Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Tā Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa sacīja, ka ražas samazinājums, salīdzinājumā ar citiem gadiem, šogad ir ļoti atkarīgs no konkrētās vietas meteoroloģiskajiem apstākļiem un stādīšanas laika. "Neviens nevarēja iedomāties, ka vēlāk stādītie lauki būs labāki," norādīja Kraukle.

Skaidrojot laikapstākļu ietekmi uz kartupeļu ražu, savienības priekšsēdētāja minēja, ka šogad karstuma un sausuma ietekmē kartupeļu veģetācija apstājās. Kad augi saņēma mitrumu, veģetācija atsākās vai kartupeļu laksti nokalta. Tāpat zaudējumus radījis arī kartupeļu lapgrauzis jeb kolorado vabole, kas it īpaši skāris bioloģiskās kartupeļu platības - daudzviet no lakstiem pāri palika tikai stublāji un bumbuļu augšana apstājās.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” uzsācis graudu pieņemšanu un šogad plāno pieņemt kopumā 350 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem apmēram 15 % - bioloģiski audzētos.

Kopējā pārstrādātā apjoma pieaugumu veicinās š. g. jūlija sākumā atklātās jaunās ražotnes – bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra un inovatīva pastas ražotne.

“Pirmo pieņemto kravu kvalitātes rādītāji ir ļoti dažādi, tomēr kopumā šogad gaidāmi sīki graudi ar pazeminātu tilpummasu. Vēl nesen Zemgalē tika prognozēta rekordliela ziemas kviešu raža, bet ieilgušā karstuma un sausuma dēļ sējumi dažviet ir stipri cietuši un raža varētu būt no 30 līdz 50 % mazāka nekā cerēts. Diemžēl arī bioloģisko graudu raža paredzama mazāka, ko veicināja nelabvēlīgie laikapstākļi, piemēram, pavasarī ieilgušās lietavas, kas aizkavēja sēju, un mitrums un siltums, kas ļāva vairoties kaitēkļiem. Lai arī laikapstākļi jūtami ietekmējuši ražu, graudu pārstrādei pietiks un esam gatavi intensīvai un saspringtai graudu pieņemšanas sezonai,” teic AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Liepājas lidostā pieaug pasažieru skaits, komersanti attīsta biznesu

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Vaicāts, vai pēdējo dienu karstais laiks ietekmē lidostas darbību, viņš atzīmē, ka parasti karstā laika dēļ pieaug lidmašīnu ieskriešanās distance, bet Liepājā tas nav kritiski. Gluži pretēji, karstums nozīmē skaidru laiku un labu redzamību, ko airBaltic Training Pilotu akadēmija izmantojot par visiem 100%.

Cipari augšā

Pirmajos piecos mēnešos lidosta apkalpojusi 4652 pasažierus. Aprīlī airBaltic uzsāka lidojumus piecreiz nedēļā, palielinot lidojumu skaitu par diviem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, pieaugums ir virs 29%. Pēc A. Sprūdes teiktā, svarīgi ir, ka palielinājies ne tikai lidojumu un pasažieru skaits, bet arī katru gadu par apmēram pieciem procentpunktiem pieaudzis lidmašīnu piepildījums. Attiecīgais rādītājs ziemas periodā ir zem 50%, bet vasarā – jau pāri par 60%. Lidojumi piecas dienas nedēļā nodrošina biznesa pasažieru normālu ceļojumu apriti. Lidojumi trīsreiz nedēļā ne vienmēr ļāva uzņēmējiem un tūristiem sakombinēt sev piemērotus lidojumu plānus.

Realizējot uzņēmuma attīstības plānus, Dobeles novada zemnieku saimniecība Anšītes, piesaistot Citadele Leasing līdzfinansējumu, investējusi 500 000 eiro, lai papildinātu saimniecības autoparku ar lieljaudas graudu kombainu.

Pusmiljonu vērtais kombains “CASE IH AF 8250” ir ar teju divreiz lielāku zirgspēku jaudu nekā līdz šim izmantotās tehnikas vienības, un tas palīdzēs samazināt ražas zudumus un vienlaikus arī atstās pozitīvāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Zemnieku saimniecības autoparku šobrīd veido pieci traktori un divi lieljaudas kombaini.

“Investējot naudas līdzekļus šādās tehnikas vienībās, mūsu saimniecība spēj darboties efektīvāk un sasniegt labākus rezultātus, patērējot mazāk resursu. Ražas ziņā aizvadīto gadu varu raksturot kā stipri viduvēju. Sākotnēji šķita, ka raža varētu būt labāka, nekā šobrīd rāda rezultāti – iespējams, ka iespaidu atstāja lielais karstums jūnija beigās un jūlijā, kas neļāva sasniegt iecerēto ne ar kviešiem, ne ar ziemas rapsi,” saka Anšītes vadītāja Inese Sprūde.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta gaitā Tērbatas ielā plānots ierīkot un testēt zaļās infrastruktūras risinājumus ‒ zaļās sienas, zaļo jumtus un lietusdārzus.

Tādējādi Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties.

Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024.gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu* un ielas aplūšanas risku. Tiek vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.

Tērbatas iela ir viena no ar transportu un gājēju noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, bet pašai teritorijai – pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen pirmdien paziņoja, ka pasaulē atsauc 700 000 vieglo apvidus automobiļu saistībā ar īssavienojumu riskiem.

Atsaukums aptver pašreizējos Tiguan un Touran modeļus, kas ražoti pirms šī gada 5.jūlija.

Uzņēmums brīdina, ka šo automašīnu lūkās iebūvētās gaismās var rasties īssavienojums, ja tās nonāk kontaktā ar ūdeni. Volkswagen skaidro, ka īssavienojuma radītais karstums var sabojāt jumtu un sliktākajā gadījumā arī izraisīt aizdegšanos.

Kompānija vēsta, ka šo automobiļu īpašnieki var turpināt tos izmantot, ja vien viņi nepamana īssavienojuma pazīmes, tostarp nestrādājošu salona apgaismojumu vai sviluma pēdas.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Uz Milānas dizaina nedēļas izkārtnes šogad spoži izgaismojās stilu daudzveidība, ilgtspēja un inovācijas, skaistuma un dzīvnieku tēmas, aizvien grandiozāka dizaina mantojuma augšāmcelšanās un jauno un citādi domājošo ienākšana industrijā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Milānas dizaina nedēļa ir sprints. Tas nozīmē uz mirkli ieskatīties dažās no atvērtajām t.s. šovrūmu durvīm Brerā, pārmijot pāris vārdus ar viesmīlīgo personālu, tad traukties uz Tortona ielas rajonu, kur šogad īstu eksploziju piedzīvoja japāņu dizains jaunā un pasaulslavenā dizaina dieva Oki Sato vadībā, bet uz saules rietu atgriezties Milānas sirdī – tur Piazza del Duomo izvietotajā izstādē La natura dell’abitare (kurators – dizaina un inovāciju studija Carlo Ratti Associati) veldzēt acis un prātu zaļojošajās izmeklētu šķirņu koku galotnēs un krāšņu puķu dobēs.

Nākošā dienā skrējiens turpinās izstāžu centrā Rho Milano. Īsos pārtraukumos starp bagātīgajām ekspozīcijām sekot ekscentriskā holandiešu dizaina maksimālista Marsela Vandera (Marcel Wanders) vai inteliģentās itāliešu domātājas dizaineres Paolas Navones stāstiem, vai, atvelkot elpu pie kafijas tases, ieklausīties loģiskajā Salone del Mobile un vienlaikus Kartell prezidentā Klaudio Luti (Claudio Luti), kurš gluži kā uz šaha galdiņa izspēlē situāciju un skaitļus globālajā dizaina industrijā un Milānas lomu tajā. Redzēt vēl to…. paspēt tur… Milzīgie ļaužu pūļi ielās un izstāžu stendos, spožā saule un karstums tikai uzkurināja dizaina trakumu.

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Uzņēmums DPD Latvija šovasar uzstādījis 21 jaunu automatizēto paku termināli jeb Paku Skapi. Pirmo reizi paku termināļi ierīkoti arī biznesa centros, informē DPD Latvija.

Uzņēmuma Paku Skapji paredzēti sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Modernizētie paku termināļi atrodas Rīgā un reģionos, tostarp trīs no tiem pirmo reizi ierīkoti biznesa centros - «Barons Kvartāls» un «Place Eleven» iekštelpās, kā arī biroju centrā «Jaunā Teika».

«Paku Skapji biznesa centros paver plašākas iespējas mūsu klientiem, kuri tagad var vienkārši saņemt un nodot savus sūtījumus, nepametot biroja ēku. Kā īpaši ērts risinājums tas kalpos mazajiem ražotājiem, vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kuri savus ražojumus no biznesa centra var uzreiz nosūtīt klientiem,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. «Vienlaikus turpinām attīstīt arī paku termināļu izvietošanu iekštelpās. Iekštelpu skapju priekšrocība ir tāda, ka arī krasas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, liels karstums vai stiprs sals, tajos piegādātās preces nevar ietekmēt, kas dažkārt var būt svarīgi kosmētikai, elektronikai vai pārtikas precēm.»

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

«Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,» situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Daudzviet Eiropā - Vācijā, Polijā, Čehijā, Francijā - pārspēti līdzšinējie jūnija karstuma rekordi - gaisa temperatūra jau vairākas dienas tuvojas un vietām pat pārsniedz 40 grādu atzīmi un prognozes liecina, ka svelme būs jāiztur vēl kādu laiku.

Tostarp Francijā un Šveicē ceturtdien tiek solīta vairāk nekā 40 grādu liela svelme. Francijas amatpersonas pat izteikušas nopietnus brīdinājumus par risku dzīvībai, vēsta BBC.

Vācijas austrumos pie Polijas robežas gaisa temperatūra pakāpusies līdz vismaz +38,6 grādiem, par vienu grāda desmitdaļu pārspējot līdzšinējo jūnija nacionālo rekordu, kas reģistrēts 1947.gadā.

Meteorologi skaidro, ka Eiropas karstuma vilni atnesušas karstā gaisa masas no Ziemeļāfrikas. Turklāt šāds karstums uzskatāmi demonstrē globālās sasilšanas ietekmi un ar šādiem laikapstākļiem nākotnē jārēķinās daudz biežāk.