Citas ziņas

Kalnozols: mēs esam iedzīti strupceļā

Andrejs Vaivars, Zane Pudāne, Db,14.06.2007

Jaunākais izdevums

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Tieši pēdējos dažus gadus mēs nepārtraukti dzirdam par to, ka apgrozījums būvniecības sektorā iet strauji uz augšu, būvkompānijas nespēj vien pildīt visus daudzos pasūtījumus, bet jūs meklējāt, kam pārdot uzņēmumu…

Katrs bvnieks ir cietis no tā fakta… Es domāju, ka valsts pienākums bija brīdināt Latvijas uzņēmējus, ka, iestājoties ES, notiks cenu izlīdzināšanās - tā bija acīmredzama lieta. Ja kāds mūs par to nebrīdināja, tad tas varētu būt liels noziegums pret visiem Latvijas uzņēmējiem. Domāju, ka daudzi Latvijas būvnieki no fakta, ka ir notikusi drastiska cenu izlīdzināšanās - gadā par 20 %, ir cietuši. Jā, pasūtījumi ir, taču jāņem vērā viss, kas saistīts ar apakšuzņēmējiem, strādniekiem, materiālu piegādēm - tas viss pēdējā laikā ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Rezultātā cieš kvalitāte, termiņi utt. Piesaistot partneri, mēs iegūstam pietiekami spēcīgu partneri, apgrozāmos līdzekļus, kā arī lielākus garantiju limitus. Jāņem vērā, ka mums garantiju jeb aizdevumu limitus bankas ir saglabājušas tādus pašus kā pirms trīs gadiem, bet apgrozījums ir pieaudzis vismaz par 50 %.

Uzskatāt, ka jūsu nupat nosauktās problēmas skar tikai Kalnozols celtniecību, vai arī visus Latvijas būvuzņēmumus?

Domāju, ka mazajiem būvuzņēmējiem, kuri slēdz līgumus uz diviem trīs mēnešiem, šī problēma ir mazāka, taču visiem lielajiem būvniekiem, kas līgumus ir slēguši uz lieliem termiņiem… Domāju, ka tie ir cietuši lielus zaudējumus, šīs inflācijas dēļ. Droši vien zināt pēdējo skandālu ar Dienvidu tiltu, kur bija noslēgts līgums ar inflācijas koeficientu, taču izrādījās, ka būvnbiecības un vidējais Latvijas inflācijas koeficients atšķiras. Ja vidēji Latvijā gada inflācija ir ap 10 %, tad būvniecībā - 20 %.

Dienvidu tilta gadījumā gan Rīgas pašvaldība sedza visus 20 %...

Jā, nosedza. Taču mēs varam pārmest valdībai, ka līdz pat šim brīdim nav izdarīts nekas, lai būvniecības līgumos legalizētu inflāciju. Vācijā jau pirms pusgadsimta izstrādāja līgumus, kuru mērķis bija aizsargāt ne tikai pasūtītājus, bet arī darba ņēmējus - būvniekus. Domāju, ka neviens neiegūst no tā, ka būvuzņēmums cieš zaudējumus. Pēdējais objekts, kur strādājām, bija Pārtikas un veterinārā dienesta ēka, kur bijām spiesti ieguldīt papildu 350 tūkstošus latu savu līdzekļu. Nesaprotu - kāpēc?! Tikai tāpēc, ka valsts likumdošanā nav paredzēta šī inflācijas lieta. Un tad mēs vienkārši ar izspiestām acīm skatamies, kā rīkoties. Tajā pašā laikā mēs pērn esam samaksājuši 7 miljonus latu nodokļos. Sanāk, ka mēs gandrīz vai dāvanas taisam valstij.

Laikā, kad izskanēja informācija par šo 75 % Kalnozols celtniecība pārdošanu, jūs minējāt, ka ar kompānijas mazākumakcionāriem ir panākta mutiska vienošanās par šādu soli. Vai beidzot ar viņiem ir arī parakstīts līgums?

Es ceru, ka šonedēļ tas tiks saskaņots. Mazākumakcionāri paši zvana un interesējas par to, kad mēs parakstīsim šo līgumu. Domāju, ka tas ir tuvāko dienu jautājums.

Varbūt tomēr atklāsiet, kāda ir noslēgtā darījuma summa?

Galvenais, ko es varu atklāt ir tas, ka 2,6 miljoni latu tiks ieguldīti statūtkapitālā.

Bet kāda ir paša darījuma summa?

Tas lai paliek komercnoslēpums.

Eksperti lēš, ka šie 75 % uzņēmuma varētu būt pārdot aptuveni par 3 miljoniem latu. Cik tuvi šādi pieļāvumi ir realitātei?

Kad tika veikta LEC pārdošana, tika minēts, ka runa varētu būt par 20 miljoniem latu, bet es domāju, ka… Naudas lietas ir jautājums, par ko man nepatīk runāt. Uzņēmumā arī parasti tiek noteikts, ka tas, cik darbinieks saņem algā, tomēr ir viņa noslēpums. Man daudzos gadījumos nepatīk arī tas, ka tiek popularizēts, cik kuram cilvēkam ir nauda. Tas tomēr ir zināms risks arī tiem cilvēkiem, kam šī nauda ir. Mēs zinām, ka ir bijuši gadījumi, kad tiek nozagti bērni utt.

Jūs pieminējat kompānijas LEC pārdošanas darījumu…

Es nedomāju, ka tur šī summa varētu būt 20 miljoni latu. Domāju, ka tā varētu būt krietni vien mazāka. Pašreiz var teikt, ka mēs esam iedzīti strupceļā, jo mums nav apgrozāmo līdzekļu un ir jāpiesaista investors, kas savā ziņā diktē savus noteikumus. Domāju, ka LEC šī situācija nebija dažādāka. No vienas puses, ir sāpīgi zaudēt kontroli savā uzņēmumā, bet, no otras puses, domāju, ka daudzi mūsu konkurenti ar skaudību skatās, kā mēs savā veidā atrisinām šo naudas plūsmas jautājumu. Cik zinu, tad ļoti daudziem ir problēma savlaicīgi norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Piemēram, manai sievai pieder galdniecības uzņēmums, kuram viena no lielākajām būvniecības firmām jau pusotru gadu nav samaksājusi 30 000 latu. Tāpat, lai arī PBLC vadība ir paziņojusi, ka kompānijai nav problēmu… Lai nemelo!

Vai jums ir informācija, ka tuvākajā nākotnē varētu tik pārdota vēl kāda no lielajām Latvijas būvkompānijām?

Grūti spriest. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu tirgus šobrīd ir interesants investoriem - viņi vēlas nopirkt kaut kādu īpašumus Austrumeiropā, jo, salīdzinot ar Rietumeiropu, ko varētu raksturot kā purvu, šeit vismaz notiek kaut kāda attīstība. Šeit ir biznesam pietiekami izdevīga vieta.

Pārdoti tka 75 % kompānijas, bet atlikušie 25 % - paturēti Ranka K īpašumā. Kāpēc?

Ranka ir ar nekustamo īpašumu saistīts uzņēmums, un es domāju, ka tas, ka nekustamo īpašumu firmai pieder kaut kādas daļas celtniecības kompānijā, ir tikai labi.

Vai pieļaujat, ka drīzumā varētu tikt pārdota arī Ranka K?

Never say never*. Es labāk gribētu darīt visu, lai pēc kaut kāda laika atpirktu tās daļas, kuras esmu pārdevis. To, cik tas ir vai nav reāli, ir grūti pateikt, tomēr es 20 gadu garuma esmu veidojis šo kompāniju, esmu savā veidā iedzīts strupceļā un man šāds darījums ir jāveic, taču ar laiku sakārtojoties varbūt būs iespēja to visu atpirkt.

Bet kāpēc tad devāt priekšroku uzņēmuma pārdošanai, nevis tam, lai apvienotos ar kādu kompāniju?

Bija vairākas sarunas par šo jautājumu. Pat ar LEC bija par to sarunas par šādu apvienošanos, esmu braucis par to runat arī uz Lietuvu un Igauniju. Ir bijušas sarunas arī ar Alta Capital, kas nopirka LEC par to, ka mēs varētu sadarboties. Rezultātā tika atrasti vislabākie, vismaz man pieņemamākie sadarbības partneri no Lietuvas.

Kā tad īsti bija attiecībā uzņēmumu apvienošanās iespēju - jums nebija pieņemam šāds turpmākās darbības veids, vai arī neviens tā īsti negribēja apvienoties ar Kalnozols celtniecību?

Grūti pat pateikt, kāpēc tā notika.Tas būtu jākomentē tiem, ar ko mums bija pārrunas. Es principā uzskatu, ka uzņēmumiem celtniecības tirgū ir jākonsolidējas, taču mūsu nelaime ir tā, ka mēs to vēl nespējam. Mums ir viensētnieka domāšana, mums nav sādžas līmeņa domāšanas.

Vienlaikus ar ziņu par kompānija pārdošanu izskanēja arī informāciju par SIA Stasenko ierosināto maksātnespējas procesu pret Kalnozols celtniecība par 14 000 latu. Vai tas nozīmē, ka kompānijas ir tik nopietnas finansiālās problēmas, ka tā nav spējusi šo parādu likvidēt?

Ja kādam ir zināšanas par to, kā piedzīt parādus, tad tie cilvēki zina, ka maksātnespējas ierosināšana ir nereāls veids, kā piedzīt no otra parādu. Tas vienkārši ir nereāli! Tāpēc es dziļi šaubos, vai šī maksātnespēja ir ierosināta tiešām par šiem, rupji runājot, 14 000 latu, ka tas ir noticis ar ideju piedzīt šo naudu. Jāatgādina, ka gadījumā, ja kādai kompānijai tiek izsludināta maksātnespēja, tad tas notiek divu trīs gadu laikā, turklāt šāda līmeņa kreditors parasti vispār netiek pie savas naudas. Kompānija ir maksātspējīga, un vienīgā problēma ir tā, ka mums šie līdzekļi ir iesaldēti, un lietuvieši ir piesaistīti ar galveno domu - normalizēt masājumus.

Pieminētais SIA Stasenko ir vienīgais uzņēmums, kam Kalnozols celtniecība ir parādā padsmit tūkstošus latu, vai arī tādi ir vairāki?

Kreditoru mums ir pietiekami daudz, jo iesaldēti ir 3,6 miljoni latu. Taču kompānija pēc bilances strādā ar peļņu, un tās darbība tiks normalizēta. Turklāt, lai ko arī teiktu mūsu konkurenti, es esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir visiem pārējiem celtniekiem. Vienīgi atšķirībā no konkurentiem, par mums presē pēdējā laikā ir rakstītas negācijas, kas rada zināmu ažiotāžu ap šo jautājumu. Nezinu, kā justos bankas, ja ap tām būtu tāda ažiotāža, kāda ir ap mums.

Nākamnedēļ ir paredzēta tiesas sēde saistībā ar šo maksātnespēju. Kādu redzat tās iznākumu?

Esmu opārliecināts, ka maksātnespēja tiks atcelta. Pirmkārt, uzņēmuma bilance ir pozitīva, otrkārt, šis darījums ar lietuviešiem ir noslēgts un ir skaidri un gaiši redzams, ka 2,6 milj. Ls tiks ieguldīti šajā uzņēmumā. Nevarētu būt citāds skatījums uz šo 14 000 latu parādu, kā tas tiks samaksāts.

Tātad parāds līdz tiesai tiks samaksāts?

Jā.

Kalnozols celtniecība ietilpst arī būvnieku sabiedrībā saistībā ar Lucavsalas projektu. Vai līdz ar pārdošanas darījumu šajā sakarā kaut kas mainās?

Lucavsalā esam nolēmuši, ka runaspersona ir Guntis Rāvis. Vienīgais, ko gribētu minēt, ir tas, ka Latvijas būvniekiem, ja tā godīgi runā, tika apsolīts, ka būs tiesības apbūvēt Lucavsalu. Tas tika apsolīts tanī brīdī, kad citas mūsu kaimiņvalsts būvuzņēmums ieguva pietiekami labas iespējas iznomāt un apbūvēt teritoriju Rīgas pilsētā, pēc tam šis solījums netika turēts un tika pārmests Latvijas būvniekiem kaut kādi slikti. Man ļoti žēl, ka mūsu valsts tā rīkojas - citu valstu būvuzņēmumus atbalsta un sekmē un iespējams labākos un gardākās pilsētas teritorijas iznomā. Kad jautājums saistīts ar vietējo uzņēmumu, tad vietējo uzņēmumu cenšas padarīt par zagli, laupītāju.

Skaidrs, ka G. Rāvis ir Lucavsalas runasvīrs. Bet kādu jūs redzat Kalnozola turpmāko lomu šajā projektā?

Man ir grūti teikt. Tas ir atkarīgs arī no mūsu partneriem. Partneri ir saistīti ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Mans uzskats ir tāds, ka Lucavsala ir pietiekami liela pilsētas teritorija, kurā ir lielas investīcijas, un tur nevar ieguldīt viena kompānija. Tā varētu būt tikai mega kompānija no Amerikas, kas varētu iegūt šādus līdzekļus. Ja runa ir par tuvākās apkārtnes kompānijām, dziļi šaubos, ka tām tādi līdzekļi būs. Šo projektu var attīstīt tikai kopīgiem spēkiem.

Bet kāds ir jūsu personīgais viedoklis par to, kādai jābūt Kalnozols celtniecība lomai šajā projektā?

Šobrīd arī Kalnozols celtniecība ir ieguldījusi naudu šinī projektā. Cik es zinu, tad ap 0,5 miljoniem latu SIA Lucavsala ir ieguldījusi, izstrādājot attīstības priekšlikumus. Uzskatu, ka valstij jāatbalsta uzņēmumi. Es principā pat nezinu nevienu Latvijas uzņēmumu, kas tik agresīvi strādā Lietuvā vai Igaunijā, tanī pašā laikā Lietuvas un Igauunijas kompānijas pie mums strādā pietiekami veiksmīgi. Es neesmu par kaut kādu lobēšanu, bet labi zinām, ka katra valsts cenšas atbalstīt savus uzņēmējus. Lai arī kā mēdz teikt, ka Eiropā jābūt vienādiem nosacījumiem, nu nav nekur Eiropā vienādi nosacījumi, ir atrunas. Varbūt ārēji izskatās vienādi nosacījumi, bet tanī pašā Zviedrijā redzējām, ka nav vienādi nosacījumi. Atrod veidus, kā aizsargāt savējo tirgu. Mūsu valstī tik tagad sāk runāt, ka vajag aizsargāt uzņēmumus, attīstīt eksportu, patīkami dzirdēt, bet kur mēs bijām pirms 10 gadiem?!

Jūs esat pārdevis lielāko uzņēmuma daļu, ieguvis noteiktus līdzekļus. Kādi ir jūs nākotnes plāni biznesa jomā?

Iegūtie līdzekļi nav diez ko lieli. Galvenokārt tas viss tika darīts, lai nodrošinātu naudas plūsmu. Mani plāni ir saistīti ar nekustamā īpašuma attīstīšanu, varbūt piepalīdzēšu saviem bērniem, no kuriem viens ir beidzis Celtniecības fakultāti. Šobrīd esmu uzsācis palīdzēt attīstīt lauksaimniecības biznesu Latgales pusē, kas pašreiz ir mazattīstīts reģions. Šobrīd esam tur radījuši jau ap 30 darba vietas, un jau attīstam trīs četrus uzņēmējdarbības veidus.

Par kādiem uzņēmējdarbības veidiem īsti ir runa?

Tas ir saistīts ar atpūtas biznesu, ar lauksaimniecību.

Par kāda veida lauksaimniecību ir runa?

Šobrīd runa ir par zemes apstrādi. Vai nu audzēsim kaut kādu rapsi vai kaut ko citu. Tāpat darīsim visu, kas saistīts ar aitkopību - aitu audzēšanu, to vilnas pārstrādāšanu. Vieta, kur es Latgalē dzīvoju, saucas Vucini, un katrs latgalis zinās, kas ir vucins un kas ir vuška.

Jūs minējāt, ka audzēsiet rapsi, vai plānojat pievērsties bioetanola ražošanai?

Grūti pateikt, bet Eiropas un pasaules politika ir sekmēt alternatīvās enerģijas iegūšana. Lauksaimniecības zemes vajag saprātīgi izmantot, tādēļ rapsis ir apsēts 50 hektāros, un šogad tas iesēts eksperimentālos nolūkos.

Šopavasar aktualizējās jautājums par Kalnozols celtniecības nodokļu nomaksu, un kompānija iekļuvusi valsts lielāko nodokļu nemaksātāju sarakst…

Pagājušajā gadā mēs esam samaksājuši 7 miljonus latu Uzskatu, ka valstij vajadzēja rūpēties par mūsu uzņēmumu, vai par mani - dieva dēļ, lai mūsu uzņēmumajm kaut kas nenotiek, lai mūsu uzņēmumam vai man neizmežģījas kājas, jo mēs valstij 7 miljonus latu ienesam budžeta naudas. Šie ir pietiekami lieli naudas līdzekļi, ko valsts izlieto. Kā jau teicu, Pārtikas un veterinārais dienests bija aptuveni 1,7 miljonus latu vērts projekts, un par mūsu nodokļos samaksāto naudu varētu realizēt tādus četrus tādus. Ir mums zināmas grūtības ar šo naudas plūsmu, jo mainoties bankas politikai, šis bankas kredītlimits mums ir saglabājies trīs gadu garumā vienādā līmenī. Palielinoties apjomam celtniecībā, jāatstāj aptuveni 10% izpildes laika garantijas, līdz uzbūvējam, un vēl nesaņemam līdz uzbūvējam un vēl 5 - 10% garantijas laika garantijas. Principā būvniecības laikā strādājam, gandrīz ieguldot savus līdzekļus, jo celtnieka peļņa ir aptuveni 5%. Līdz mēs nododam objektu un līdz garantijas pašām beigām, esam mīnusā ap 15% no objekta vērtībām.

Tātad šis parāds uz 1. aprīli bija 307,3 tūkst. Ls. Kāds tas ir šobrīd?

Iespējams, šobrīd ir mazāks**. Mēnesī samaksājam 500 - 600 tūkst. Ls nodokļos, tas ir atkarīgs no atskaites posma. Mēs nomaksājam parādu, iekrājas kaut kas, atkal nomaksājam. Domāju, ka tā dara daudzas kompānijas. Kāpēc piesaistam lietuviešu kompāniju - lai nostabilizētu šo naudas plūsmu, lai finanšu departamentam nebūtu viena liela domāšana, kā kuram šinī brīdi samaksāt - kuram svarīgāk, kuram mazāk svarīgi.

Pāris reizes esat startējis politikā. Vai plānojat to darīt atkal?

Grūti pateikt. Iespējams. Never say never*. Mans sauklis ir - paseņeje utopajuščih delo ruh samih utopajuščih***. Man nav pieņems, ka sēžam un lamājam valdību, bet tanī pašā laik paši neesam ar mieru neko darīt. Vēl nepatīkamāka situācija ir, ka lamājam šos deputātus. Deputātiem maksā smieklīgu naudu. Ja kādam no projektu vadītājam es piedāvātu naudu, ko maksā deputātiem, viņš nemūžam nestrādātu. Deputāti pārvalda miljardus valsts budžetā un saņem smieklīgu naudu. Deputāts ir sociāli neaizsargāts cilvēks, jo pēc četriem gadiem viņš ir sen aizmirsis būt ārsts, skolotājs, aizmirsis savu profesiju.

Kādu prognozējat Kalnozols celtniecība apgrozījumu un peļņu šogad?

Es ceru, ka šogad būs aptuveni par 5% lielāks apgrozījums un ceru, ka peļņa arī būs lielāka. Pagājušais gads bija saistīts ar zaudējumu segšanu ar sakārtošanos. Līdz gada beigām iesaistoties jaunajam partnerim, mēs strādāsim ar vismaz 1,5 reizi lielākām jaudām un lielākiem spēkiem. Apgrozījums varētu sasniegt 30 - 35 miljonus latu, un peļņa, ceru, ka būs 1 miljons latu.

Vai Kalnozols celtniecība pēc īpašnieku maiņas paliks Latvijas Būvnieku asociācijā, vai paredzētas kaut kādas izmaiņas?

Cik es zinu tad Latvijas Būvnieku asociācija ir jauni biedri kā Igaunijas kompānija Merks un Lietuvas kompānija Costructus, un šo uzņēmumu pārstāvji ir arī valdes locekļi asociācijā. Man ir grūti komentēt. Mēs esam asociācija, bet gribu teikt, ka visus šos gadus neesam bijuši aktīvi asociācijas biedri.

* Nekad nesaki nekad

** Pēc VID informācijas, uz 1. jūniju kompānijai Kalnozols celtniecība bija 476,5 tūkstoši latu nodokļu parāds.

*** Slīkstošo glābiņš ir pašu slīkstošo rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēdzies darījums starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment"

,21.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols Celtniecība apgrozījums pieaug par 19%

,28.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumam Kalnozols celtniecība jauns valdes priekšsēdētājs

,21.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Laika periodsUzņēmumsAmats un īss pienākumu apraksts
10.2007 – SIA „Kalnozols Celtniecība”Valdes priekšsēdētāja
šobrīd
06.2007.SIA „Inženiertīkli” Valdes locekle
02.2007.SIA „Finansu vadība”Valdes locekle
12.2005 - 10.2007SIA „Kalnozols Celtniecība”Valdes locekle
05.2005 - 12.2005SIA „Kalnozols Celtniecība”Administratīvā direktore
2001 - 2005Rīgas domeVides komitejas priekšsēdētāja palīdze
1999 - 2001SIA „Kalnozols Celtniecība“Valdes priekšsēdētāja palīdze
1998 – 2007SIA „Kalnozols un Partneri”Administratīvā direktore
1997 – 1999 SIA „Kalnozols CeltniecībaBiroja vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols Db zaudē arī otrajā instancē

,07.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien pasludināja uzņēmējam Valdim Kalnozolam daļēji piederošo uzņēmumu Kalnozols un partneri par maksātnespējīgu, informēja tiesā.

Par Kalnozols un partneri maksātnespējas administratori iecelta Santa Strode.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Ar Kalnozols un partneri maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās celtniecības tehnikas iznomātājs Storent.

Storent direktors Mārtiņš Stelps iepriekš pastāstīja, ka uzņēmums prasa Kalnozols un partneri maksātnespēju saistībā ar nenokārtotām parādsaistībām, kuru apmēru gan neatklāja.

Atbilstoši datubāzes Lursoft informācijai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmums Kalnozols un partneri dibināts 1995.gada septembrī, un kompānijas pamatkapitāls ir 26 tūkstoši latu (37 tūkstoši eiro). Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Kalnozols, kuram pieder 80% uzņēmuma kapitāldaļu, Krievijas pilsonei Tatjanai Ohrimenko pieder 15%, bet vēl 5% pieder Kristīnei Kirilkai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Kalnozols celtniecība jaunais valdes priekšsēdētājs jau pametis amatu

,17.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Valdis Kalnozols visiem interesentiem piedāvā biznesa konsultācijas, liecina uzņēmēja publicētais sludinājums.

Kalnozols piedāvā biznesa konsultācijasŅemot vērā V. Kalnozola vērienīgo pieredzi un spēju pārdot gandrīz bankrotējušu uzņēmumu investoriem no Lietuvas, daļai cilvēku V. Kalnozola konsultācijas varētu būt pamācošas un noderīgas.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas koncerns MG Baltic Investment ir iesniedzis prasību Rīgas apgabaltiesā pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu, lai piedzītu 5.87 miljonus latu zaudējumus, kas radušies, sniedzot nepatiesas ziņas darījumā, kurā V. Kalnozols pārdevis 51.62 % kapitāldaļu uzņēmumā MTK Construction. Viņš pārdevējiem bija sniedzis atzinumu par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols celtniecība jaunais boss izglītojies Turībā un Policijas akadēmijā

,22.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Noņem apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem

,22.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols celtniecība rekonstruējis PVD ēku

,31.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar svinīgo atklāšanu, būvkompānija Kalnozols celtniecība pabeigusi jaunās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Centrālās administratīvās ēkas Vecrīgā rekonstrukciju, informē Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols.

Rekonstrukcijas ietvaros tika gandrīz pilnībā pārbūvēta ēka, kuras kopējā platība ir 4 300 kv. m., saglabājot tikai ēkas nesošās konstrukcijas un kolonnas. Agrākās aktu zāles vietā tika izbūvēts papildu stāvs, iegūstot septiņu stāvu ēku iepriekšējo sešu vietā. Darbinieku ērtībām tika izbūvēts lifts, kas agrāk ēkā nemaz nav bijis. Izveidota arī terase, no kuras paveras skaists skats uz Daugavu. Pilnībā restaurēta ēkas fasāde, rekonstruēti morāli un fiziski novecojušie inženiertīkli, veikta iekštelpu pārbūve, ēkas siltināšana, pagraba padziļināšana un daudzi citi darbi. Izveidota arī moderna apsardzes drošības sistēma ar video novērošanu.

Valsts objekta būvniecību sekmējuši pērn nodokļos samaksātie 7 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida prasību pret Kalnozolu

,07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvmateriāliem cenas bremzējas

Inese Helmane [email protected] 7084405,25.09.2007

"Tomēr tuvākajā nākotnē ne tik strauji, bet pieaugs darbaspēka un iekārtu izmaksas, kāps arī to materiālu cenas, kuru ražošanā ir mazāka konkurence," spriež RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa izbeidz maksātnespējas procesu pret Kalnozols celtniecība

,19.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika izskatīts pieteikums par SIA Kalnozols celtniecība maksātnespēju. Tiesa nolēma noraidīt SIA Stasenko prasības pieteikumu un izbeigt maksātnespējas procesu.

Oskars Priede, SIA Kalnozols celtniecība mārketinga direktors: "Par šādu rezultātu bijām pārliecināti jau no paša sākuma. 75% kapitāldaļu turētājs UAB MG Baltic Investment savā vēstulē tiesai norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem taksācijas periodiem un ir atzīstams par stabilu.

Uzņēmums turpina darboties ierastajā kārtībā un sekmīgi realizē iesāktos projektus. Patiešām esam gandarīti, ka kopš prasības par maksātnespēju ierosināšanas mūs atbalstīja gan darbinieki, gan pasūtītāji, gan arī apakšuzņēmēji. Diemžēl likumdošanas nepilnību dēļ no nepamatotu prasību par maksātnespēju ierosināšanas nav pasargāts neviens uzņēmums. Ņemot vērā, ka prasība tika iesniegta īsi pēc mūsu darījuma ar investoru, izsakām cerību, ka konkrētais solis netika veikts ar mērķi izjaukt darījumu. Līdzīgos gadījumos parasti tiek iesniegta prasība par parādu piedzīšanu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai Kalnozolam būs jāmaksā 5.8 miljoni, būs zināms decembrī

Elīna Pankovska, Db,23.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnozols Celtniecība apgrozījums pieaug par 19%

,28.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%, Db.lv informēja Kalnozols Celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005. gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad.

Salīdzinot, uzņēmuma 2005. gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kalnozols pārdevis grilbāru Lighthouse; iegulda ap 50 tūkstošiem restorāna Rockin' Papas atjaunošanā

Lelde Petrāne,30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Valdis Kalnozols pārdevis sev piederošās akcijas uzņēmumā SIA LH Terase, kam pieder grilbārs Lighthouse Jūrmalā, Majoros. Darījuma finansiālā puse netiek atklāta, tomēr uzņēmējs atzīst, ka akcijas pārdotas ar 17% investīciju atguvi.

Vienlaikus V. Kalnozols uzsācis darbu pie jauna projekta sabiedriskās ēdināšanas jomā – investējot ap 50 000 eiro restorāna Rockin' Papas atjaunošanā Jūrmalā, Bulduros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunais restorāns atrodas viesnīcas Rockin' Papas telpās. «Pēc profesijas esmu būvnieks, tāpēc uz ēkām vai būvēm skatos citādāk, stipri praktiskāk. Šis restorāns vienmēr manī izraisījis pozitīvas emocijas, tostarp es tajā saredzu potenciālu – šo vietu varu padarīt spožāku un ikvienam apmeklētājam baudāmāku, tāpēc arī izlēmu par labu šādam solim,» stāsta V. Kalnozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere,25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena,23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru