Iepazīstoties ar nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultātiem, nāk prātā, ka zināmā mērā secinājumus par iedzīvotāju skatījumu uz valsts labklājību varētu veikt, balstoties uz pētījuma nemainīgās daļas - indikatoriem - vien: savas ģimenes materiālo stāvokli pozitīvi vērtē 11%, bet valsts ekonomisko stāvokli – 4% aptaujāto. Savukārt situācijas uzlabošanos pēc gada prognozē nedaudz vairāk kā ceturtdaļa iedzīvotāju.
Tiesa, dažādu sociāldemogrāfisko grupu vērtējums ģimenes materiālajam stāvoklim atšķiras: pozitīvāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem (pozitīvie vērtējumi ir 14-19% robežās), bet, piemēram, 55 līdz 74 gadu veco iedzīvotāju vidū vien 6% savas ģimenes materiālo stāvokli ir atzinuši par labu. Atšķiras arī dažādos reģionos aptaujāto atbildes: pozitīvāk situāciju vērtējuši Kurzemē (18%) un Pierīgā dzīvojošie (17%), bet kritiskāk – Vidzemē un Latgalē aptaujātie (abos reģionos 5% pozitīvo atbilžu).
Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, rādītāji svārstās, ir vērojamas tendences, ka kritiskāk noskaņoti ir cilvēki vecumā virs 45 gadiem, kā arī Latgalē un Vidzemē dzīvojošie. Lielāks pesimisms nekā caurmērā (ar dažiem izņēmumiem) ir vērojams, arī analizējot šo grupu atbildes par prognozējamajām situācijas izmaiņām gada griezumā. Jāatzīst gan, ka arī salīdzinoši pozitīvāk noskaņotajās grupās nevar runāt par apmierinātību ar esošo situāciju un izteikti optimistisku skatu nākotnē.
DNB Latvijas barometra pētījuma dati iezīmē arī tendenci, ka gados vecāki cilvēki un Latgalē dzīvojošie ir arī ievērojami kritiskāk noskaņoti par iespējām atrast labu darbu. 2014.gada martā vidēji Latvijā šādas iespējas par kopumā labām atzina 6% respondentu, februārī - 4%, taču, piemēram, Latgalē šis rādītājs nesasniedz pat 1%.
Lai arī tikai 11% iedzīvotāju 2014.gada martā savas ģimenes materiālo situāciju uzskatīja par labu, pētījuma turpinājumā lūgti atbildēt, cik apmierināti viņi ir ar savas ģimenes labklājību, vairākums (53%) atbildējuši, ka ir ar to apmierināti. Pētījums gan nedod skaidru atbildi, kā būtu skaidrojamas šīs atšķirības, tomēr jāpiemin, ka, atbildot uz jautājumu, kas ir trīs būtiskākās lietas, lai respondenti būtu apmierināti ar dzīvi, - materiālā labklājība ir tikai otrajā vietā (61%). Pirmajā vietā ir laba veselība (74%), un vairāk nekā puse respondentu par vienu no trim nozīmīgākajiem apmierinātības faktoriem atzinuši labu ģimeni (51%).
Pētījums apliecina, ka priekšstati par «pareizajām» stratēģijām labklājības sasniegšanā ļoti atšķiras. Pirmkārt, gandrīz vienlīdz bieži tiek uzskatīts gan, ka labklājība ir atkarīga no paša centieniem, darba un spējas uzņemties risku (46%), gan ka tā atkarīga no ārējiem apstākļiem (veiksmes, kopējās situācijas; 45%). Analizējot, ko respondenti darījuši pēdējo piecu gadu laikā, lai nopelnītu vairāk naudas, 22% norādījuši, ka „nav darījuši neko”. Turklāt, šādi atbildējuši ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī cilvēki darbspējas vecumā. Tostarp vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem tā atbildējuši 26%, 25 līdz 34 gadus vecu respondentu vidū – 8%, 35 līdz 44 gadus vecu respondentu vidū – 14%, bet 45 līdz 54 gadus vecu aptaujāto vidū – 19%. Jāpiebilst, ka aptaujāto vidū ar zemāko ienākumu līmeni (kvintilē) 25% respondentu norādījuši, ka nav darījuši neko, lai uzlabotu savu labklājību, savukārt grupā ar augstāko ienākumu līmeni (kvintilē) - 11%.