Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) kategoriski iebilst pret veidu, kā Rīgas domes (RD) amatpersonas šobrīd virza Rīgas siltuma kontrolpaketes pārņemšanu un nenoraida iespēju vērsties tiesā, ja īstenotā shēma tiks īstenota.Ministrs norāda, ka, Rīgas dome, aizmuguriski vienojoties ar
Dalkia
un dibinot kopuzņēmumu, par kura vadītāju plānots iecelt
Dalkia
pārstāvi, iespējams, ir veids, kā kaut vai caur sētas durvīm īstenot
Dalkia
ambiciozos mērķus privatizēt uzņēmumu un atstāt valdību bez jebkādas teikšanās iespējām Latvijā lielākajā siltumenerģijas uzņēmumā.«Kāpēc plānotajā kopuzņēmumā Rīgas domei piederētu vien 51% vai pat 49% kapitāldaļu? Vai tas liecina, ka pārējās kapitāldaļas piederētu
Dalkia
, kas nozīmētu šī uzņēmuma ievērojamu ietekmes pieaugumu
Rīgas Siltumā
? Jāņem vērā, ka līdz šim
Dalkia
ietekme uzņēmumā bija minimāla – vien 2%. Ja šāda Rīgas domes virzītā shēma īstenosies, tad tas būs precedents, kā mūsdienās visu degungalā var realizēt slēptu privatizāciju,» atzīst A.Kampars. Par kopuzņēmuma izveidošanu pašvaldība no
Raksti par tēmu
Dalkia
saņemtu 14 miljonus latu, kas vēl vairāk pastiprina aizdomas par slēptas privatizācijas mēģinājumu. «Rīgas dome savā oficiālajā paziņojumā ir paudusi viedokli, ka galvenais iemesls ir nesaskaņas ar valsti kā akcionāru. Vēlos uzsvērt, ka būtībā lielākā viedokļu nesakritība ir bijusi pirms četriem gadiem par
Dalkia
mēģinājumu privatizēt valstij piederošās Rīgas Siltums akcijas un valdības iebildumiem palielināt
Dalkia
ietekmi uz siltuma tarifiem,» informē A.Kampars.Ne Ekonomikas ministrijas, ne valdības rīcībā nav pārliecinoši argumenti, kas skaidri apliecinātu, ka
Dalkia
ietekmes palielināšana Rīgas siltumā tiek veikta rīdzinieku interesēs.
Dalkia
publiski ir solījusi, ka pēc savas ietekmes palielināšanas
Rīgas Siltumā
investēs 100 miljonus latu individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas izveidē Rīgā. Paliek atvērts jautājums, kāpēc no Dalkia puses šādas investīcijas nav veiktas Cēsīs un Valmierā - pilsētās, kurās uzņēmums jau ir kļuvis par nozīmīgu līdzīpašnieku siltumapgādes uzņēmumos?» vaicā Kampars. Viņš norāda, ka uzņēmuma kontrolpaketes jautājuma virzīšana uzsākta, nekonsultējoties ar valstij piederošo kapitāldaļu turētāju, lai arī Latvijas valsts ir nozīmīgs uzņēmuma akcionārs. J. Kampars satraucas, ka
Rīgas Siltumu
var piemeklēt līdzīgs liktenis kā Latvijas Pastu, kuram arī ar plašu vērienu savulaik klāt ķēries Ainārs Šlesers, bet pašlaik ir ļoti nopietni jācīnās par izdzīvošanu.