"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien pasludināja uzņēmējam Valdim Kalnozolam daļēji piederošo uzņēmumu Kalnozols un partneri par maksātnespējīgu, informēja tiesā.

Par Kalnozols un partneri maksātnespējas administratori iecelta Santa Strode.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Ar Kalnozols un partneri maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās celtniecības tehnikas iznomātājs Storent.

Storent direktors Mārtiņš Stelps iepriekš pastāstīja, ka uzņēmums prasa Kalnozols un partneri maksātnespēju saistībā ar nenokārtotām parādsaistībām, kuru apmēru gan neatklāja.

Atbilstoši datubāzes Lursoft informācijai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmums Kalnozols un partneri dibināts 1995.gada septembrī, un kompānijas pamatkapitāls ir 26 tūkstoši latu (37 tūkstoši eiro). Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Kalnozols, kuram pieder 80% uzņēmuma kapitāldaļu, Krievijas pilsonei Tatjanai Ohrimenko pieder 15%, bet vēl 5% pieder Kristīnei Kirilkai.

Līdz ar svinīgo atklāšanu, būvkompānija Kalnozols celtniecība pabeigusi jaunās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Centrālās administratīvās ēkas Vecrīgā rekonstrukciju, informē Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols.

Rekonstrukcijas ietvaros tika gandrīz pilnībā pārbūvēta ēka, kuras kopējā platība ir 4 300 kv. m., saglabājot tikai ēkas nesošās konstrukcijas un kolonnas. Agrākās aktu zāles vietā tika izbūvēts papildu stāvs, iegūstot septiņu stāvu ēku iepriekšējo sešu vietā. Darbinieku ērtībām tika izbūvēts lifts, kas agrāk ēkā nemaz nav bijis. Izveidota arī terase, no kuras paveras skaists skats uz Daugavu. Pilnībā restaurēta ēkas fasāde, rekonstruēti morāli un fiziski novecojušie inženiertīkli, veikta iekštelpu pārbūve, ēkas siltināšana, pagraba padziļināšana un daudzi citi darbi. Izveidota arī moderna apsardzes drošības sistēma ar video novērošanu.

Valsts objekta būvniecību sekmējuši pērn nodokļos samaksātie 7 miljoni latu.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols visiem interesentiem piedāvā biznesa konsultācijas, liecina uzņēmēja publicētais sludinājums.

Kalnozols piedāvā biznesa konsultācijasŅemot vērā V. Kalnozola vērienīgo pieredzi un spēju pārdot gandrīz bankrotējušu uzņēmumu investoriem no Lietuvas, daļai cilvēku V. Kalnozola konsultācijas varētu būt pamācošas un noderīgas.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas koncerns MG Baltic Investment ir iesniedzis prasību Rīgas apgabaltiesā pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu, lai piedzītu 5.87 miljonus latu zaudējumus, kas radušies, sniedzot nepatiesas ziņas darījumā, kurā V. Kalnozols pārdevis 51.62 % kapitāldaļu uzņēmumā MTK Construction. Viņš pārdevējiem bija sniedzis atzinumu par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika izskatīts pieteikums par SIA Kalnozols celtniecība maksātnespēju. Tiesa nolēma noraidīt SIA Stasenko prasības pieteikumu un izbeigt maksātnespējas procesu.

Oskars Priede, SIA Kalnozols celtniecība mārketinga direktors: "Par šādu rezultātu bijām pārliecināti jau no paša sākuma. 75% kapitāldaļu turētājs UAB MG Baltic Investment savā vēstulē tiesai norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem taksācijas periodiem un ir atzīstams par stabilu.

Uzņēmums turpina darboties ierastajā kārtībā un sekmīgi realizē iesāktos projektus. Patiešām esam gandarīti, ka kopš prasības par maksātnespēju ierosināšanas mūs atbalstīja gan darbinieki, gan pasūtītāji, gan arī apakšuzņēmēji. Diemžēl likumdošanas nepilnību dēļ no nepamatotu prasību par maksātnespēju ierosināšanas nav pasargāts neviens uzņēmums. Ņemot vērā, ka prasība tika iesniegta īsi pēc mūsu darījuma ar investoru, izsakām cerību, ka konkrētais solis netika veikts ar mērķi izjaukt darījumu. Līdzīgos gadījumos parasti tiek iesniegta prasība par parādu piedzīšanu."

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Jauno projektu tirgus ir izkustējies – darījumi pie pašreizējā cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz.

Atsevišķi tirgus dalībnieki apsver iespēju nākamā gada pavasarī atsākt būvniecības aktivitāti jauno dzīvojamo ēku sektorā.

Šobrīd SIA YIT Celtniecība projektē vairākas dzīvojamās mājas, kuru būvniecība varētu sākties jau 2010. gada pavasarī, stāsta YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.Šobrīd jaunu dzīvokļu cena ar pabeigtu iekšējo apdari ir sasniegusi 1000 – 1200 eiro/m2, un darījumi pie šāda cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz, — vērtē PBLC nekustamie īpašumi pārdošanas speciālists Mārtiņš Ķīvītis. Viņaprāt, cilvēki izmanto brīdi, kad cenas ir sasniegušas zemāko līmeni.

Šodien, 19.jūnijā, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā izskatīts pieteikums par SIA Kalnozols celtniecība maksātnespēju. Tiesa nolēmusi noraidīt SIA Stasenko prasības pieteikumu un izbeigt maksātnespējas procesu, Db.lv informēja Kalnozols celtniecība pārstāve Ilze Līpiņa.

SIA Kalnozols celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede, komentējot tiesas lēmumu, sacīja: "Uzņēmums turpina darboties ierastajā kārtībā un sekmīgi realizē iesāktos projektus. Patiešām esam gandarīti, ka kopš prasības par maksātnespēju ierosināšanas mūs atbalstīja gan darbinieki, gan pasūtītāji, gan arī apakšuzņēmēji. Diemžēl likumdošanas nepilnību dēļ no nepamatotu prasību par maksātnespēju ierosināšanas nav pasargāts neviens uzņēmums. Ņemot vērā, ka prasība tika iesniegta īsi pēc mūsu darījuma ar investoru, izsakām cerību, ka konkrētais solis netika veikts ar mērķi izjaukt darījumu. Līdzīgos gadījumos parasti tiek iesniegta prasība par parādu piedzīšanu."

Uzņēmējs Valdis Kalnozols pārdevis sev piederošās akcijas uzņēmumā SIA LH Terase, kam pieder grilbārs Lighthouse Jūrmalā, Majoros. Darījuma finansiālā puse netiek atklāta, tomēr uzņēmējs atzīst, ka akcijas pārdotas ar 17% investīciju atguvi.

Vienlaikus V. Kalnozols uzsācis darbu pie jauna projekta sabiedriskās ēdināšanas jomā – investējot ap 50 000 eiro restorāna Rockin' Papas atjaunošanā Jūrmalā, Bulduros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunais restorāns atrodas viesnīcas Rockin' Papas telpās. «Pēc profesijas esmu būvnieks, tāpēc uz ēkām vai būvēm skatos citādāk, stipri praktiskāk. Šis restorāns vienmēr manī izraisījis pozitīvas emocijas, tostarp es tajā saredzu potenciālu – šo vietu varu padarīt spožāku un ikvienam apmeklētājam baudāmāku, tāpēc arī izlēmu par labu šādam solim,» stāsta V. Kalnozols.

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta