To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa. Viņa atzīst, ka Latvijas valstij ir jāmaina esošā situācija — jāsasniedz kapitāla tirgus indeksa slieksnis, kas būtu sava veida signāls ārvalstu starptautiskajiem investoriem, vienlaikus rosinot kapitāla tirgū iesaistīties arī pašmāju iedzīvotājiem.
Kāpēc situācijā, kad par kapitāla tirgus attīstību Latvijā tiek runāts jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, ir bijuši sagatavoti un akceptēti vairāki politikas plānošanas dokumenti, pozitīvie rezultāti izpalikuši, izņemot atsevišķus gadījumus?
Nenoliedzami, ka valsts līmenī daudzu gadu garumā ir bijuši izstrādāti un akceptēti politikas plānošanas dokumenti, kuru mērķis ir bijis veicināt kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir bijuši nosprausti to ieviešanas termiņi un nozīmēti atbildīgie par to īstenošanu, taču iecerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti. Iemesli šādam rezultātam ir dažādi, tos ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Diemžēl pašlaik Latvijas finanšu tirgus Latvijā ir salīdzinoši vājš un tas nav lielo starptautisko spēlētāju redzeslokā, kas savukārt nozīmē mazākas investīcijas uzņēmumos (lēnāka kapitāla ieplūšana) un kā sekas - lēnāka tautsaimniecības izaugsme.
Kāda aina tad diagnosticēta kapitāla tirgum Latvijā?
Aina, ko diagnosticēja Starptautiskais Valūtas fonds, ir neiepriecinoša, jo Latvijas finanšu tirgus (akcijas, obligācijas) būtiski atpaliek ne tikai no OECD un ES dalībvalstīm, bet arī no citām jaunattīstības valstīm un atrodas vienā līmenī ar Sahāras reģionā esošajām valstīm.
Raksti par tēmu
Latvijā ir labi attīstītas finanšu institūcijas, kuru indekss ir salīdzināms ar kaimiņvalstīm un pārējām ES dalībvalstīm, bet finanšu tirgus indeksā Latvija neeksistē, jo tas ir 0.04 vienības, bet attīstītajās valstīs — 0.54 vienības. Akciju tirgus kapitalizācija 2021.gadā Latvijā sasniedza 986 milj. eiro, Lietuvā 5.17 miljardus eiro, Igaunijā vēl vairāk – 5.34 miljardus eiro. Savukārt 2022.gadā akciju kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 milj. eiro, Lietuvā līdz 4.75 miljardiem eiro un Igaunijā līdz 4.71 miljardam eiro. 2021.gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3% no IKP, kamēr Lietuvā tā bija 9.3% un Igaunijā 17,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2021.gadā bija 54% no IKP.
No akciju tirgus kapitalizācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars Igaunijā ir 38%, Lietuvā 36%. Latvijā nav valsts un pašvaldību kontrolē esošu uzņēmumu, kas būtu piesaistījuši kapitālu caur akciju tirgu. Jāņem vērā, ka Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm arī pēc akciju tirdzniecības apgrozījuma. Proti, 2022.gadā akciju tirgus apgrozījums Latvijā sasniedza 11.4 miljonus eiro, kas ir 1.8% no kopējā apgrozījuma Baltijas akciju tirgū. Lietuvā akciju tirgus apgrozījums bija 240 miljoni eiro, jeb 38,2% un Igaunijā 377,9 miljoni eiro, jeb 60% no kopējā Baltijas apgrozījuma.
Visu interviju lasiet 18.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
