ka uzkrājumu pārvaldnieki katru ceturksni savā mājaslapā publicē aktuālās situācijas izvērtējumu. Tādējādi katrs klients var sekot līdzi tam, kas notiek finanšu tirgos, un pieņemt lēmumu, cik lielas iemaksas veikt konkrētajā brīdī.
Protams, tas nozīmē aktīvu ieguldītāju līdzdarbību, sekojot līdzi aktuālajai informācijai, kas, kā jau minēts, ir viegli pieejama. Aktuālais jautājums – ko ar ieguldījumiem darīt pašlaik, kad pie durvīm klauvē, ja ne gluži recesija, tad ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās? K. Purgailis teic, ka akciju tirgi savas korekcijas jau ir izdarījuši un turpmāk procentu likmes varētu nekrist. Šis noteikti nav īstais brīdis, lai izņemtu savu uzkrājumu. Ja runā par šogad gaidāmo Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju paaugstināšanas ietekmi, tad K. Purgailis teic, ka īstermiņā ietekme uz atdevi būs negatīva, taču ilgākā termiņā tā palielināsies.
Rezumējums – veicot ieguldījumus, jāņem vērā, ka, jo ilgāks termiņš, jo mazāks risks; ir aktīvi jāseko līdzi norisēm tirgos, iespējams, mainot iemaksu apmērus. Pie garantētiem ieguvumiem var minēt iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Vai naudu ieguldīt finanšu instrumentos vai noguldīt depozītā bankā, ir atkarīgs no katra vēlmes riskēt, taču jāatceras, ka visriskantāk ir dzīvot vispār bez uzkrājumiem.
