Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» par labu AS «SEB banka» ieķīlājusi krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 375 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta 13.augustā.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» reģistrēta 1999.gadā, un tā nodarbojas ar karšu un citu drukāto izdevumu izdošanu, kā arī uzņēmums veido uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamata veidotus informācijas tehnoloģiju produktus un sniedz programmēšanas pakalpojumus.

2018.gadā SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» strādāja ar neto apgrozījumu 1,452 miljonu eiro apmērā, tās peļņa bija 39 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 31 darbinieku, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 412 tūkstošus eiro.

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta un igauņu kompānija Reach-U AS apvieno spēkus un izstrādā ģeotelpisko risinājumu pašapkalpošanās platformu GeoDataHub, ar ko iecerējuši kopīgi attīstīties pāri robežām

Kad globālās kompānijas vēlas ienākt Baltijas valstīs un izveidot IT risinājumus, trūkst kvalitatīvu ģeodatu un saistīto pakalpojumu. «Problēma tāda, ka katram no šiem IT sistēmu izstrādātājiem ir jāiet pie katras valsts datu un pakalpojumu piegādātāja un jāprasa dati atsevišķi par Latviju, Igauniju un Lietuvu, jāslēdz dažādi līgumi, ir dažādas datu struktūras, nosacījumi, viss jāintegrē ar pārējām IT sistēmām. Taču bieži vien biznesa darbības notiek Baltijā kā vienā reģionā un tas tiek uztverts kā vienots tirgus. Tāpēc tas ir neērti, dārgi, neefektīvi, un nereti kompānijas izvēlas globālo piegādātāju pakalpojumus, taču tie nav pārāk aktīvi uz datu atjaunošanu un papildināšanu. Nereti globālo piegādātāju informācija ir novecojusi par diviem trim gadiem. Mūsdienās tas neder,» stāsta Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs. Tāpēc uzņēmums kopīgi ar Igaunijas ģeoinformātikas kompāniju Reach-U AS uzsāka darbu projektā Baltic Geodata Marketplace, tā mērķis ir izveidot vienkopus pieejamu ģeogrāfisko datu pakalpojumu avotu, ko citi uzņēmumi var izmantot savos IT risinājumos. Šī projekta rezultātā radīts portāls GeoDataHub.eu, kas nodrošinās datu pakalpojumu saņemšanu un izmantošanu citos IT risinājumos. Plānots, ka projekts tiks pabeigts šī gada augustā.

Divas karšu izdevniecības – «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» (Latvija) un «Regio» (Igaunija) – vienojušās par sadarbību automatizēta tiešsaistes tulkošanas risinājuma «TerraLexicon» izstrādē.

Automatizēts tulkošanas risinājums būs paredzēts vārdu tulkošanai un aizstāšanai kartēs un citos grafiskos failos, un to būs iespēja izmantot citiem uzņēmumiem un interesentiem.

Pašlaik pieejamie mašīntulkošanas rīki labi piemēroti tekstu tulkošanai, veicot tulkojumu starp valodām, kuras tulkošanas tirgū uzskata par dominējošām. Tomēr Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, no kurām lielākā daļa ir reģionālās valodas. Abi sadarbības partneri darbojas dažādos reģionos, un tos ietekmē valodas barjeras, kas tādējādi ierobežo to eksporta potenciālu. Pieejamie tulkošanas rīki nespēj tulkot ģeogrāfiskos nosaukumus, un tulkošana jāveic manuāli, padarot to salīdzinoši dārgāku augsto darbaspēka izmaksu dēļ. Tā kā abu kartogrāfijas uzņēmumu kopīgā interese ir risināt šo problēmu, uzņēmumi vienojušies izstrādāt automatizētu tiešsaistes tulkošanas risinājumu «TerraLexicon».

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

VAS Latvijas valsts ceļi sadarbībā ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta gada laikā veikuši visu ceļu inventarizāciju.

Latvijā pavisam ir 130,3 tūkst. km ceļu un ielu. No tiem valstij pieder 15,5%, pašvaldībām – 29,4%, privātpersonām – 46,1%, bet 9% ir meža ceļi. Citā griezumā – tikai 11,5% ir asfaltētu ceļu, 40,7% ceļu ir šķembu un grants segums, bet 47,8% ceļu ir bez seguma. Ceļi gan ne tikai saskaitīti un salikti «pa plauktiņiem», bet arī izveidots interaktīvs rīks, kur īsā mirklī var noskaidrot dažnedažādas lietas. Citējot nozares ministriju, ar šī rīka palīdzību institūcijas un pašvaldības varēs plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus.