Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Laikā, starp Eiropas Parlamenta komitejās 7.oktobrī atbalstītajiem labojumiem emisiju tirdzniecības direktīvā un atjaunojamās enerģijas direktīvā un 20. un 21. oktobrī plānoto Vides padomes sanāksmi, 16. oktobrī Rīgā tiek rīkota starptautiska konference par klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu biznesam un veidiem, kā to pārvarēt izmaksu efektīvā veidā, nezaudējot konkurētspēju.

Zinātniski pierādītā klimata pārmaiņu saistība ar pieaugošo emisiju apjomu bija pamatā tam, ka ES Kioto protokolā noteica mērķi laikā no 2008.-2012. gadam samazināt emisijas par 8%, šo slogu sadalot uz visām ES dalībvalstīm. Starptautiski ES ir uzņēmusies vadošo lomu, lai pārvarētu klimata izmaiņas, uzlabojot energoefektivitāti, vietējo enerģijas resursu izmantošanas palielināšanu, energoresursu un piegādātāju diversifikāciju, nacionālās enerģijas infrastruktūras decentralizāciju un integrāciju ES enerģijas tirgū.

Klimata pārmaiņas neatgriezeniski ietekmē un pārveido tautsaimniecību un ekosistēmu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, kopš 1990-tajiem gadiem oglekļa izmešu apjoms ir būtiski samazinājies un Latvija šodien izpilda starptautiskās emisiju samazināšanas saistības. Aktuāls ir jautājums par to, vai saistības spēsim pildīt arī nākotnē, attīstot ražošanu un tautsaimniecību. Lai neierobežotu ražošanas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinātu izmaksas, mums katram ir jādomā par iespēju efektīvi un racionāli izmantot energoresursus, izmantot atjaunojamos energoresursus, un risināt energoapgādes jautājumus ar inovāciju palīdzību, un izšķirošu lomu jāspēlē valsts atbalstam. Papildus tam ir izšķiroši svarīgi strādāt pie emisijas kvotu sadales plāna un Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, ņemot vērā Latvijas nozaru intereses, respektējot to attīstības potenciālu un tautsaimniecības ieguvumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

72% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir negodīgs, kā arī neuzticas publiskajā telpā izskanējušajai informācijai par Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem.

31% aptaujāto norādījuši, ka viņuprāt, bizness Latvijā ir «negodīgs», 41% aptaujāto uzskata, ka bizness Latvijā ir «vairāk negodīgs nekā godīgs», 17% - ka bizness Latvijā ir «vairāk godīgs nekā negodīgs», bet tikai 1% aptaujāto pārliecināti, ka bizness Latvijā ir «godīgs», liecina komunikācijas aģentūras Baltic Communication Partners augustā veiktais pētījums. Savukārt 10% aptaujāto ir grūti pateikt.

Visvairāk par negodīgu uzņēmējdarbību ir pārliecināti Zemgales iedzīvotāji (83% zemgalnieku uzskata, ka bizness Latvijā ir vai nu negodīgs vai arī vairāk negodīgs nekā godīgs). Savukārt visaugstākajās domās ir Kurzemes iedzīvotāji (29% Kurzemes iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir vai nu godīgs vai vairāk godīgs nekā negodīgs).

Kā noskaidrojies aprīlī veiktajā pētījumu centra SKDS un "Mēness aptieka" sabiedriskās domas aptaujā, 92% no Latvijas iedzīvotājiem šobrīd uzticas farmaceitu sniegtajiem ieteikumiem par zāļu izvēli un lietošanu. Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda, ka Covid-19 krīzes laikā 71% iedzīvotāju izvēlas izmantot aptiekas pakalpojumus, apmeklējot klātienē.

Saskaņā ar aptaujas datiem 92% Latvijas iedzīvotāju uzticas aptiekā strādājošo farmaceitu ieteikumiem un skaidrojumiem par atbilstošu zāļu lietošanu. Starp uzticību izteikušajiem respondentiem 26% uzticas pilnībā, bet 66% drīzāk uzticas. Vien 5% gadījumu iedzīvotāji ir norādījuši, ka farmaceitiem drīzāk neuzticas vai neuzticas nemaz.

"Ņemot vērā, ka Covid-19 ir jauna pieredze ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet visai sabiedrībai kopumā, šo realitāti pavada daudzi jauni izaicinājumi. Viens no tiem ir noturēt sabiedrības uzticību ekspertu paustajiem ieteikumiem un norādēm par atbilstošu rīcību vīrusa izplatības mazināšanā un ārstēšanā. Ir skaidri redzams, ka aptiekas Latvijā šo pārbaudījumu ir izturējušas. Krīzes laikā aptiekas ir īpaši svarīgs atbalsta punkts veselības jautājumu risināšanai," norāda "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Rokas nost no sociālas valsts! Šis ir viens no populārākajiem pēdējā gada saukļiem Francijā, kuru šomēnes vainagojuši plaši dzelzceļnieku streiki. Pāris aprīļa dienās atceltie vilcieni, tostarp ātrvilcieni, Francijas valsts dzelzceļa kompānijai SNCF jau nodarījuši 100 miljonus eiro zaudējumus. Streika iemesls ir gana banāls – Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlme optimizēt SNCF izmaksas, lai izraustos no teju 50 miljardu eiro vērtās parādu bedres. Tāpat jāpiezīmē, ka Francijas dzelzceļa izmaksas ir par 30% augstākas nekā līdzīgiem uzņēmumiem citās valstīs.

Jautāsiet, kādēļ tā un kā SNCF iekūlies tādos parādos? Viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārdomāta darba samaksas un sociālo garantiju politika. Proti, līdz pat šodienai SNCF ikvienam darbiniekam garantē darbu uz mūžu, piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, tāpat katru gadu automātiski tiek palielināts atalgojums. Skaisti, protams, tajā pašā laikā to visu aptumšo jau minētais 50 miljardu eiro parāds, kas norāda, ka situācija ne tuvu nav stabila un ilgtspējīga.

Cilvēks nav tik elastīga būtne, lai piekristu, ka labos laikos pašsaprotami pieņemtais tikpat pašsaprotami tiek samazināts sliktos laikos.

Varētu likties, kāda gan mums daļa par Francijas sociālo valsti un viņu dzelzceļnieku problēmām? Taču, kā zināms, gudrais mācās no svešām kļūdām, un mācība ir vienkārša. Labos laikos, kad ekonomika iet uz augšu un vēlēšanas tuvojas, ir liels kārdinājums solīt regulārus algas pielikumus sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ieviest jaunus pabalstus un paaugstināt esošos. Ir jau pareizi, ja ekonomikas izaugsme sniedz taustāmu labumu ikvienam.

Pārmaiņu laikos un krīzes situācijā slikta slava, tāpat kā sliktas ziņas, izplatās daudz ātrāk nekā treknajos gados, tāpēc ikvienam der paturēt prātā atziņu, ka laba slava sekmē uzņēmuma izaugsmi, turpretim slikta reputācija biznesu var izputināt.

Grāmatas autore, Londonas Thames Valley University profesore Sandra Olivera piedāvā atziņas smelties sekmīgu starptautisku uzņēmumu pieredzē un, balstoties uz konkrētu piemēru analīzi, saņemt atbildes uz jautājumiem, kā veidot un saglabāt uzņēmuma reputāciju, kā integrēt sabiedriskās attiecības mārketinga plānā, kā plānot un kontrolēt sabiedrisko attiecību stratēģijas u.c. Sabiedriskās attiecības grāmatā aplūkotas kā stratēģiskā menedžmenta daļa.

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Vairākums (78%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neuzticas pirms vēlēšanām izveidotu partiju piedāvājumam.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembrī veiktais pētījums.

Starp tiem aptaujas dalībniekiem, kas neuzticas pirms vēlēšanām izveidotu partiju piedāvājumam, 38% noteikti neuzticas, bet 40% - drīzāk neuzticas.

Savukārt pretējās domās ir četri procenti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzticas pirms vēlēšanām izveidotu partiju piedāvājumam.

Starp tiem iedzīvotājiem, kuri uzticas pirms vēlēšanām izveidotu partiju piedāvājumam 1% noteikti uzticas, bet 3% - drīzāk uzticas.

Tikmēr katrs desmitais (13%) Latvijas ekonomiski aktīvais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka attiecībā uz uzticību pirms vēlēšanām izveidotu partiju piedāvājumam ir atkarīga tieši no partijas piedāvājuma.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.