Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri arvien biežāk saskaras ar maksātspējas problēmām. Pērn aptuveni 2100 uzņēmumiem apstiprināta maksātnespēja, šogad jau iesniegti vairāk nekā 700 maksātnespējas pieteikumi un tie ir dati tikai par pirmo ceturksni. Paredzu, ka šis skaits turpinās strauji pieaugt. Diemžēl tā ir tikai redzamā aisberga daļa, jo vēl straujāk pieaug to uzņēmumu skaits, kuriem ir lielas parādsaistības.
Kā maksātnespējas procesu administrators un maksātspējas problēmu stāvoklī nonākušu uzņēmēju interešu pārstāvis esmu piedalījies desmitiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. Reti kurā no šiem procesiem nepastāvēja kāds no trijiem tālāk tekstā minētajiem apstākļiem, kas izraisīja tādas uzņēmumu problēmas ar maksātspēju, kuras netika atrisinātas, rezultātā beidzoties ar maksātnespēju. Protams, visnepatīkamāk ir apzināties, ka tikai viens cēlonis ir paša uzņēmēja neizdarība, bet pārējie maksātnespējas stāvokļa iestāšanos veicinošie faktori ir Valsts ieņēmumu dienesta un banku sektora nepietiekami kvalitatīvs darbs.
Pirmkārt, viens no cēloņiem ir uzņēmēju nepietiekami rūpīgais darbs ar debitoriem un iespējamajiem debitoriem un sadarbības partneriem. Uzņēmējiem nav jābaidās būt prasīgiem un pieprasīt, lai debitori savlaicīgi norēķinās. Kavēti rēķini rada problēmas uzņēmumam, tai skaitā, problēmas ar maksātspēju, kas savukārt ir viens no uzņēmumu bankrotu iemesliem. Daudz rūpīgāk jāizvērtē arī nākamie sadarbības partneri. Pirms sadarbības uzsākšanas, būtiski apzināt un izvērtēt esošo vai bijušo sadarbības partneru atsauksmes, kā arī publiski pieejamā informācija (galvenokārt finansu dati) par uzņēmumu, ir galvenais, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumam drīkst, piemēram, izsniegt preces bez priekšapmaksas.
Otrkārt,Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nespēja operatīvi un kvalitatīvi sadarboties ar uzņēmējiem, ko veicina birokrātija, ilgs lēmumu pieņemšanas process un, galvenais, nesavlaicīga norēķināšanās ar uzņēmējiem, atmaksājot tiem pārmaksātos nodokļus.
Raksti par tēmu
Piemēram, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, tad VID tā bankas kontiem mēdz uzlikt INKASO, parasti pat neiedziļinoties konkrētā uzņēmuma situācijā. Tas nozīmē, ka visa nauda, kas tajā brīdī tiek saņemta uzņēmuma norēķinu kontā, automātiski tiek novirzīta nodokļu iekasēšanai un uzņēmuma finansu darbība šajā laikā faktiski tiek apturēta. Tajā pat laikā, ko darīt uzņēmējam, kad VID mēnešiem viņam kavē valstij pārmaksāto nodokļu atmaksu?
Uzskatu, ka situācijas risinājums varētu būt VID darbības filozofijas maiņa ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē. Šobrīd uzņēmējiem ir radies priekšstats, ka daudzas VID amatpersonas cenšas nepieņemt būtiskus, uzņēmumam labvēlīgus lēmumus, jo nodokļu apmaksas termiņu pagarināšana no vadības puses var tikt tulkota kā pārlieka labvēlība pret konkrēto uzņēmumu, kas ir pretēja valsts interesēm. Tas, ka nodokļu apmaksas termiņa pagarināšana nereti ir vienīgā iespēja glābt uzņēmumu, bieži vien nav arguments.
Treškārt, banku sektors pēdējo gadu laikā kļuvis nevis par atbalstu uzņēmējiem, bet gan galvas sāpēm. Ir saprotams, ka kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma bankas ir kļuvušas īpaši piesardzīgas, taču šīs piesardzības rezultāts ir izteikti lēna reakcija no banku ierēdņu puses. Uzņēmēji novērojuši, ka visas bankām raksturīgās problēmas visizteiktākās ir tieši tām, kuru īpašnieki ir ārzemju akcionāri.
Īpaši neapmierināti uzņēmēji un arī administratori ir ar banku restrukturizācijas nodaļu darbu. Kolīdz ir jāsāk meklēt parādu nomaksas risinājumi, tā banku pārstāvju darbība kļūst lēna un inerta. Bieži vien arī pozitīva lēmuma pieņemšana bankā notiek tik lēni, ka ir par vēlu glābt uzņēmumu. Uzņēmēji, kuri vēlas rīkoties godprātīgi, tiek ievilkti tik lielā birokrātijas virpulī, ka viņu stāsti par savu pieredzi sadarbībā ar banku nebūt nemudina citus rīkoties godprātīgi. Minēto argumentu apstiprina arī tas, ka FKTK izstrādātos principus attiecībā uz kredītu pārstrukturizēšanu līdz ir izstrādājušas tikai trīs bankas, par ko jau iepriekš db.lv rakstīja 2010.gada 17.martā.
